Gēvjona
Vikipēdijas raksts
| Skandināvu mitoloģija | |||
 |
|||
| Āsi | |||
| Baldrs | Brāgi | Filla | Forseti | Friga | Gēvjona | Hēds | Heimdals | Hēnirs | Hermods | Iduna | Loki | Njords | Odins | Ods | Siva | Tīrs | Tors | Ulls | Vidars | |||
| Vāni | |||
| Freija | Freirs | Gulveiga | Kvasīrs | Njords | Skadi | |||
| Citas dievības | |||
| Alfi | Disijas | Fjorgina | Māni | Mīmirs | Nornas | Sola | Tuisto | Valkīras | Vēlunds | |||
| Pasaule | |||
| Asgarda | Ginnungagaps | Hēla |Hvērgelmīrs | Igdrasils | Jerda | Midgarda | Mūspella | Nīflheima | Ragnaroks | Urds | Ūtgarda | Valhalla | |||
| Cilvēki | |||
| Asks un Embla | Atli | Brunhilde | Einheriji | Gudrūna | Hadings | Hāgens | Hedīns | Hilda | Helgi | Hreidmars | Liva un Livtrasirs | Nībelungi | Sigurds | Starkads | Tjalvi | Volsungs | |||
| Mītiskas būtnes | |||
| Angrboda | Cvergi | Ēgirs | Fāfnirs | Fenrirs | Garms | Geireds | Grida | Hēla | Hrungnirs | Īmirs | Jormunganda | Jotuni | Nidhjegs | Sleipnirs | Surts | Tjaci | Troļļi | Tursi | |||
| Priekšmeti | |||
| Brisingamena | Draupnirs | Gleipnirs | Gungnirs | Mjelnirs | Nāglfars | Poēzijas medalus | |||
| Teksti | |||
| Heimskringla | Jaunākā Eda | Poētiskā Eda | |||
Gēvjona (senislandiešu Gefjun 'devēja') senskandināvu mitoloģijā ir jaunavu un tikumības, kā arī auglības dieviete. Meitenes, kuras mira kā jaunavas, kļuva par viņas pavadonēm. Gēvjona tiek uzskatīta gan par āsu, gan vānu dievieti. Viņa ir Odina dēla Skjelda sieva.
[izmainīt šo sadaļu] Mīts par Zēlandes rašanos
Reiz Odins sūtījis Gēvjonu uz ziemeļiem meklēt zemi. Zviedru karalis Gilvi viņai ļāvis paņemt tika daudz zemes, cik viņa spēs apart ar četriem vēršiem vienā diennaktī. Gēvjona pārvērtusi par vēršiem savus četrus dēlus, kas viņai piedzimuši no milža, un tā no Zviedrijas ieguvusi Zēlandi, ko ievilkusi jūrā. Odins viņai pēc šī notikuma par vīru devis savu dēlu Skjeldu, un no viņiem radusies dāņu karaļu Skjeldungu dinastija.
