Melanēzija
Vikipēdijas raksts
Melanēzija (no grieķu μέλας - "melns", νῆσος - "sala") ir reģions Klusā okeāna rietumu daļā. Melanēzija stiepjas no Polinēzijas līdz Arafuru jūrai, no Austrālijas līdz Mikronēzijai. Terminu pirmoreiz lietoja Dimons D'Irvils 1832. gadā, lai apzīmētu reģionu, kas etniski un ģeogrāfiski atšķiras no Polinēzijas un Mikronēzijas. Melanēziešiem raksturīga tumša ādas krāsa.
Melanēzijas (sauszemes) platība - 940 000 km², 6,5 miljoni iedzīvotāju.
Mūsdienās D'Irvila piedāvāto rasu iedalījumu uzskata par neprecīzu, jo Melanēzijā iekļautās tautas kultūras, valodu un ģenētikas ziņās iedalās divās atšķirīgās grupās - austronēzieši (izplatīti arī ārpus Melanēzijas - piemēram, polinēzieši un mikronēzieši) un papuasi (kuri savukārt iedalās daudzās mazākās, atšķirīgās grupās).
Nereti terminu "Melanēzija" attiecina tikai uz austronēziešu apdzīvotajām zemēm, taču ne uz Polinēziju un Mikronēziju.
Ja etnogrāfijā termins "Melanēzija" kļūst mazāk populārs, ģeopolitikā tam ir noteikta nozīme. Melanēzijas valstu iedzīvotāji, jo sevišķi politiķi runā par "Melanēzijas ceļu" - īpašām Melanēzijas kultūras vērtībām un tradīcijām. Terminam "Melanēzija" ir arī ģeogrāfiska nozīme.
Sākotnējie Melanēzijas iedzīvotāji visdrīzāk ir tagadējo papuasu valodās runājošo cilvēku senči. Senie Melanēzijas pirmiedzīvotāji apdzīvoja Jaungvineju pirms vairākiem desmitiem gadu tūkstošu, kā arī pirms aptuveni 35 000 gadiem sāka apdzīvot arī pārējās Melanēzijas salas. Viņi sasniedza Zālamana salas, iespējams, arī mazākas salas.
Melanēzijā, gar Jaungvinejas ziemeļu krastu un salās ziemeļaustrumos no Jaungvinejas aptuveni pirms četriem tūkstošiem gadu saskārās austronēziešu un papuasu kultūras. Ilgstošās abu atšķirīgo kultūru mijiedarbības rezultātā radās jaunas tautas, valodas, kultūras un tradīcijas.[1] Visdrīzāk no šī reģiona neliela cilvēku grupa devās uz austrumiem un no viņiem cēlās tagadējās Polinēzijas tautas.[2]
[izmainīt šo sadaļu] Melanēzijā iekļautās salas un salu grupas
Tradicionāli par Melanēzijas daļu uzskata šīs salas un salu grupas:
- Bismarka arhipelāgs
- Fidži
- Jaungvineja (gan Papua-Jaungvineja, gan arī Indonēzijai piederošā Jaungvinejas daļa)
- Jaunkaledonija
- Moluku salas
- Palau
- Santakrusas salas
- Torresa šauruma salas
- Vanuatu
- Zālamana salas
Salas, kuru iedzīvotājiem ir arī melanēziešu senči, bet kuri ne vienmēr identificē sevi ar Melanēziju:
- Floresa
- Nauru
- Sumba
- Timora
Vairākas salas rietumos no Jaungvinejas (austrumos no Vollesa līnijas) teorētiski arī var uzskatīt par Melanēzijas daļu, taču to iedzīvotāji neuzskata sevi par Melanēzijai piedeošiem. Šīs salas ir, piemēram:
- Halmahera
- Aloras salas
un citas.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Spriggs, Matthew. 1997. The Island Melanesians. Blackwell
- ↑ Kayser, Manfred, Silke Brauer, Gunter Weiss, Peter A. Underhill, Lutz Rower, Wulf Schiefenhövel and Mark Stoneking. 2000. The Melanesian Origin of Polynesian Y chromosomes. Current Biology 10:1237-1246
