Kuriļu salu strīds
Vikipēdijas raksts
Kuriļu salu strīds ir strīds starp Japānu un Krieviju par dienvidu Kuriļu salu piederību. Strīdīgās salas šobrīd atrodas Krievijas teritorijā kā Sahalīnas apgabala sastāvdaļa, taču tās par savu teritoriju uzskata arī Japāna, kas tās dēvē par Ziemeļu teritorijām (北方領土 Hoppō Ryōdo) jeb Dienvidčišimu (南千島 Minami Chishima). Strīdīgās salas ir:
- Kunašira (krievu Кунашир, japāņu 国後島 Kunashiri)
- Iturupa (krievu Итуруп, japāņu 択捉島 Etorofu)
- Šikotana (krievu Шикотан, japāņu 色丹島)
- Habomai (krievu Хабомай, japāņu 歯舞群島)
Šis strīds ir Sanfrancisko līguma (1951) rezultāts. Šī līguma 2c pantā Japāna atteicās no Kuriļu salām un tai piederošās Sahalīnas un tai pieguļošo salu daļas, ko tā ieguva 1905. gada 5. septembrī parakstītā Portsmutas līguma rezultātā. Par šādu Japānas teritorijas samazināšanu jau iepriekš bija vienojušies Sabiedroto spēki un tas bija viens no priekšnosacījumiem, lai PSRS iesaistītos karā pret Japānu.
Taču PSRS izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu. Savukārt 1855. gadā noslēgtajā Šimodas līgumā Krievijas un Japānas robeža bija noteikta starp Iturupas un Urupas salām. Visa Iturupa pienācās Japānai, savukārt visas salas uz ziemeļiem no tās - Krievijai. Jāpiezīmē, ka līgumā nekas nav tieši teikts par Kunaširas, Šikotanas un Hobomajas salu piederību.
2005. gada 7. jūlijā Eiropas Parlaments formulēju savu nostāju par šīm strīdus teritorijām, aicinot Krieviju atdot šīs salas Japānai. Krievija tūdaļ pat izteica protestu par šo lēmumu.
2006. gadā Krievijas Putina administrācija piedāvāja atgriezt Japānai Šikotanas un Habomai salas, ja Japāna piekristu abu pārējo salu palikšanai Krievijas sastāvā. Par šādu iespējamo robežu pēc potenciālās miera līguma parakstīšanas arī bija runa 1956. gada Padomju-Japānas kopdeklarācijā.
