Izraēla
Vikipēdijas raksts
|
|||||
 |
|||||
| Valsts valoda | ivrits arābu valoda |
||||
| Galvaspilsēta | Jeruzāleme - netiek starptautiski atzīta par galvaspilsētu | ||||
| Lielākās pilsētas | Jeruzāleme Telaviva Haifa |
||||
| Prezidents | Moše Kacavs | ||||
| Premjerministrs | Ehuds Olmerts | ||||
| Platība | 20 770 km² | ||||
| Iedzīvotāju skaits - Kopā (2006) - blīvums |
7 038 000 336/km² |
||||
| Neatkarība | No Lielbritānijas 1948.gada 14.maijā | ||||
| Valūta | Izraēlas šekelis/NIS | ||||
| Laika zona | UTC +2 | ||||
| Valsts himna | Hatikvah | ||||
| Interneta domēns | .IL | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +972 | ||||
Izraēla atrodas tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Robežojas ar Libānu Z, Sīriju ZA, Jordāniju A un Ēģipti DR. Administratīvais iedalījums: 6 apriņķi.
|
|
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
[izmainīt šo sadaļu] Izraēlas neatkarības pasludināšana
1947. gada 29. novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju ar aicinājumu izveidot ebreju valsti britu Palestīnas mandātā. Izraēlas Neatkarības deklarācija publiski tika pasludināta 1948. gada 14. maijā Telavivā, tikai stundas pirms britu Palestīnas mandāta beigām. Ebreju Nacionālā Padome šajā dienā sapulcējās Telavivas Mākslas muzejā un pieņēma neatkarības deklarāciju.
Jau pāris minūtes pēc neatkarības pasludināšanas jauno valsti oficiāli atzina ASV, un trīs dienas vēlāk arī PSRS. Staļins tajā laikā kļūdaini domāja, ka komunistiem draudzīga ebreju valsts lieliski kalpotu viņa interesēm. Pret jauno valsti visnaidīgāk noskaņoti bija tās arābu kaimiņi, kuri uzskatīja, ka tā tiek izveidota arābu teritorijā.
Deklerācija piemin jaunās valsts saikni ar Bībeles laika ebreju valsti; diasporas ebreju mūžigo sapni par ebreju valsts atjaunošanu; Holokaustu.
