Poētiskā Eda
Vikipēdijas raksts
| Skandināvu mitoloģija | |||
 |
|||
| Āsi | |||
| Baldrs | Brāgi | Filla | Forseti | Friga | Gēvjona | Hēds | Heimdals | Hēnirs | Hermods | Iduna | Loki | Njords | Odins | Ods | Siva | Tīrs | Tors | Ulls | Vidars | |||
| Vāni | |||
| Freija | Freirs | Gulveiga | Kvasīrs | Njords | Skadi | |||
| Citas dievības | |||
| Alfi | Disijas | Fjorgina | Māni | Mīmirs | Nornas | Sola | Tuisto | Valkīras | Vēlunds | |||
| Pasaule | |||
| Asgarda | Ginnungagaps | Hēla |Hvērgelmīrs | Igdrasils | Jerda | Midgarda | Mūspella | Nīflheima | Ragnaroks | Urds | Ūtgarda | Valhalla | |||
| Cilvēki | |||
| Asks un Embla | Atli | Brunhilde | Einheriji | Gudrūna | Hadings | Hāgens | Hedīns | Hilda | Helgi | Hreidmars | Liva un Livtrasirs | Nībelungi | Sigurds | Starkads | Tjalvi | Volsungs | |||
| Mītiskas būtnes | |||
| Angrboda | Cvergi | Ēgirs | Fāfnirs | Fenrirs | Garms | Geireds | Grida | Hēla | Hrungnirs | Īmirs | Jormunganda | Jotuni | Nidhjegs | Sleipnirs | Surts | Tjaci | Troļļi | Tursi | |||
| Priekšmeti | |||
| Brisingamena | Draupnirs | Gleipnirs | Gungnirs | Mjelnirs | Nāglfars | Poēzijas medalus | |||
| Teksti | |||
| Heimskringla | Jaunākā Eda | Poētiskā Eda | |||
Poētiskā Eda (arī Vecākā Eda vai Senākā Eda) ir 34 islandiešu poēmu kopums, kas pamatā saglabājies islandiešu viduslaiku manuskriptā Codex Regius. Kopā ar Jaunāko Edu Poētiskā Eda sniedz vispilnīgāko informāciju par skandināvu mitoloģiju. Poētiskā Eda ir anonīma; tajā daudz lietotas vienkāršās strofiskās formas, kā arī aliterācija. Poētisko Edu var iedalīt divās daļās, no kurām vienā atrodamas mītiskās leģendas, savukārt otrajā stāsti par varoņiem.
Codex Regius tika uzrakstīts XIII gs., taču par tā atrašanās vietu nekas nebija zināms līdz pat 1643. gadam, kad to savā īpašumā ieguva Skalholtas bīskaps, kurš uzskatīja, ka to uzrakstījis Sēmunds Mācītais, XII gs. islandiešu priesteris. Lai arī mūsdienās šis apgalvojums tiek noraidīts, Poētisko Edu mēdz saukt arī par Sēmunda Edu.
