Lādogas ezers
Vikipēdijas raksts
| Lādogas ezers | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 61°00'Z 31°00'A |
| Platība: | 18 130 km2 |
| Maks. garums: | 219 km |
| Vid. dziļums: | 51 m |
| Maks. dziļums: | 230 m |
| Tilpums: | 908 km3 |
| Augstums vjl.: | 4 m |
| Izteka: | Ņeva |
| Sateces baseins: | 276 000 km2 |
| Sateces baseina valstis: | Krievija Somija |
| Salas: | ~660 |
| Apdz. vietas krastos: | Novaja Ladoga Pitkjaranta Sortavala Priozerska |
Lādogas ezers (arī Ladogas ezers, krieviski - Ладожское озеро, Ladozhskoye Ozero, sens nosaukums - Нево; somiski: Laatokka) - lielākais ezers Eiropā un 15 lielākais pēc platības pasaulē. Saldūdens ezers, atrodas Krievijas teritorijā - Karēlijas republikā un Ļeņingradas apgabalā.
Ezerā ap 660 salu ar kopējo platību - 435 km². Lielākā daļa salu atrodas ezera ziemeļrietumu daļā, tai skaitā slavenās Valaama salas. Galvenās pietekas - Sviras upe no Oņegas ezera, Volhovas upe no Ilmeņa ezera, Vuoksi upe no Saima ezera Somijā.
Ezers ir kuģojams, tas sastāda daļu no Volgas-Baltijas kanāla.
Ezerā dzīvo īpaša pogainā roņa (Phoca hispida) pasuga - Lādogas ronis.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Viduslaikos ezers bija nozīmīgs ziemeļu - dienvidu virziena ūdensceļš. Staraja Lādogas senpilsētā atradās nozīmīgs seno vikingu atbalsta punkts. Vēlāk ezers un tā apkaime bija strīdus teritorija starp Zviedriju un Novgorodas republiku.
Lielākajā ezera salā - Valaamas salā nenoskaidrotā laikā sāka veidoties Valaamas klosteris. 1611 - 1715. gados tas bija pamests, taču XVIII gadsimtā tas tika atjaunots. Ziemas kara laikā, 1940. gadā klosteris tika evakuēts uz Somiju. Savu darbību Valaama salā tas atsāka 1989. gadā. Uz citas salas atrodas Koņevecas klosteris un ezera piekrastē - Aleksandra Svirska klosteris. Visi šie klosteri pieder pie Krievijas arhitektūras un mākslas "zelta fonda".
Līdz 1721. gadam daļa no ezera piederēja Zviedrijai, taču pēc Ziemeļu kara tā tika atgriezta Krievijai. 1812. - 1940. gados ezers kalpoja par robežu starp Somiju un Krieviju.
Ļeņingradas blokādes laikā (1941 - 1944) Lādogas ezers bija vienīgais ceļš, kas savienoja Ļeņingradu ar pārējo Krieviju. Ziemā bada piemeklētajai pilsētai pārtiku piegādāja ar kravas automašīnām pa ezera ledu, šo maršrutu dēvēja par "Dzīvības ceļu". Pēc Otrā pasaules kara Somija zaudēja teritoriju austrumos un visa ezera piekraste tagad atrodas Krievijas teritorijā. Praktiski visi somi evakuējās uz Somiju, šeit palika dzīvot daļa karēļu.
