Nirnberga
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2005) | 497 593 | ||
Dibināta | 1050.g | ||
Citi nosaukumi | Nuremberg (angļu un franču) Norimberk (čehu) |
||
Federālā zeme | Bavārija | ||
Mājaslapa | www.nuernberg.de |
Nirnberga (vācu - Nürnberg) - pilsēta Vācijā, Bavārijā, pie Pegnicas upes. Pēc iedzīvotāju skaita otrā (aiz Minhenes) pilsēta Bavārijā. Ekonomikas un tūrisma centrs.
Pazīstama ar idillisko vecpilsētu, kas atjaunota pēc 2.pasaules kara, kā arī ar savu kulināriju (piparkūkas, desiņas).
Vāclava IV, Ādama Krafta, Martina Behaima, Albrehta Dīrera, Johana Pahēlbela un Maksa Grundiga dzimtā pilsēta.
[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture
Viduslaikos viena no svarīgākajām Svētās Romas impērijas pilsētām, jo Nirnbergas pils bija impērijas reihstāga vieta. 1219.gadā tā kļuva par Impērijas brīvpilsētu.
15. un 16.gs Nirnberga ir vācu Renesanses centrs. 1525.gadā pilsētā nostiprinās protestantisms. Trīsdesmitgadu karā pie Nirnbergas notiek sīvas cīņas starp zviedru karaļa Gustava Ādolfa II un Vallenšteina spēkiem.
Pēc kara pilsēta panīkst, izaugsme atjaunojas tikai sākoties industriālajai revolūcijai. 1835.gadā starp Nirnbergu un Fīrti sāk kursēt pirmais dzelzceļs Vācijā.
Pēc nacistu nākšanas pie varas Nirnberga kļuva par ikgadējo NSDAP kongresu vietu. Šim mērķim tika uzcelts gigantisks komplekss, kurš daļēji saglabājies mūsdienās.
Pilsēta smagi cieta 2.pasaules karā, tomēr tās vecpilsēta ir atjaunota. No 1945. līdz 1949.gadam Nirnbergā notika t.s. Nirnbergas prāva.