Lajošs I

Vikipēdijas raksts

Lajošs I, Ungārijas Ludviks (ungāru - I. Lajos, poļu - Ludwik Węgierski) (1326.g.5.martā, Višegrada - 1382.10.septembrī, Trnava) - Ungārijas (1326–1382) un Polijas (1370-1382) karalis no Anžū dinastijas.

Lajošs I bija Ungārijas karaļa Kārola Roberta un Vladislava I meitas, Kazmira Lielā māsas Elžbetes dēls. Bija precējies ar imperatora Kārļa IV meitu Margarēti (bērnu nebija) un Elizabeti (Bosnijas bana meitu)). No otrās sievas viņam bija trīs meitas - Katrīne, Marija (Ungārijas karaliene) un Jadviga - Polijas karalis.

Pēc tēva nāves 1324.gadā kļuva par Ungārijas karali.

Izcīnīja vairākus karus ar Venēciju par kontroli pār Dalmāciju. 1358.gadā pārrunās Zarā piespieda Venēciju atdot vairākas pilsētas, bet 1381.gada kongresā Turīnā - pārējo Dalmāciju.

Tā kā Polijas karalim Kazimiram Lielajam nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, viņš izvēlējās par troņa mantinieku savu māsasvīru Lajošu I, kā rezultātā nodibinājās personālūnija starp Ungāriju un Poliju, un Lajošs I kļuva par milzīgas impērijas starp Baltijas, Melno un Adrijas jūrām valdnieku.

Tomēr Polijā Lajošam nācās dot papildus brīvības vietējai šļahtai, lai nodrošinātu Polijas troni savai meitai Jadvigai.

Ungārijas troni Lajošs I, kuram tāpat kā Kazimiram Lielajam nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, atstāja savai meitai Marijai.

Priekštecis: Kārols Roberts	Ungārijas valdnieks karalis 1326–1382	Pēctecis: Marija
Priekštecis: Kazimirs III	Polijas valdnieks karalis 1370-1382	Pēctecis: Jadviga