Hip hop
Vikipēdijas raksts
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ievads
Reps, hip-hop mūzika, breakdance, graffiti ir kļuvuši pazīstami gandrīz visiem pilsētu un nedaudz arī lauku iedzīvotājiem. Reps ir ļoti populārs lirikas veids, ko plaši izmanto arī popmūzikā, hibridizējot to ar citiem mūzikas žanriem. Hip-hop mūzikas fanka ritmus un dīdžeju skrečus ir dzirdējuši visi, kas jebkad ir dzirdējuši kādu īstu repa gabalu. Graffiti pilsētas sienu zīmējumi pievērš sev uzmanību, jo spilgti izceļas, piemēram, uz kādas rūpnīcas vai bloku mājas pelēkas un netīras sienas. Ikviens zina, ka breika dejā cilvēki griežas uz galvas un citām ķermeņa daļām. Tā ir apmēram viena tūkstošdaļa no tā, ko īstenībā var pateikt par šo hip-hop kultūru. Tomēr gandrīz neviens nezin, kur, kad un kā šis mistiskais hip-hops radās. Daudzi cilvēki ir aprobežoti informācijā tik lielā mērā, ka neuzskata hip-hopu par kultūru, bet tikai par mūziku. Tomēr tā ir kultūra, kuras cilvēkiem ir savs dzīves, runas, ģērbšanas, kustēšanas, domāšanas un sevis izpaušanas veids.
Šīs kultūras neskaidri zināma pagātne ir iemesls, kāpēc es vēlos izpētīt tās vēsturi. Vispārībā vēstures nozīme ir palīdzēt izprast pašreizējo situāciju un palīdzēt prognozēt nākotni. To es vēlos izdarīt savā zinātniskajā darbā par Hip-Hop kultūru. Darba mērķis ir pēc iespējas precīzāk apkopot hip-hop kultūras vēsturi.
[izmainīt šo sadaļu] 1. VĒSTURE PIRMS HIP-HOP SĀKUMA
Hip-Hop kultūra ir Ņujorkas jauniešu kultūra, kas vēlāk izplatās pa visu pasauli. Tā sastāv no četriem elementiem: breika dejas, repa vai “emsī” (MC) mākslas, graffiti un dīdžeinga. Šī kultūra radās, kad Kool DJ Herc sāka spēlēt dziesmu pārtraukuma momentus un komentēt vakara norises dzejā. Pārtraukuma momentos dejoja breikeri. Šajos pasākumos jaunieši apzīmēja apkārtnes sienas ar saviem parakstiem. Darbā tiks izklāstīts, kā tas viss radās.
Mēs visi zinam teoriju par tauriņa efektu. Tas ir, kad tauriņš vienā pasaules malā savicina spārnus, bet otrā pasaules malā ir milzīga vētra. Kā itkā no nenozīmīgām lietām viss ir saistīts tādā kā ķēdē. Mazs sīkums spēj iespaidot tik daudzas lietas, tāpēc pavērosim, kuras lietas bija tās, kuras lika rasties hip-kop kūltūrai.
Uz Vestindiju (Vidusamerikas salām) spāņi melnos afrikāņus kā vergus lielā skaitā sāka vest jau 16. gadsimta 30. gados, uz Ziemeļamerikas kontinentu - 17. gadsimta sākumā. Sākot ar 16. gadsimtu, gan spāņi, gan portugāļi viņus transportēja arī uz Dienvidameriku. Tas notika, jo bija nepieciešams darbaspēks cukurniedru audzēšanai, un ar vietējiem aborigēniem nepietika. Kopš 1538. gada uz Brazīliju tika atvesti ap 18 miljoniem vergu. Lielāka daļa no tiem mira pēc piecu gadu darba. Tā uz Ameriku tika atvesta afrikāņu kultūra. Vergturi atņēma šiem cilvēkiem brīvību, bet tie nespēja atņemt tiem viņu kultūru. Dejot uz dziedāt vergiem bija atļauts. Vēlāk no šīm dejām bija attīstījusies brazīliešu deja - cīņas māksla “Kapoeira” (angliski Capoeira), kura gan attīstījās atsevišķi no hip-hop kultūras un ietekmēja to krietni vēlāk. Konkrēti tika ietekmēts “breakdance”, daudzas kapoeira kustības apguva breikeri. Daudzi uzskata, ka kapoeira deva sākumus breika dejai, bet tas nav minēts nevienā no manis apskatītiem avotiem. Ja breiks rastos no kapoeira, šīs cīņas vēlāka ietekme uz to nebūtu loģisks faksts. Bet šīm abām dejām ir liela līdzība kustībās, kas liecina uz to, ka abām ir vienas saknes - afrikāņu cilšu dejas. Kapoeira kļuva par cīņu, jo tas bija vienīgais veids, kā cīnīties ar uzraugiem, vai aizbēgt. Cīņas māksla tika attīstīta slepus, jo tas nebija atļauts. Cilvēki veidoja apļus, kur iekšā notika cīņa, bet, ja uzraugi pievērsa tam uzmanību, tad tā pārvērtās par nekaitīgu deju. Tā viņi sagatavoja pretestību. Izbēgušie vergi dzīvoja mežā un pat cēla ciematus "guitombo". Tajos tika organizēta sacelšanās pret portugāļiem. Verdzību atcēla tikai 1888. 13. maijā, bet tas daļēji ir šīs pretestības nopelns. Kapoeira tika aizliegta, kā dumpīgs elements, bet ar to turpināja nodarboties. Šai dejai ir bijusi liela kulturāla nozīme it īpaši tiem cilvēkiem, kas dzīvoja Brazīlijas graustos. Tāpēc 1937. gadā 9. jūlijā šo deju legalizēja.
Bez dejām uz Ameriku tika atvesti arī dziedājumi. Vergi strādāja labāk, ja dziedāja, tāpēc tas bija atļauts. Atšķirībā no kapoeiro, kas attīstījās tikai Brazīlijā, dziedāja arī Ziemeļamerikas vergi. Dziesmas bija par to, no kurienes viņi nāk un par viņu ciltīm. Tai laikā vergi gāja uz baznīcām un dziedāja brīvības dziesmas. Tas vēlāk attīstījās par Gospelu - nēģeru garīgo dziedājumu koriem. Amerikas revolūcijā līdzās baltajiem cīnījās melnie, taču ASV Konstitūcija (to ratificēja 1788. gadā) nelikvidēja vergu tirdzniecības radīto vēsturisko netaisnību un vergi nesaņēma nekādas pilsoņtiesības. XIX gadsimta sākumā ASV ziemeļu pavalstīs verdzību pakāpeniski aizliedza, bet, tā kā Dienvidu ekonomika bija balstīta uz verdzību, tad nostāja verdzības jautājumā kļuva par vienu no tiem ar pavalstu tiesībām saistītajiem iemesliem, kuri noveda pie Dienvidu atdalīšanās, kas izraisīja ASV Pilsoņu karu (1861-1865). Pilsoņu karā Savienības (Ziemeļu) armijā cīnījās ap 200000 melno, tiesa gan, atsevišķās vienībās, ko vadīja baltie virsnieki. Vergus (apmēram 4 miljonus) oficiāli atbrīvoja Vergu brīvlaišanas manifests, ko 1863. gadā izdeva prezidents Abrahams Linkolns. Tomēr līdz Savienības spēku uzvarai 1865. gadā, kā arī pēckara laikposmā, ko dēvē par Dienvidu rekonstrukcijas periodu, to vēl nebija iespējams īstenot. Nabadzīgie baltie atbrīvotos melnos bieži vien uzlūkoja ar aizvainojuma jūtām - kā savus ekonomiskos sāncenšus. Lai melnos iebiedētu, Dienvidos dibināja tādas "modrības grupas" kā Kukluksklans.
Tātad melnos Amerikas iedzīvotājus turpināja terorizēt. Šie viņiem ir bijuši grūtie laiki pilni pārdzīvojumu. Tā rezultātā radās jauns dziedājumu veids - Blūzs, skumjas dziesmas. Blūzā bija tikai viens instruments, un dziedāja ar mierīgu, skumju balsi. Vēlāk blūza mūziķi sāka eksperimentēt ar eiropiešu instrumentiem un tā radās džezs. Vēlāk parādījās arī souls, kurš bija vieglāks un jautrāks par blūzu. Tas radās saplūstot blūzam, džezam un gospelam. Tad blūza mākslinieki pārcēlās no laukiem uz pilsētu. Mūzikas skaņa kļuva krietni smagāka un nemierīgāka, uzsvars bija uz ritmiem. Radās Rhythm and Blues (R&B), kas bija tikai melno mūzika. Tā bija gandrīz nezināma baltai publikai līdz 20. gadsimta 50. gadiem. Šodien R&B ir popmūzikas industrijas galvenais elements. Grupa Fats Domino padarīja blūzu jautrāku ar ātrākiem ritmiem, pārveidojot to par Rok'n Rolu. Rhythm & Blues tika apvienots ar džezu, kauntri blūzu, gospelu, boogie woogie.
Jamaikas kolonijā pēc Otrā Pasaules Kara no laukiem uz pilsētu Kingstonu atbrauca daudz cilvēku, kas atveda sev līdzi mento mūziku. Nedaudziem laimīgajiem pieder radioaparāti, un viņiem ir iespēja klausīties Amerikas pārraides ar R&B mūziku. Tā kā smaga finansiāla stāvokļa dēļ ikviens nevarēja iegādāties radioaparātu vai plašu atskaņotāju, kuram vēl grūtāk bija atrast ierakstus, ‘50. gadu sākumā Jamaikā uzņēmēji ieviesa skaņu sistēmas, kas pilnībā izspieda mento un svinga instrumentālos mūziķus no deju vakariem. Tās sastāvēja no atskaņotāja, lampu pastiprinātāja un viena skaļruņa. Ar šīm skaņu sistēmām atskaņoja Amerikas R&B un Jump Blues mūziku. Drīz vien šo sistēmu operatori kļūva par izšķirošām personām. Pirmie nozīmīgākie dīdžeji piecdesmito gadu vidū bija Klements "Kokssons" Dodds, Artūrs "Djuks" Reids un Vincents "Kings" Edvardss. Šiem cilvēkiem piederēja spēcīgas skaņu sistēmas. 1956. gadā Koksons Dodds devās savā regulārā braucienā uz ASV, lai nopirkt jaunus ierakstus. Tur viņš noklausījās dīdžeja Džoko Hendersona un dīdžeja Daktera Džaiva radio pārraides. Šiem dīdžejiem bija savdabīgs pārraides vadīšanas stils. Viņi komentēja ierakstus, ko atskaņoja, ar savādu runāšanu, kas bieži vien bija dzejas formā, parasti divi teicieni. Šis stils atstāja lielu iespaidu uz viņu. Kad viņš atgriezās Jamaikā, viņš pastāstīja par šo stilu savam draugam dīdžejam Kauntam Mačouki. Viņi abi sāka izmantot šo ideju, komentējot ierakstus ar šādu runāšanu un teicieniem. '50. gadu beigās Amerikas R&B mūzika sāka zaudēt savu smagumu, jo Amerikas auditorija vēlējās kaut ko maigāku. Tas neatbilda Jamaikas kritērijiem, un tāpēc Jamaikas skaņu operatori sāka veidot pašu ierakstus. Tā bija sākusies Jamaikas R&B ēra. Tika izveidoti daudzi ierakstu “leibli” un šis Jamaikas R&B kopā ar Mento 1961. gadā pārvērtās par Ska mūziku. Pirmā Ska grupa ir Skatalities. Kokssons Dodds sāka kopēt gabalus no citiem ierakstiem un, izmantojot vairākus atskaņotājus, samiksēja tos jaunajā gabalā. Šādi veidots gabals saucas “dub”. Ska 1967. gadā attīstās par Rock Steady, kas Amerikas Soul, un Jaunās Orleānas R&B ietekmē 1968. gadā pārvēršas par regeju. (5.)
[izmainīt šo sadaļu] 2. HIP-HOP MŪZIKAS VĒSTURE
Jamaikā Amerikas radio dīdžeju ietekmē radās deju zāles dīdžeji, kas vadīja pasākumus ar runāšanu, kas bija dzejas formā. Šis fakts ir tālāko notikumu pamatā, kuru rezultātā radās Hip-Hop mūzika un kultūra. Jamaikas dīdžeju stils ietvēra sevī mūzikas gabalu salikšanu nepārtrauktā programmā atkārtojot vai mainot motīvus, komentējot ritmiski akcentētā dzejā. Jamaikas repa stils bija savādāks nekā Amerikas reperiem šodien. Jamaikieši šo savu runāšanu nosauca par "toasting". RAP ir saīsinājums no Rhythmically Accentuated Poetry - ritmiski akcentēta dzeja. Tas attīstījās, jo bija visiem pieejams. Tam bija neierobežotas iespējas. Nevajadzēja īpašu izglītību, naudas līdzekļus vai dotības. Nebija nekādu noteikumu, izņemot to, ka dzejai bija jābūt ritmiskai un oriģinālai. Reps spēja attēlot cilvēka personu. Mierīgie cilvēki repoja lēni, interaktīvie - ātri. Divi cilvēki nekad nerepoja vienādi, pat ja bija vienādi vārdi.
1960. gadā grupa “The Shadows” un “Kliff” Ričards uztaisa oriģinālo versiju Jamaikas grupas "The Incredible Bongo Band" gabalam "Apache". Šajā ierakstā ir pārtraukuma ritma (breakbeat) pamati - afrikāņu ritmi. Šis treks kļuva par dīdžeju bieži spēlēto gabalu un skan Hip-Hop vakaros pat šodien. Pēdējie mūsdienu populārie artisti, kas izmantoja šo gabalu savos ierakstos, bija Fatboy Slim un The Prodigy.
1955. gadā Jamaikā Kingstonā bija dzimis Kool DJ Herc, īstajā vārdā Klaivs Kempbells. Jamaikā viņš klausījās Amerikas mūziku. Viņa iecienītākais mākslinieks bija Džeimss Brauns. Viņš arī klausījās Jamaikas regeja mūziku, kurai bija raksturīgi smagie ritmi un basi. Šīs divas ietekmes sfēras vēlāk kļūst par Hip-Hop mūzikas pamatu.
1967. gadā viņš pārceļas ar ģimeni uz Ņujorku, Rietumbronksu. Skolā viņš saņem iesauku Herc, kas ir saīsinājums no "Hercules" vai Herakls, jo viņš ir bijis ļoti fiziski attīstīts - garš augumā un atlētisks. Viņš sāk darboties grafiti komandā.
1969. gadā viņš sāk spēlēt soul, R&B un funk mūzikas ierakstus Bronksas Bloku vakaros, jo Jamaikas regeja mūzika Ņujorkiešiem nepatika. No Kingstonas viņš sev līdzi atveda Jamaikas skaņu sistēmu un dīdžeju stilu ar dzejisku runāšanu. Kaut gan tolaik Bronksā Bloku vakarus apdraudēja ielu bandas, dīdžeju Kool Herc tas neskara, jo tām viņš bija savējais, tā kā kādreiz gāja kopā ar šo bandu dalībniekiem vienā skolā, un bija pazīstams ar to, ka visus cienīja, tāpēc cienīja arī viņu.
Džeims Brauns šajā gadā kopa ar Funky Drummer ieraksta “funk” stila dziesmu "Say it Loud - I'm Black and Proud", kas kļūst par visvairāk spēlēto treku Hip-Hop vēsturē.
1970. gadā The Last Poets ieraksta plati, kur viņi runā dzejā pie džeza mūzikas, līdzīgi šodienas reperiem, kaut gan The Last Poets dzeja nav ritmiski akcentēta. Nav zināms, vai tas atstāja kādu iespaidu uz jauniešu kultūru.
1973. gadā tiek izveidoti mūsdienu regeja pamati. To paveic sitējs Sly Dunbar un bassists Robbie Shakespear. Jauns students Africa Bambaataa nodibina organizāciju "The Universal Zulu Nation", kas ir vērsta pret jauniešu bandu vardarbību, un balstās uz mieru, vienotību, mīlestību un jautrību. Šis ir punkts, kur Hip-Hop kultūra sāk zaudēt vardarbību sevī.
1974. gadā Kool DJ Herc sāk strādāt ar savu leģendāro mobilo sistēmu Bronksas labākajos klubos, kur izmanto Jamaikas stilu, kur dīdžejs runā dzejā un atkārto ieraksta lirikas pārtraukuma sekciju. Publikā tas izraisīja spēcīgu sajūsmu. Tas tiek uzskatīts par Hip-Hop sākumu. Nepagāja ilgs laiks, līdz jaunieši sāka paši sacerēt ritmiskas dzejas rindas.
1975. gadā Kool DJ Herc spēlē Bronksas klubā “Hevalo”, kur gūst lielus panākumus ar Jamaikas stilu. Viņš atkārtoti spēlē dziesmas pārtraukuma sekciju un tai pat laikā runā ar publiku. Viņš ir ievērojis, ka cilvēkiem patīk pārtraukuma daļas, un bībojiem trūkst laika, lai izdejoties. Tāpēc viņš sāka paildzināt pārtraukumus.
1976. gadā DJ Afrika Bambaataa spēlē Bronksas Upes Mikrorajona Centrā, un publika viņu nosauc par "Ierakstu Meistaru", par viņa spēju mainīt mūziku (miksēt). Dīdžejs Grandmaster Flash ar Reju Čandleru atver klubu "The Black Door" Boston Road ielā.
1977. gadā ielu pasākumos spēlē ne tika deju mūziku, bet dīdžeji arī repoja, vai arī tiem līdzās bija reperis, kas runāja, kamēr dīdžejs spēlēja dziesmu pārtraukuma momentus. Tā darīja Kool DJ Herc un Grandmaster Flash. Grandmaster Flash izstrādā pārtraukuma momentu atkārtošanas "Backspin" tehniku. Viņš to nosauc par "The Cutting". Grand Wizard Theodore attīstīja skreču (scratch) tehniku.
1978. gadā tika izgudrota ritma mašīna Roland 808. Ar šīs mašīnas palīdzību var atsevišķas skaņas salikt secībā un veidot mūzikas gabalus.
1981. gadā Grandmaster Flash izlaiž "Adventures on the Wheels of steel". Tas ir pirmais ieraksts ar dīdžeja prasmes darbu dzīvajā. Šo ierakstu viņš izmantoja, lai skrečot. Vēl šajā gadā tiek izgudrota jauna elektroniskā ritma mašīna "Beat Box", kas rod pamatus jauniem mūzikas stiliem, piemēram, Electro Funk, un grupām kā Run DMC, Steady B, LL Cool J, Dana Dane un citiem.
1982. gadā Grandmaster Flash izlaiž "The Message", kas ir viens no pirmajiem ierakstiem “Gangsta Rap” stilā.
Afrika Bambaataa un Soul Sonic Force izlaiž dziesmu "Planet Rock", kas ir Electro Funk versija Kraftwerk gabalam "Trans Europe Express". Tā izveidojās pamats Electro Funk stila Hip-Hop mūzikai. Notiek tūre uz Eiropu kurā piedalās Afrika Bambata, Grandmixer D ST & The Infinity Rappers, Fab 5 Freddy, Rock Steady Crew, Rammellezee, Phase II, Futura & Dondi.
1983. gadā firma Technics izlaiž SL-1200MKII plašu atskaņotāju, kas kļūst par dīdžeju standartu. Run DMC izlaiž dziesmas "It's like that", "Sucker MC's", tās izmaina rep stilu uz visiem laikiem. Šajos un līdzīgos gabalos smagi skan sitamie instrumenti un ģitāras frāzes.
1984. gadā Losandželosā tiek izveidota pirmā radiostacija, kur spēlē tikai repu - KDAY.
1985. gadā sākas ierakstu karš "The Bridge". KRS One sāka aizvainot The Juice Crew no Dienvidbronksas par to, ka tā paziņoja, ka Hip-Hops sākās Kvīnsas Tiltā, bet vēsture saka, ka Hip-Hops dzima Bronksā. Kā atbildi MC Shan izlaiž gabalu "Kill That Noise", kur viņš aizvaino KRS One Komandu BDP, kas atkal atbildēja ar gabalu "The Bridge is over". Šī cīņa turpinājās līdz 1987. gadam.
1988. gadā grupas Public Enemy dalībnieks Flavor Flav darīja bītboksingu, kamēr Džessija Džeksone repoja Apollo Teātrī. Bītboksings ir, kad cilvēks mēģina atskaņot sitamo un citu instrumentu partijas ar savas mutes un balss palīdzību. Šāda parādība noteikti pastāvēja iepriekš, tikai neviens tai nepievērsa uzmanību, kamēr Flavor Flav to neizpildīja priekšnesumā.
1995. gadā reperis 2Pac izlaiž treku "Hit 'Em up" kur aizskar daudzus rietumu krasta reperus.
1996. gadā reps ir punktā, kad tas kļūst par visvājāko Hip-Hop elementu. Palika mazāk brīvā stila (freestyle) reperu un gandrīz vairs nav MC batlu. Reps kļūst tikai veids kā pelnīt naudu. Šajā gadā tiek nošauts reperis 2Pac. Kaut arī daudzu cilvēku sirdīs, tāpat arī manējā, viņš vel ir dzīvs.
1997. gadā tiek nošauts reperis Notorious B.I.G., un ar to beidzas karš starp Rietumu un Austrumu krastiem. Šis karš izskatās līdzīgs mafijas konfliktiem par ietekmes sfērām vai politiķu priekšvēlēšanu cīņai, tikai te iespējams notiek cīņa par repa klausītāju atbalstu.
[izmainīt šo sadaļu] 3. BREIKA DEJAS VĒSTURE
3.1. '60. gadu sākumā ASV pa televīziju bieži vien rādīja programmas ar robotu šoviem (tolaik sāka attīstīties datoru tehnoloģija), piemēram, "Lost In Space". Tas iedvesmoja jauniešus Losandželosā (un citur radīt robota dejas stilu). Šajā pat gadā dīdžejs Kool DJ Herc, īstajā vārdā Klaivs Kempbells, kas atveda uz Ņujorku Jamaikas skaņas sistēmu un dīdžeju stilu, izdomāja terminu "bībojs" šiem dejotājiem, tāpēc, ka viņi gaidīja pārtraukumu (break) un tikai tad dejoja. Dons Kempbells (nav Klaiva Kempbella radinieks) no ASV rietumu krasta kļūst zināms ielas dejotāju vidū ar mežonīgu dejas stilu "Campbellock", jo izlaiž ierakstu "Do The Campbellock". Šis stils kļūst bar breika neatņemamo sastāvdaļu "Locking". Kempbells ņēma robota hidraulikas kustības un pielika tām vairāk enerģijas. Kustībām bija precīza aizture sākuma un beigu punktos. Vienkāršoto šīs dejas formu mūsdienās sauc par Hip-Hop vai Street deju, kas ir ļoti izplatīta. 70. gadu sākumā Brūklinas Bušvikas geto sekcijā (Brooklyn's Bushwick) ir izveidota deja Up-Rocking, kas ir mūsdienu breika neatņemama sastāvdaļa. Up-Rock dejas stilu izgudroja breikeris Rubber Band, kas dzīvoja Bušvikas geto. Viņš to izgudroja kā alternatīvu bandu kaujām, kas izplatījās apkārtnē, kur viņš dzīvoja. Rubber Band izmantoja Up-Rock deju kustības kā veidu bandām sacensties kustībā un stilā. Šī dejas forma tika pārvērsta par "The Battle" - cīnu, kas ir sacensības. To darīja līnijās viena pret otru. Tolaik bija lielas komandas. Šo deju īsi sauc "Rock", jo tā radās no Salsas dejas elementiem. Tik tālu kustības ir kāju darbība (footwork) un šeiks. Tolaik daudz labu rokeru dejoja deju Latīņu Hastls (Latin Hustle), jo tas gāja roku rokā. Rubber Band zaudēja dzīvību skaudīgās deju nesaskaņās. Vēlāk Rubber Band sekotājs Edijs Figuero (Eddie Figueroa) virzījās tālāk un apmācīja vēlāk ļoti spēcīgus dejotājus Papo, Clark un Manny ar sarežģītākām Up-Rock deju kustībām un soļiem. "Dynasty Rockers" bija pirmā Brūklinas Up-Rock komanda. Tā sastāvēja no tādiem “numur viens” dejotājiem kā Danny Boy, Carlos, Tony, Ralph un Gary. Vēlāk cilvēkus ieinteresēja Dynasty Rockers un no komandas atzarojās Junioru Dynasty Dancers un Meiteņu Dynasty Dancers. Kad Up-Rock ieguva popularitāti, parādījās komandas Latin Timbales, Dynamic Spinner, Rock With Class, Touch Of Class, TNT Rockers, Lil Daves Rockers, MTC (Music To Communicate), Jig O Bugs, Mysterious To Burn, Universal Dancers, Explosive Rockers, Down To Burn, Holy Smoke Rockers, Incredible Rockers, Rock With Style, Just Begun Rockers and Down To Rock. šīs grupas ilgi uzturēja aproku dzīvu. Bija tādas komandas kā Touch of the Rock, kuru radītā iespaidīgā stilā dejoja Buz, Duz, Snoopy, Noel un citi aprokeri. Up-Rock Papo un J.R. no Dynamic Spinners ir īstie Up-Rock pionieri un viņi dejo pat vēl šodien. Daudzi dejotāji šodien nezin par 70'to Up-Rock mūziku. Lai saglabāt pastāvīgu ritmu, bija nepieciešama precizitāte, un dīdžejam bija jābūt tik pat labam, cik ierakstam, ko viņš grieza. Klasiskos Up-Rock ierakstus atskaņoja tādas DJ komandas kā Majestic Disco Sound, Pizazz Disco Sound, Disco Twins, Electrifying Sounds, Sound Of Dynasty, Disco Stompers, Divine Sounds un citas. Fakts ir, ka Up-Rocking komandas nekad nesaņēma tādu starptautisko atzinību, ko saņēma breikeri par Breiku agrajos 80'os. 1972. gadā Losendželesā TV šovā "Soul Train" piedalījās ļoti daudz ielas dejotāju, to skaitā "The Lockers". Šis šovs spēcīgi popularizēja šo deju. 1972. - 1973. gadu laikā Kalifornijas pilsētā Fresno (starp Losandželosu un San Francisko) kādas ģimenes zēni (Poppin Pete, Boogaloo Sam) izgudroja deju Electric Boogaloo. Šī deja apvienoja sevi agrāk eksistējošo Robota deju un dažādas atdarināšanas kustības. Šai dejai nebija tāda enerģiskuma kā lokingam, vai stingruma kā robotam. Tā vairāk ietvēra sevī ķermeņa plastikas viļņveida kustības ar fiksāciju kā robotam. Daudzas idejas radās redzot dzērājus reibumā, slimus cilvēkus un invalīdus ar kustību traucējumiem. Šī deja atgādina elektrības plūšanu pa vadiem, tāpēc nosaukums "Electric". Sākumā deja pārņem San Francisko, pēc tam Losandželosu. Tā kā jaunieši Bronksā sastāvēja bandās, izveidojās breika komandas. Grupas, kas dejoja, ir The Black Spades, The Savage Nomads, The Savage Skulls, The Renegades of Harlem, The Savage Samurais, The Young Lords, The Savage Kings, The Baby Kings. Bija īpašas komandas, kuras arī piemin kā pionierus: The Nigga Twins, The Zulu Kings, The Seven Deadly Sinners, Shanghai Brothers, The Bronx Boys, rockwell Asociation, Starchild La Rock, Rock Steady Crew un Crazy Commanders. Komandas mainīja ģērbšanas, runas un dzīves stilu viņu bīboinga vai breika ietekmē. Šodien pastāv uzskats, ka breiks ir bijis komandu analogais attiecību skaidrošanas veids. Tā nav taisnība, jo, tā kā dejā bieži vien tika iekļautas izaicinošas kustības un dažreiz bija arī skaudība, breika batls varēja arī beigties ar kautiņu. Jāatzīmē, ka "The Universal Zulu Nation" organizācijā ietilpstošie izmantoja breiku kā alternatīvu kautiņam. 1979. gadā popgrupa Chic izlaida treku "Le Freak". Šim trekam ir bijusi deja. To sauca par "The Freak". Lielākā daļa Bīboju pārtrauca dejot un The Freak paņēma virsroku uz kādu laiku. Vēlāk breika deju no jauna pacēla komanda Rock Steady Crew, pielikot vairāk akrobātikas. Un deja atkal atdzima. Breikeri sāka strādāt pie attīstītākām un vēl sarežģītākām kustībām. Vēlāk bija ietekme no kung-fu, kapoeira, akrobātikas un citiem kustēšanos veidiem. Līdz šim breiks vairāk sastāvēja no stila kustībām vai fūtvorka (footwork). 3.2 '80. gadu sākumā "electric boogaloo" vai "popping", Rietumu Krasta dejas forma ienāca Ņujorkā. Šo robota un ķermeņa plastikas deju tur nosauca par "Electric Boogie". Savukārt Ņujorkas breiks aiziet uz Losandželosu. 1984. gada Losandželosas vasaras olimpisko spēļu noslēgumā piedalījās vairāk nekā 100 breikeru. Tas ir viens no faktoriem, kas palīdzēja breikam attīstīties arī citur pasaulē. Šis šovs ir kulminācijas punkts breika vēsturē, pēc kura deja pamazām sāk zaudēt savu popularitāti. 1985. gadā tiek izlaists video "Electro Rock", kas parāda Lielbritānijas Hip-Hop skatuvi. 1986. gadā breiks ir gandrīz izzudis ASV, bet tas ir ievērojams pasaulē un pat Latvijā. 1987. gadā breiks pilnīgi izzūd no lielas skatuves un aiziet pagrīdē - it kā "mirst". 3.3 1990. gadā dejotājs Mr. Wiggles izveido grupu "Rhythm Technicians" kopā ar Fable, Loc A Tron, Mr. Twister. Mr. Wiggles dejo pasākumā "American Music Award". Mr. Wiggles ir izcils robota stila (electric boogie) dejotājs. Tomass Hergentoters nodibina neoficiālo internacionālo breika čempionātu "International Breakdance Cup", kas notika Vācijā Hannoverē. 1992. gadā "International Breakdance Cup" pārtop par oficiālo ikgadējo pasaules breika čempionātu "Battle Of The Year" (BOTY). Tas ir bezpeļņas nerasistisks internacionāls Hip-Hopa kultūras pasākums. 1994. gadā Rock Steady Crew komandas dalībnieks Crazy Legs saņem žurnāla "The Source Magazine" apbalvojumu "Hip-Hop Pionieris". 1995. gadā Run DMC vs Jason Nevins izlaiž grupas Run DMC dziesmas "It's like that" remiksu House stilā. Viss klipa video sastāv no breika batla, kur piedalās Rock Steady Crew. Šī komanda jau otro reizi izceļ breiku no pagrīdes, un šī deja atkal nāk atpakaļ visā pasaulē. Šī dziesma ieņem pirmo vietu popmūzikas čartos. Pēc šī video breiks tiek ļoti stipri popularizēts. Rezultātā šo deju vēlāk rāda daudzos video klipos, kaut gan pārsvarā ne ilgāk par trijām sekundēm. Tālākā breika attīstībā piedalās internets. 1996. gadā sāk ceļot ielas deju šovs "Jam On The Groove", kurās piedalās arī Rock Steady Crew. Šis pasākums deva ieguldījumu dejas atdzīvināšanā. 1997. gadā kapitāls Hip-Hop uzliesmojums visā pasaulē. Eiropā notiek festivāls Fresh '97. BOTY čempionātā parādās jaunas nominācijas - labākais šovs un labākais indivīds. 2000. gadā BOTY vairs nav nominācijas “Labākais indivīds”, jo to vairs nebija iespējams noteikt dalībnieku augstā līmeņa dēļ.
Tāpat kā grafiti un repā, breika attīstības priekšnoteikums ir izcelties ar īpašu un labāku stilu. Jo labāks stils, jo vairāk dejotāju ciena. Šī deja aizpildīja dzīvi ļoti daudziem tā laika jauniešiem. Viņi nespēj iedomāties savu dzīvi un kas ar viņiem būtu noticis, ja viņiem nebūtu šīs dejas. Šo cilvēku finansiālais stāvoklis toreiz nedeva daudz izklaides iespēju. Tāpēc breiks bija viņiem tik nozīmīgs. Šī deja sniedz lielāku kustības brīvības sajūtu ar katru apgūto jauno elementu.
[izmainīt šo sadaļu] 4. GRAFFITI VĒSTURE
Pirms pētīt graffiti vēsturi ir jāatzīmē tas, ka šodienas Hip-Hop kultūras graffiti atšķiras no jebkura uzraksta uz sienas ar to, ka tas ir artistisks. Mūsdienu graffiti atšķiras no jebkura zīmējuma uz sienas ar to, ka tas pamatā ir vārds vai cita veida uzraksts, kas ir artistiski izstrādāts.
Cilvēkiem ir tendence, ja viņi kaut kur aizbrauc vai aiziet, piemēram ekskursijā, tie atstāj uz sienām vai citas virsmas savus parakstus. Viņi tos ieskrāpē vai uzraksta. Šiem uzrakstiem nav nekādas mākslinieciskas vērtības. Tas bija vienkāršs huligānisms. Pagrieziena punkts šajā lietā ir pūšamās krāsas balonu izgudrošana. To izgudroja norvēģis Ēriks Rotheims 1929. gadā. Nitrokrāsas baloni ir ērtāk lietojami nekā krāsu bundžas ar otām. Ar šo balonu palīdzību parakstus vai rakstus varēja uzzīmēt ātri un tie varēja būt jebkura izmēra. Ņujorkā jaunieši to darīja un dara, lai gūtu slavu. Sākumā grafiti pārsvarā izmantoja politiskie aktīvisti, lai izteiktu lozungus, un ielu bandas, lai apzīmētu savu teritoriju. Graffiti tagadējā identitāte aizsākās 60. gadu beigās.
[izmainīt šo sadaļu] 4.1 Periods no 1966. līdz 1971. gadam
Periodā no 1966. līdz 1971. gadam Filadelfijā (Pensilvānijas štatā) ir datēti pirmie graffiti, kuros ir saskatāms viena cilvēka mēģinājums pievērst sev apkārtējo un preses uzmanību. Vislielākos panākumus guva CORNBREAD, TOP CAT un COOL EARL. Ņujorkā šajā periodā ir līdzīga situācija, bet tā nav tik izteikta. Jaunieši savos vakaru pasākumos (vārds "diskotēka" te nav piemērots), piemēram Kool DJ Herc pasākumos, ar spreja krāsas baloniem atstāja uz sienām savus parakstus. Tas notika Ņujorkas geto, kur dzīvoja afroamerikāņi, puertorikāņi un daudzu citu tautību cilvēki, kas masveidā iebrauca uz ASV ziemeļu pilsētām '50. un ’60. gados darba meklējumos. '50. un ’60. gados Ņujorkā tika uzceltas jaunas rūpnīcas, kas prasīja darbaspēku. Tāpēc tika uzcelti arī geto, kur bija izmitināti afroamerikāņi un citi ieceļotāji, kas nebija indoeiropieši.
[izmainīt šo sadaļu] 4.2Periods no 1971. līdz 1974. gadam.
1971. gadā Ņujorkā Manhetenā (Manhattan) Washington Heights sekcijā notiek uzliesmojums, kas dod sākumus graffiti kustībai. Avīze New York Times publicē interviju ar kādu 17 gadus vecu zēnu vārdā Demetriuss (grieķu izcelsmes) ar iesauku Taki, kurš dzīvoja 183. ielā. Šis puisis bija kurjers, un savās darba gaitās viņš visur, gan uz sienām gan uz metro vilcieniem, atstāja savu parakstu. Konkrēti tas paraksts bija TAKI 183 (numurs nozīmē Washington Heights 183. iela - tur viņš dzīvoja). Šī dīvainā vārda ar cipariem parādīšanos piesaistīja sabiedrības uzmanību, jo tas bija ļoti bieži sastopams un turpināja augt savā skaitā. Viņš ir pirmais pasaules un Hip-Hop vēsturē, kuram izdevās pievērst sev tik lielu uzmanību. Nav arī zināms, vai kāds cits pirms viņa ir rakstījis uz vilcieniem. Vieni no pirmajiem bija arī JULIO 204, kas zīmēja vēl pirms TAKI, FRANK 207 un JOE 136. TAKI vārdā vēlāk tika izveidots grafiti rakstītāju apbalvojums.
Šī kustība attīstījās arī Brūklinā. FRIEBDLY FREDDIE bija pirmais Brūklinas rakstītājs, kas guva slavu. Brūklinā zīmēja ne tikai zēni, bet arī meitenes STONEY, COWBOY, GRAPE, CHARMINE un Manhetenā BARBARA 62 un EVA 62. Uzraksti sākumā bija pārsvarā uz sienām, retāk uz autobusiem, tad pamazām sāka pāriet uz metro vilcienu vagoniem, jo, ja zīmēt uz vilciena sienas, darbs ceļo pa visu pilsētu. Te metro sistēma pierādīja sevi kā laba komunikāciju sistēma. Cilvēki piecos Ņujorkas rajonos varēja redzēt citu sasniegumus. Tas kļuva par pamatu starprajonu sacensībām.
Pēc kāda laika rakstīja tik daudz cilvēku, ka graffiti kļuva ierasts un vairs nespēja pievērst sev uzmanību. Rakstītājiem kļuva nepieciešams jauns veids, kā gūt slavu un pievērst saviem parakstiem uzmanību.
Pirmais veids, lai izcelties, ir padarīt savu parakstu unikālu. Tika izgudroti jauni kaligrāfiskie paņēmieni un stili. Rakstītāji papildināja parakstus ar attēliem, piemēram, puķēm, zvaigznēm un citām figūrām. Dažas figūras bija tikai skatam, bet citas varēja arī kaut ko nozīmēt, piemēram, kroņus zīmēja tie rakstītāji, kas pretendēja būt par graffiti karaļiem. Visslavenākais paraksts graffiti kultūras vēsturē ir STAY HIGH 149. Viņš izmantoja degošo cigareti kā "H" (pirmais vārdā High) burta horizontālo svītru, “S” burtā apakšējā galā bija iebūvēta bulta un paraksta beigās pirms ielas numura bija nūju cilvēciņa figūra no TV seriāla "The Saint".
Otrais solis bija paraksta mērogs. Rakstītāji sāka zīmēt savus parakstus lielākā mērogā. Lielāka izmēra paraksts ar resnākām līnijām pievērsa vairāk uzmanības nekā vienkāršs paraksts ar spreja krāsas balona normāla lieluma līniju. Burtus varēja apvilkt ar citu krāsu. SUPER KOOL 223 atklāja, ka uzgaļi no citiem spreja produktiem var nodrošināt cita lieluma līniju. Tas viss aizveda pie mākslas darbu attīstības. Grūti pateikt kurš izveidoja pirmo gabalu, jo sākumā mākslas attīstība noritēja maziem soļiem. Uzskata, ka pirmo īsto gabalu uzzīmēja SUPER KOOL 223 no Bronksas un arī tādi rakstītāji kā WAP no Brūklinas un SPIN. SUPER KOOL 223 gabals bija liels uzraksts, kurā tika izmantoti vairāki krāsu toņi. Rakstītājs PHASE 2 saka, ka pirmie, kas zīmēja gabalus CC10, BARBARA 62 un EVA 62, un ka SUPER KOOL 233 zīmēja pirmos gabalus no vagona augšas līdz apakšai. Resnāki burti deva iespēju tālāk attīstīt uzraksta stilu. Burtu iekšieni tagad varēja aizpildīt ar dažādām dekorācijām: punktiņiem, krustsvītrojumu, zvaigznēm, šaha dēļa kvadrātiem. Dekorācijas, kurus dēvē par dizainiem (termins "design"), bija aprobežotas tikai ar rakstītāja iztēli.
- 1971. gadā parādījās pirmās komandās. Viena no tām bija "The EX Vandals"
- 1972. gadā Tracy 168, Futura 2000 un Ali nodibina komandu "The Soul Artists".
Viens no māksliniekiem, Tracy 168, atceras savus pirmos graffiti gājienus tā:"Mēs norakstījām vilcienu Bronksā un brūklinieši (Brooklin (Ņujorkā)) mums atbildēja. Šī bija pirmā reize, kad mums bija sava teikšana, ar kuru vajadzēja rēķināties. Mēs izpaudām savas emocijas un mums neviens nevarēja pateikt, kā mums jājūtas". Šī saziņas metode bija drīzāk kaujinieciska. Tas liecina par sacensību sākumiem.
Tad rakstītāji sāka zīmēt gabalus visa vagona augstumā. Skaitās, ka pirmo šādu gabalu uzzīmēja SUPER KOOL 223 un FLINT 707. Kurš tieši no viņiem abiem sāka to darīt, man neizdevās noskaidrot. Šādus gabalus sauca par "Top to bottom". Krāsainās dekorācijas un mērogs bija nopietns progress, bet visi darbi joprojām atgādināja parakstus, uz kuriem tie bija bāzēti
1972. gadā Pilsētas Koledžas (City Colledge) socioloģijas students Hugo Martinez pamanīja šīs paaudzes artistisko potenciālu un nodibināja organizāciju "United Graffiti Artists" (Apvienotie Grafiti Mākslinieki) ar mērķi gūt rakstītājiem labu slavu. UGA izvēlējās vislabākos metro māksliniekus no visas Ņujorkas un izstādīja viņu darbus formālā mākslas galerijas kontekstā. UGA nodrošināja māksliniekiem agrāk nepieejamas izdevības. “Razor Gallery” galerija bija veiksmīgs Martineza un viņa pārstāvēto mākslinieku sasniegums.
1972. gadā parādās pirmie gabali visa vagona garumā.
Ap 1974. gadu rakstītāji kā TRACY 168, CLIFF 159, BLADE ONE radīja darbus ar ainām, ilustrācijām, multfilmu varoņiem ap gabaliem. Tas bija "Vesela Vagona" stila aizsākums. Vieni no pirmajiem veselu vagonu rakstītāji ir arī AJ 161 un SILVER TIPS.
[izmainīt šo sadaļu] 1975. - 1977. gadu periods
Grafiti vēsturē ienāk jaunā paaudze, kas ir gatava pārņemt artistiskos pamatus un standartus, ko ir ielikušas iepriekšējās paaudzes. Taču noteicošais faktors šim vilnim ir pilsētas finansiālā krīze. Ņujorka bija izputējusi un transportsistēma bija slikti aprūpēta. Tas noveda pie vismasīvākās bombēšanas (pārmērīgas rakstīšanas) vēsturē. TRACY 168 un CLIFF 159 (Vesela Vagona stila aizsācēji) pēdās. CAINE 1 apzīmē veselu vilcienu.
[izmainīt šo sadaļu] 4.3 1978.-1981. gadu periods
Jauns radošs vilnis uzplauka 1977. gada beigās. Te jāatzīmē komandas TDS, TMT, UA, MAFIA, TS5, CIA, RTW, TMB, TFP, TC5 un TF5. Atkal aizsākās stilu sacensības "Style Wars". Šis vilnis bija pēdējais spēcīgais pirms Metropoles Tranzīta Pārvalde pasludināja grafiti iznīcināšanu par prioritāti. Brodvejā CHAIN 3, KOOL 131, PADRE, NOC 167 un PART 1 izvērsa PHASE 2, RIFF 140 un PEL izveidotos stilus. CHAIN 3 vēlāk pāriet uz komandu TMT un apraksta 2. un 5. metro līniju. Stila karu tradīcijā uz TMT komandas darbiem atbildēja komanda CIA.
1979. gadā grafiti skatuvē nonāk PINK vai LADY PINK sieviete. Iepriekš ir bijušas arī citas, bet PINK ir visveiksmīgākā rakstītāja sieviete grafiti vēsturē. Viņas darbi ir bijuši izstādīti arī galerijās. Viņas talants un radoša domāšana ir ļoti augstā līmenī.
Metropoles Tranzīta Pārvalde ievieš tīrīšanas mašīnas "Buffen". Tās bija tik efektīvas, ka iznīcināja ne tikai grafiti gabalus, bet arī vagona virsmu. Pēc to lietošanas tā parasti sāka rūsēt.
1979. gadā LEE QUINONES un FAB 5 FREDDIE sarīkoja atklāšanu ar mākslas dīleri Klaudio Bruni Romā Itālijā.
1980. gadā aizsākās intensīva grafiti gabalu dzēšana, un gabali dzīvoja īsākus laika periodus.
Tā šī māksla un visa Hip-Hop kultūra aizgāja uz Eiropu. Eiropas jaunieši ātri iemīlēja šo Ņujorkas ielu kultūru.
'80. gadu sākumā Hip-Hop kultūra kļuva ļoti populāra. Mūzikas video ar dažādiem Ņujorkas ielu aspektiem izrādījās ļoti ietekmīgi. Ikviens Amerikas pusaudzis vēlējās kļūt bar Ņujorkas bīboju. Visur sāka rasties MC, rakstītāji, breikeri. 1981. gads ir visproduktīvākais gads grafiti vēsturē ar ļoti daudz veseliem vagoniem.
[izmainīt šo sadaļu] 4.4 1982.-1985. gadu periods
Šajā periodā grafiti kultūra tika spēcīgi pasliktināta dažādu faktoru dēļ. Daži faktori attiecināmi tieši uz pašu grafiti kultūru un citi ir pamatā attiecināmi uz plašo sabiedrību. Kreks, kokaīns un citas narkotikas kā epidēmija izplatījās pilsētā. Narkotiku tirdzniecības dēļ šaujamieroči kļuva viegli pieejami. Stāvoklis uz ielām sāka spēcīgi saspringt. Tika apstiprināts likums, kas aizliedza pārdot spreja krāsu mazgadīgajiem, un likums, kas pieprasīja tirgotājiem turēt balonus slēgtās kastēs un vitrīnās, lai tos būtu grūtāk nozagt. Likumdošana strādāja pie bargākiem sodiem par grafiti rakstīšanu. Pilsētas pārvalde iedalīja vēl vairāk naudas vagonu parku apsardzei. 1980. gadā uzsākta programma tika pabeigta.
Daudziem citiem drosme nebija tik viegli atņemama, kaut viņi arī tika skarti. Viņi uztvēra jaunos apstākļus kā izaicinājumu un apņēmās nebūt Metropoles Tranzīta Pārvaldes sakauti. Resursu (gan vietas, gan naudas) trūkuma dēļ viņi kļuva ārkārtīgi agresīvi un teritoriāli, piesakot "īpašumtiesības" uz vagonu parkiem un depo. Teritoriālā dalīšana nav jauna parādība grafiti vēsturē, bet šoreiz draudi bija krietni spēcīgāki. Ja rakstītājs aizietu uz vagonu parku neapbruņots, viņam būtu garantēts uzbrukums, kur viņu sasistu un atņemtu spreja krāsas.
[izmainīt šo sadaļu] 4.5 1985.-1989. gadu periods
Dažās metro līnijās grafiti gabalu iznīcināšana samazinājās, jo vagoni, kas darbojās šajās līnijās, tika sūtīti metāllūžņos vecuma dēļ. Tas deva pēdējo mēģinājumu rakstītājiem.
1986. gada vidū Metropoles Tranzīta Pārvalde ņēma virsroku. Daudzi rakstītāji beidza grafitēt un vardarbība norima. Lielākā daļa metro līniju bija pilnīgi tīra no grafiti. D, B, LL, J, M bija pēdējās metro līnijas, kur bija kādi gabali. MAGOO, DOC TC5, DONDI, TRAK, DOME un DC bija augstu ievērojami tā laika rakstītāji. Toreiz drošība bija augstā līmenī, un Tranzīta Policijas jaunā "vandaļu nodaļa" darbojās pilnā sparā. Pāri palikuši bija tikai nedaudz sīksto. Izcilās figūras, kas uzturēja rakstīšanu uz metro transporta, bija GHOST, SENTO, CAVS, KET, JA, VEN, REAS, SANE, SMITH.
1989. gada 12. maijā Metropoles Tranzīta Pārvalde paziņoja uzvaru par grafiti. Tā izstrādāja darbības plānu, kas paredzēja noņemt no darba jebkuru vagonu, kas bija apzīmēts. Objektīvs bija, lai neviens grafiti nav redzams. Tā radās kustība "Tīrais Vilciens" (Clean Train). Daudzi rakstītāji uzskatīja, ka zīmēšana uz metro vagoniem ir noteicošais grafitera būšanā. Sienas, tirdzniecības vilcieni, metāllūžņi un audekls nav priekš īstiem rakstītājiem. Šie mākslinieki nepadevās cīņā pret Metropoles Tranzīta Pārvaldi. Viņi zīmēja, pat ja darbi tā arī nedotos braucienā vai brauktu tikai reizi. Šīs kustības pārstāvji ir COPE2, SENTO TFP, POEM, YES2.
1989. gadā Metropoles Tranzīta Pārvalde gandrīz sasniedza savu mērķi grafiti apkarošanā. Bet vilcienos ir bijuši logi no materiāla, kas neplīst lauskās. Uz šī materiāla varēja viegli un neuzkrītoši kaut ko ieskrāpēt. Kad jauniešiem zuda iespēja zīmēt uz vilciena, tie sāka skrāpēt uzrakstus vagonos. Tā radās Scratchiti (skrečiti) kustība. Tai nebija mākslinieciskas vērtības, un tā nebija tik pat organizēta cik grafiti. Ieskrāpēt uzrakstu varēja jebkurš. Šī parādība ir bijusi arī senāk, taču šoreiz masveidīgi.
'80 gadu beigās nodibinājās un sāka darboties pilnā spēkā eiropiešu grafiti kustība.
Metropoles Tranzīta Pārvaldes pieaugošs spiediens padarīja vilcienu apzīmēšanu grūtāku, bet rakstītāji atklāja alternatīvos ceļus, lai gūt slavu. Zīmēšana uz automaģistrāļu sienām bija viens no variantiem. Kaut gan tur trūka darba kustības, ko sniedza vilciens, tomēr šos darbus katru dienu apskatās no simtiem automobiļu katru dienu. Sākumā automaģistrāļu aprakstīšana sastāvēja vienīgi no parakstiem, burbuļburtiem vai Throw Up un taisniem burtiem. OE un P13 pirmie sāka sistemātiski "triekt" Ņujorkas automaģistrāles. Citi karaļi bija COPE 2, PJ, TRAK, MED un FAYDE.
Cita alternatīva bija zīmēt uz sienām. Kopā ar jaunās paaudzes rakstītājiem uz ielas gāja arī vecie grafiti mākslinieki. Komandu RTW, TDS, TFP un TMB darbība bija plaša. Visi pieci rajoni ir aktīvi, bet Bronksa ir priekšā ar komandu FX, KD un TAT komplicētiem darbiem.
Par mērķi kļuva arī ēku augšējās daļas. Visvairāk izmantoja ēkas, kas ir redzamas no virszemes metro daļām.
Vēl viena alternatīva ir kustība "Tuneļu Bombings". Zīmēja vagonu parka tuneļos, lai citi rakstītāji, kas ietu šajā tunelī, redzētu vārdu. Tāpēc kustības būtība sastāvēja pārsvarā no parakstiem. Tas bija arī veids, kā pieteikt sevi kādai teritorijai. Daudzi tuneļos nezīmēja, lai policijai nebūtu ziņu par to, kur viņi apzīmē vilcienus. Izņēmumi ir OE un P13, kas 1980. zīmēja tuneļos vēl pirms MTP jaunās taktikas. Zīmēšana tuneļos bija arī riskanta, jo vajadzēja rēķināties ar vilcienu kustību. Šī bīstamība varēja celt rakstītāja statusu, ja viņš uzņēmās risku tur zīmēt.
'80. gados PHASE 2 izveidoja pirmo žurnālu, ko veidoja paši mākslinieki. Tas bija "International Grafiti Times". No tā laika sāka rasties arī citas publikācijas. Daudzi rakstītāji kritizēja šādu slavas iegūšanas veidu ar vārdiem "Īstie rakstītāji bombē vilcienus nevis žurnālus". Tomēr šie žurnāli pastāv arī šodien.
'80. gadu beigās SAN 2 vai Karls Vestons sāka izlaist video sēriju "Video Graff". Tā ir pati pirmā video dokumentācija, ko veidoja paši rakstītāji. Drīz vien līdzīgas sērijas parādījās arī citur pasaulē.
[izmainīt šo sadaļu] 4.6
1994. gadā tika izveidota pirmā grafiti interneta vieta "Art Crimes". Tagad tādu lapu ir simtiem, un tās sniedz informāciju tiem, kas vēlas sevi attīstīt šajā mākslā. Internetam ir liela loma grafiti attīstībā '90 gadu otrajā pusē un šodien. Tagad grafiti mākslinieki var ļoti vienkārši un ātri sazināties un apmainīties pieredzē.
1998. gada pēdējā nedēļā uz Ņujorku ierodas Kalifornijas rakstītāji, lai kopā ar Ņujorkas Old School un New School perioda māksliniekiem rast jaunus darbus.
1999. gadā 9. janvārī (sestdien) notiek Austrumu un Rietumu krastu grafiti mākslinieku sadarbības sanāksme Martineza Gelerijā. Piedalījās Kalifornijas mākslinieki un Ņujorkas mākslinieki. Jāsecina, ka izcilākie, kas uzsāka masveida grafiti zīmēšanu ir CORNBREAD, TAKI 183 un JULIO 204. Pirmos īstos gabalus zīmēja SUPER KOOL 223, CC10, BARBARA 62 un EVA 62. Pirmos gabalus no vilciena augšas līdz apakšai sāka zīmēt SUPER KOOL 223, FLINT 707 un HONDO 1. Veselus vagonus pirmie zīmēja TRACY 168, CLIFF 159, BLADE ONE, AJ 161, SILVER TIPS un HONDO 1.
Grafiti vēsture rāda, ka tā ir nelegālā zīmēšana uz metro vilciena ar risku būt sodītam, un grafiti gabalus visi drīkst apskatīties par brīvu. Jaunieši zīmēja grafiti, lai norobežot sevi no pasaules, kas tos ilgi nomāca, un, lai sacelties pret sabiedrību, ko uzskatīja par netaisnu, liekulīgu un uzpirktu. Grafiti deva māksliniekiem brīvības sajūtu, neviens nevarēja viņus apklusināt, ja viņi vēlējās izteikties. Mākslinieka viedoklis varēja braukt pa visu pilsētu, un jo labāks stils, jo grūtāk bija šo darbu neievērot. Un protams grafiti ir spēle. Grafiti bija kā indikators tam, ka cilvēku dzīve ir smaga. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc valdība tik stingri bija pret šo mākslu.
Par grafiti šodien var pateikt, ka tas ir gandrīz zaudējis savu identitāti. Lai grafiti uz sienas redz citi, tas ir jānofotografē un jāpārdod žurnālā vai jāizliek internetā. Tagad cilvēkiem pašiem jāmeklē grafiti, lai tos apskatītos. Šodien uz vilcieniem zīmē Vācijā, bet pārsvarā legāli. Atļautā darbā zūd tas risks un ekstremālisms, kas piešķir rakstīšanas procesam tā īsto garšu un būtību, kad reizē jāpaveic labs darbs lielā ātrumā, un beigās ir jālaižas prom tā, lai nenoķer policija. Nav vairs Old School perioda tipa sacensību. Ir tikai pasākumi, kur visi zīmē uz sienas kā galerijā. Tas, kas padara šodienas grafiti par Hip-Hop kultūras elementu, ir šīs mākslas pagātne, t.i., attīstītie zīmēšanas stili. Ja tās nebūtu, tad Hip-Hop grafiti un, piemēram, jebkura reklāma uz sienas būtu viens un tas pats - vienkārši zīmējums uz sienas, jo uz sienām spēj zīmēt ikviens. Ja grafiti tiks pilnīgi legalizēts, būs vai nu tā, ka visas sienas ir norakstītas ar kropliem parakstiem, vai arī tā, ka to darīt nebūs jēgas un vajadzības, un grafiti izplatīsies kā normāla māksla - smuki gabali būs gandrīz visur. Bet tā būs pavisam cita māksla un Ņujorkā radies grafiti būs pavisam miris. Tas nozīmē, ka grafiti jāpaliek nelegālam.
Grūtības radīja tas, ka grafiti pagātne ir neskaidra un ir balstīta uz tā laika cilvēku atmiņām, jo toreiz šīs mākslas attīstība netika datēta un pierakstīta. Tāpēc noteikt, kurš tieši ir kāda stila aizsācējs, nav iespējams.
