Nitrēšana
Vikipēdijas raksts
Nitrēšana ir process, kurā molekulās ievada nitrogrupu. Parasti nitrē organiskus savienojumus. Nitrējot iegūst nitrosavienojumus un slāpekļskābes esterus. Šādā veidā iegūtās vielas parasti vai nu ir sprāgstvielas, vai arī tās kautkādā mērā var izmantot par sprāgstvielām.
Nitrēšanas procesam parasti lieto nitrējamo organisko izejvielu, slāpekļskābi un ūdens atņēmēju vielu. Parasti par ūdensatņēmēju vielu lieto sērskābi, taču atsevišķiem procesiem tā ir par vāju, vai par skābu. Nitrējot acidofobus savienojumus (daudzi heterocikli)(heksogēns, furacilīns), nevar lietot sērskābi, jo tā sagraus molekulas struktūru, tur parasti lieto acetanhidrīdu. Ja savienojumā jāievada ļoti daudzas nitrogrupas, pēdējām nitrogrupām vajag ļoti spēcīgu nitrēšanas aģentu, parasti tam lieto oleumu (sērskābes anhidrīda šķīdumu sērskābē), bet dažreiz lieto fosfora pentoksīdu (fosforskābes anhidrīdu).
Nitrēšanas reakcijas parasti nav selektīvas un procesā veidojas maisījums no dažādas nitrēšanas pakāpes produktiem.
