Slāpekļskābe
Vikipēdijas raksts
Nosaukums | Slāpekļskābe |
Ķīmiskā formula | HNO3 |
Molmasa | 63,0 g/mol |
Blīvums | 1580 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 231 K (-42°C) |
Viršanas temperatūra | 356 K (83°C) |
Slāpekļskābe (HNO3) ir stipra neorganiskā skābe. Tas ir gaistošs, korozīvs šķidrums. To lieto daudzu sprāgstvielu ieguvei. Slāpekļskābi iegūst, šķīdinot ūdenī slāpekļa dioksīdu NO2 skābekļa klātienē. (tā ir salikta reakcija, tur vispirms veidojas slāpekļa 5 oksīds, kurš pēc tam reaģē ar ūdeni)
4NO2 + O2 → 2N2O5
N2O5 + H2O → 2HNO3
Slāpekļskābi var iegūt arī sērskābei reaģējot ar slāpekļskābes sāļiem.
2MeNO3 + H2SO4 → Me2SO4 + 2HNO3
Konkrēti ar kālija nitrātu būtu šādi:
H2SO4 + 2KNO3 → K2SO4 + 2HNO3.
Šādā veidā var iegūt samērā koncentrētu skābi, taču tā ir gāzveida fāzē un to ir nepieciešams kondensēt. 19. gs., kad vēl nebija atklāta metode slāpekļskābes ieguvei no slāpekļa oksīda (kuru iegūst oksidējot amonjaku), tā bija vienīgā slāpekļskābes ieguves metode. Slāpekļskābes sāļus sauc par nitrātiem. Slāpekļskābe ir arī nozīmīga skābā lietus sastāvdaļa.