Hēla (mītiska būtne)
Vikipēdijas raksts
| Skandināvu mitoloģija | |||
 |
|||
| Āsi | |||
| Baldrs | Brāgi | Filla | Forseti | Friga | Gēvjona | Hēds | Heimdals | Hēnirs | Hermods | Iduna | Loki | Njords | Odins | Ods | Siva | Tīrs | Tors | Ulls | Vidars | |||
| Vāni | |||
| Freija | Freirs | Gulveiga | Kvasīrs | Njords | Skadi | |||
| Citas dievības | |||
| Alfi | Disijas | Fjorgina | Māni | Mīmirs | Nornas | Sola | Tuisto | Valkīras | Vēlunds | |||
| Pasaule | |||
| Asgarda | Ginnungagaps | Hēla |Hvērgelmīrs | Igdrasils | Jerda | Midgarda | Mūspella | Nīflheima | Ragnaroks | Urds | Ūtgarda | Valhalla | |||
| Cilvēki | |||
| Asks un Embla | Atli | Brunhilde | Einheriji | Gudrūna | Hadings | Hāgens | Hedīns | Hilda | Helgi | Hreidmars | Liva un Livtrasirs | Nībelungi | Sigurds | Starkads | Tjalvi | Volsungs | |||
| Mītiskas būtnes | |||
| Angrboda | Cvergi | Ēgirs | Fāfnirs | Fenrirs | Garms | Geireds | Grida | Hēla | Hrungnirs | Īmirs | Jormunganda | Jotuni | Nidhjegs | Sleipnirs | Surts | Tjaci | Troļļi | Tursi | |||
| Priekšmeti | |||
| Brisingamena | Draupnirs | Gleipnirs | Gungnirs | Mjelnirs | Nāglfars | Poēzijas medalus | |||
| Teksti | |||
| Heimskringla | Jaunākā Eda | Poētiskā Eda | |||
Hēla (senislandiešu Hel) senskandināvu mitoloģijā ir veļu valstības Hēlas valdniece. Hēla ir viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko dievam Loki dzemdēja milze Angrboda.
Jaunākajā Edā aprakstīts, ka Hēlas ēdiens ir izsalkums, nazis – bads, kalps – slinkums, apteksne – nevīžība, gulta – slimība. Puse Hēlas ķermeņa ir miesas krāsā, puse – zilganmelna.
Hēlā nonāk tie, kuri miruši no slimības vai vecuma, kā arī zvērestu lauzēji. Heimskringlā vēstīts, ka Hēla dabūjusi sev vīru, liekot Zviedrijas karalim mirt dabiskā nāvē.
Pastāv uzskats, ka sākotnēji Hēla varētu būt bijusi daudz neitrālāka dieviete, kuras valstībā nonākuši visi mirušie. Par to liecina vārda Hel etimoloģija, ko parasti saista ar nāvi un pēcnāves dzīvi. Jāmin arī tas, ka dievs Baldrs un drosminieks Sigurds pēc nāves nonāk Hēlā.
