Futūrisms
Vikipēdijas raksts
FutÅ«risms ir mÄkslas kustÄ«ba, kas radÄs XX gs. sÄkumÄ ItÄlijÄ. VisspilgtÄk futÅ«risms izpaudÄs tieÅ¡i ItÄlijÄ, taÄu sekotÄji tam bija arÄ« citÄs valstÄ«s, kuru starpÄ Ä«paÅ¡i minama Krievija (jo seviÅ¡Ä·i – Veļimirs Hļebņikovs, Vladimirs Majakovskis). FutÅ«risms ilga no aptuveni 1909.-1939. gadam.
Satura rÄdÄ«tÄjs[paslÄ“pt] |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Par futÅ«risma sÄkumpunktu mÄ“dz uzskatÄ«t itÄlieÅ¡u mÅ«ziÄ·a FeruÄo Buzoni darbu "Jaunas estÄ“tikas mÅ«zikÄ pirmuzmetums", kas tika publicÄ“ts 1907. gadÄ.
FutÅ«risma mÄkslinieciskÄs filozofijas manifestu pirmais uzrakstÄ«ja itÄlieÅ¡u dzejnieks Filipo TomÄzo Marineti, un tas tika publicÄ“ts franÄu žurnÄlÄ Le Figaro 1909. gadÄ (ar to manifesti kļuva par raksturÄ«gu avangarda literatÅ«ras formu). ManifestÄ bija uzsvÄ“rta futÅ«risma saistÄ«ba ar ItÄliju. FutÅ«risms cieÅ¡i saistÄ«ts arÄ« ar politiku (it Ä«paÅ¡i – faÅ¡ismu ItÄlijÄ un komunismu KrievijÄ). FutÅ«risti pieslÄ“jÄs politiski aktÄ«viem virzieniem, kas mudinÄja uz revolÅ«ciju, jo iestÄjÄs par pÄrmaiņÄm esoÅ¡ajÄ pasaules kÄrtÄ«bÄ. Marineti, nozÄ«mÄ«gÄkais futÅ«rists, bija Benito MusolÄ«ni sekotÄjs.
FutÅ«risma dzinÄ“jspÄ“ks bija politisks – ItÄlija kÄ valsts izveidojÄs tikai 1861. gadÄ, un XX gs. sÄkumÄ tÄ joprojÄm sociÄlÄ, kultÅ«ras un administratÄ«vajÄ ziÅ†Ä bija mazÄk attÄ«stÄ«ta nekÄ pÄrÄ“jÄ Eiropa. Viens no Marineti ideÄliem bija "ievilkt" ItÄliju XX gs. Visi futÅ«risti bija politiski aktÄ«vi – anarhisti, daži arÄ« marksisti – un kopÄ ar Marineti piedalÄ«jÄs demonstrÄcijÄs, kurÄs aicinÄja ItÄliju iesaistÄ«ties PirmajÄ pasaules karÄ (viņi vairÄkkÄrtÄ«gi tika arestÄ“ti).
20-tajos un 30-tajos gados sÄkÄs t.s. "otrais futÅ«risms", kas savukÄrt bija apolitisks un vÄ“rsÄs pret faÅ¡ismu un tÄ mÄkslas politiku.
FutÅ«risms oficiÄli beidzÄs lÄ«dz ar Marineti nÄvi un ItÄlijas sakÄvi 1944. gadÄ.
[izmainīt šo sadaļu] Raksturojums
KÄ mÄkslas virzienam futÅ«rismam raksturÄ«ga agresivitÄte, tradÄ«ciju un pagÄtnes (Ä«paÅ¡i politiskÄs un mÄkslinieciskÄs) noliegÅ¡ana, tieksme aplÅ«kot cilvÄ“kus, parÄdÄ«bas un procesus Ärpus konteksta. Marineti apgalvoja, ka muzejus un kapsÄ“tas neesot iespÄ“jams atÅ¡Ä·irt vienu no otra un ka karÅ¡ esot vienÄ«gÄ pasaules higiÄ“na. FutÅ«risma intereÅ¡u objekti un ideÄli ir Ätrums, temps, enerÄ£ija, kustÄ«ba, urbanizÄcija, industriÄlÄ pilsÄ“ta, maÅ¡Ä«na. FutÅ«ristus fascinÄ“ nÄve, interesÄ“ cilvÄ“ka tehnoloÄ£iskais triumfs pÄr dabu, raksturÄ«ga arÄ« kara glorificÄ“Å¡ana un intensÄ«vs nacionÄlisms. Ir arÄ« futÅ«risma manifesti, kas slavina iekÄri kÄ vienu no svarÄ«gÄkajiem dzÄ«vÄ«bas un gara dzinÄ“jspÄ“kiem.
Lielai daļai futÅ«risma dzejas gan ir diezgan tradicionÄla forma, ko atÅ¡Ä·irÄ«gu dara vien tehnoloÄ£ijas u.tml. tÄ“lu, kÄ arÄ« terminu izmantojums.
[izmainīt šo sadaļu] Futūrisma teorētiskais pamatojums
Marineti izvirzÄ«ja vairÄkus ieteikumus futÅ«risma rakstniekiem:
- darbÄ«bas vÄrds jÄlieto nenoteiksmÄ“ (lai tas nepielÄgotos lietvÄrdam),
- jÄizvairÄs no Ä«paÅ¡Ä«bas vÄrdu un apstÄkļa vÄrdu lietojuma (nedrÄ«kst ieslÄ«gt niansÄ“s),
- katram lietvÄrdam vajadzÄ«gs dubultnieks (“cilvÄ“ks-torpÄ“daâ€),
- jÄizvairÄs no pieturzÄ«mÄ“m teikuma vidÅ« (jo tÄs bremzÄ“),
- jÄatbrÄ«vo literatÅ«ra no personiskÄ â€œes†(literatÅ«rai nedrÄ«kst bÅ«t nekÄda sakara ar psiholoÄ£iju).
Izvilkumi no pirmÄ futÅ«risma manifesta:
- 3. LÄ«dz Å¡im brÄ«dim literatÅ«rÄ valdÄ«jis domÄ«gs nekustÄ«gums, ekstÄze un miegs. MÄ“s vÄ“lamies, lai valdÄ«tu agresÄ«va rÄ«cÄ«ba, drudžains bezmiegs, skrÄ“jÄ“ja solis, nÄves lÄ“ciens, sitiens un pļauka. (..)
- 6. Dzejniekam jÄiztukÅ¡ojas ar kaisli, krÄšņumu un plaÅ¡umu, jÄkÄpina pirmatnÄ«go elementu kaismÄ«gÄ kvÄ“le.
- 7. BrÄ«vÄ«ba ir tikai cīņÄ. Neviens darbs nevar bÅ«t meistardarbs, ja nav agresÄ«vs savÄ raksturÄ. Dzejai jÄbÅ«t kÄ vardarbÄ«gam uzbrukumam nezinÄmiem spÄ“kiem, lai tos satriektu un nospiestu uz ceļiem cilvÄ“ka priekÅ¡Ä. ([1])
[izmainÄ«t Å¡o sadaļu] FutÅ«risma mÄksla
ParalÄ“li literatÅ«rai (Marineti, Majakovskis) futÅ«risms izpaudÄs arÄ« citos mÄkslas veidos - arhitektÅ«rÄ (Antonio Santelija), glezniecÄ«bÄ (Džīno SeverÄ«ni, Karlo Karra), teÄtrÄ«, tÄ“lniecÄ«bÄ (Umberto BoÄoni), mÅ«zikÄ (Luidži Rusolo) un citur. TÄ“lotÄjÄ mÄkslÄ futÅ«rismam raksturÄ«gi centieni attÄ“lot kustÄ«bu.
FutÅ«risms nodarbojÄs ar t.s. sintÄ“tisko teÄtri, kurÄ darbÄ«ba norisinÄjÄs ÄrkÄrtÄ«gi Ätri un pÄ“c iespÄ“jas tika mazinÄta indivÄ«da loma (piemÄ“ram, skatÄ«tÄjam redzamas vien aktieru pÄ“das, arÄ« - dialogu trÅ«kums).
Futūrisma glezniecība ietekmējusies no kubisma un abstrakcionisma. Klasisks futūrisma glezniecības paraugs ir Džakomo Ballas glezna "Sunīša saitē dinamisms" (1912).
MÅ«zikÄ Luidži Rusolo ieviesa "trokšņu mÄkslu", t.i., izveidoja ierÄ«ces trokšņu radÄ«Å¡anai pÄ“c dabisko trokšņu (metÄlisku priekÅ¡metu siÅ¡ana, durvju aizcirÅ¡anÄs, pūļa murdoņa) parauga. AtkarÄ«bÄ no iegÅ«tÄs skaņas Å¡Ä«s ierÄ«ces dÄ“vÄ“ja par "šņÄcekļiem", "kaucekļiem", "sprÄdzekļiem", "skrÄpekļiem" utt.
[izmainÄ«t Å¡o sadaļu] Ä€rÄ“jÄs saites
[izmainīt šo sadaļu] Avoti
- FutÅ«risma manifesti (angļu valodÄ)
- FutÅ«risma manifesti, literatÅ«ra, kÄ arÄ« informÄcija par futÅ«rismu (angļu val.)
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
| Modernisms
Abstrakcionisms | Akmeisms | Dadaisms | Ekspresionisms | Fovisms | FutÅ«risms | Imažisms | Impresionisms | Kubisms | KonstruktÄ«visms | Simbolisms | SirreÄlisms |
