Anvars Sadats
Vikipēdijas raksts
Anvars Sadats, (Mohammed Anwar Al Sadat, arābu: محمد أنورالسادات) ēgiptiešu militārais un politiskais darbinieks. Ēģiptes trešais prezidents no 1970 gada 15. oktobra līdz 1981. gada 6. oktobrim.
[izmainīt šo sadaļu] Agrīnā karjera
Dzimis 1918. gada 25. decembrī, trīspadsmit bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija ēģiptietis, māte sudāniete. 1938. gadā Sadats pabeidza Karalisko Militāro akadēmiju. Savu militāro karjeru viņš uzsāka toreiz britu kontrolē esošajā Sudānā, kur viņš satika Gamelu Abdelu Naseru. Kopā ar Naseru un vēl vairākiem jauniem virsniekiem viņš izveidoja slepeno Brīvo virsnieku revolucionāro organizāciu kas bija vērsta pret Britu impērijas kontroli un Ēģiptē pastāvošo monarhiju.
Otrā pasaules kara laikā Sadats atradās cietumā par mēģinājumiem iegūt fašistu un nacistu atbalstu Brīvo virsnieku pret-britu aktivitātēm. 1952. gadā viņš piedalījās valsts apvērsumā kurā tika gāzts karalis Faruks I un izveidota Ēģiptes republika.
No 1960 līdz 1968. gadam Sadats bija parlamenta priekšsēdētājs. 1964. gadā, pēc tam kad Sadats bija ieņēmis virkni amatu valdībā, Nasers viņu iecēla par viceprezidentu. Šajā amatā viņš atradās līdz 1966. gadam, un atkal no 1969 līdz 1970. gadam. Pēc Nasera nāves, Sadats kļuva par prezidentu.
[izmainīt šo sadaļu] Prezidents
Nasera tuvākie līdzgaitnieki neiebilda pret Sadata kļūšanu par prezidentu, jo uzskatīja viņu par lojālu un visiem pieņemamu izvēli. Sešus mēnešus pēc nākšanas pie varas, Sadats uzsāka "Koriģējošo revolūciju" un atbrīvojās no Nasera sekotājiem.
Sadats saprata ka Izraēlas vēlme slēgt mieru ar Ēģipti ir tiešā proporcijā Ēģiptes militārajam spēkam, kas pēc Sešu dienu kara 1967. gadā tika uzskatīts par ļoti zemu. Izraēla par lielu draudu uzskatīja arī daudzu tūkstošu PSRS militāro speciālistu klatbūtni Ēģiptē. Šo iemeslu dēļ Sadats izraidīja PSRS militārpersonas un uzsāka armijas kaujas spēju uzlabošanu, lai gatavotos jaunam karam ar Izraēlu.
1973. gada 6. oktobrī Ēģipte kopā ar Sīriju uzbruka Izraēlai, sākās Jom Kipur karš. Pirmajās kara dienās Ēģiptei, izmantojot pārsteigumu un pārspēku, izdevās šķērsot Suecas kanālu un pavirzīties apmērām 15 kilometrus Sinajas pussalas iekšienē. Taču Izraēlas armija ātri sakoncentrējās pretuzbrukumam, un jau 22. oktobrī trīs Izraēlas divīzijas Ariela Šarona vadībā bija pārcēlušās Suecas kanāla otrā krastā un no aizmugures ielenkušas Ēģiptes Trešo armiju. Drīz tika noslēgts pamiers un karadarbība pārtraukta.
Ēģiptes uzvaras pirmajās kara dienās padarīja Sadatu par varoni un atjaunoja Ēģiptes prestižu. Karš arī piepildīja Sadata cerības par mieru. 1977. gada 19. novembrī Sadats kļuva par pirmo arābu līderi kurš apmeklējis Izraēlu un uzrunāja parlamentu - Knesetu. 1978. gadā ASV tika noslēgts Kempdeividas miera līgums starp Ēģipti un Izraēlu. Par šo līgumu Sadats un Izraēlas premjerministrs Menahims Begins saņēma Nobela Miera prēmiju.
Miera līgums bija ļoti nepopulārs arābu un musulmaņu valstīs. Līgumu uzskatīja par arābu, palestīniešu un Nasera ideju nodevību. 1979. gadā Ēģipte tika izslēgta no Arābu līgas un tās galvenais birojs tika pārcelts no Kairas uz Tunisu. Kā noteikts miera līgumā, Izraēla pakāpeniski evakuēja Sinaja pussalu un atdeva pilnīgu kontroli pār to Ēģiptei 1982. gada 25. aprīlī.
[izmainīt šo sadaļu] Atentāts
Pēdējos savas valdīšanas gados Sadats strauji zaudēja popularitāti daudzo korupcijas skandālu dēļ. 1981. gada septembrī tika arestēta vesela virkne režīma oponentu - intelektuāļi, dažādu politisko partiju pārstāvji - komunisti, Nasera sekotāji, islamisti, kopti - kopumā ap 1600 cilvēki.
1981.gada 6. oktobrī Kairā, gadskārtējās militārās parādes laikā, Sadatu nošava kareivji kas bija pagrīdes "Islamiskā džihāda" biedri.
