Olbaltumviela

Vikipēdijas raksts

Olbaltumvielas ir biopolimēri, kas sastāv no 20 dažādām aminoskābe|aminoskābēm]], kuras savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm. Polipeptīds ir olbaltumvielas molekula veidošanās procesā. Olbaltumvielas iedala:

Proteīni (sastāv tikai no aminoskābju virknes vai virknēm)(piem: albumīns)
Proteīdi (satur arī daļu, kas nesastāv no aminoskābēm) piem: hemoglobīns.

Ļoti bieži ar jēdzienu proteīns saprot olbaltumvielas kā tādas. Proteīnu var veidot arī vairāki polipeptīdu pavedieni.

Olbaltumvielas ir pašas nozīmīgākās vielas šīnas sastāvā. 45% no no dzīvnieku organisma sastāv no olbaltumvielām. Tās ir lielmolekulāras vielas, kuras sastāv no aminoskābēm. Organismā ir 20 dažādas aminoskābes, 8 no tām ir neaizstājamas - tās nav iespējams uzņemt ar pārtiku. Olbaltumvielas atrodas agos-pākšaugos un gaļā. Vegets ir cilvēks, kurš neēd pienu, gaļu. Tas sagrauj imūnsistēmu, jo 2 neaizvietojamās aminoskābes ir liellopu gaļā. Ovolakto veģetārietis ir cilvēks, kurš neēd tikai gaļas produktus.

Ribosoma sintezē aminoskābes un rada olbaltumvielas. Olbaltumvielām ir 2*10 23(pakapē) variācijas. Viena olbaltumviela sastāv no vairāk kā 100 aminoskābēm. ORganismā ir vairāk kā 200 000 olbaltumvielu.

Izšķir 4 struktūras:

1. Pirmējā jeb primārā struktūra - aminoskābes veido ķēdīti 2. Otrējā, jeb sekundārā - molekulas savilkšanās spirālē, ko nodrošina H2 saites (H2 tiltiņi), kuras ir starp NH un CO. 3. Trešējā, jeb tercālā - 2 stadijas spirāle dažnedažādi telpiski saliecas. 4. Ceturtā, jeb Kvartārā- Olbaltumvielas izveido kompleksus. Tās apvienojas, lai varētu funkcionēt, piemēram, 1 eritrocītā ir vajadzīgas 4 hemoglobīna molekulas, lai tas varētu funkcionēt.

Obaltumvielām ir iespējama denoturācija. Tā ir austāko struktūru izjaukšana. Tā ir atgriezeniska, jo nojauc oblaltumvielu secību tikai uz neilgu laiku, piemēram, ilgviļņi( mati pēc tam ataug tādi, kādi viņi dabiski ir), matu balināšana, apstarošana.

[izmainīt šo sadaļu] Olbaltumvielu veidi

Vienkāršas olbaltumvielas - PROTEĪNI - veidojas tikai no aminoskābēm. Biežāk sastopamās vienkāršās olbaltumvielas

ALBUMĪNI - sastopammi olas baltumā, asins plazmā un pienā. GLOBULĪNI - galvenie pāstāvji ir asins plazmas globulīni, piena un muskuļu globulīni; SKLEROPROTEĪNI - muskuļu, ādas, nagu, garu, vilnas un zīda proteīni GLUTELīNI - sastopami augu valstī - kviešu lipeklis un rīsu galvenā olbaltumviela. PROLAMĪNI - augu valsts proteīni, kuri sastopami miežos un kukurūzā.

Saliktas olbaltumvielas sauc par Proteīdiem. Tie satur vēl citas neorganiskas vielas. Biežāk sastopamas saliktas olbaltumvielas

NUKLEOPROTEĪDI - parastā olb.v. + nukleīnskābju savienojums. Nozīme ir iedzimtībā un olbaltumvielu biosintēzē. GLIKOPROTEĪDI - satur olģhidrātus . Balstaudu, saistaudu un gļotvielu sastāvā

[izmainīt šo sadaļu] Olbaltumvielu funkcijas

1.-Fermentatīvā/enzīmā funkcija -visu reakciju veicināšana. / Šeit jāmin jēdzieni kofaktors un aktīvais centrs. Kofaktors ir vitamīni un metālu joni, kas piedalās elektronu , atomu pārnēsāšanā no vienas savienojuma vietas uz otru. Aktīvais centrs nosaka fermenta jeb enzīma jeb biolatalizatora katalītisko aktivitāti, ar kuru tas piedalīsies substrāta molekulai.

2.- Uzbūves funkcija. Šeit jāmin vāri kolagēns un keratīns. Kolagēns ir sasitaudu un kaulaudu viela. bet keratīns ir nagu, ragu, matu sastāvā.

3.- Fotoaktīvā funkcija ir funkcija, kura ar gaismas ierosi izpaužas kā impulss, piemēram, hlorofils. Šeit jāmin vārds rodopsīns, kas ir atsevišķu olbaltumvielu gaismas iedarbībā ierosināts nerva impulss vai fotosintēzes reakcijas.

4.- Receptorā funkcija ir ārējās vides signālu uztveršana, jo olbaltumvielas atrodas ārējos maņu orgānos.

5.-Kustību funkcija ir funkcija, kura nodrošina muskuļu saraušanos. Šeit jāmin organoīds miofibrilla, kas ir olbaltumviela.

6.- Transporta funkcija ir funkcija, kura nodrošina O2 transportu pa asinīm ar hemoglobīna (olbaltumvielas) palīdzību.

7.-Aizsargfunkcija ir funkcija, kura nodrošina organisma imunitāti. b-limfocīti(olbaltumviela)izstrādā antivielas, ja org. iekļūst vīrusi.

8.-Enerģētiskā funkcija ir funkcija, kura nodrošina organismu ar enerģiju (kad ogļhidrātu(galvenā enerģijas ieguves avota) rezerves ir beigušās, tad ķeras pie olbaltumvielām. 1g olbaltumvielu ir 4,1kcal.

9.- Signālfunkcija.Liela daļa hormonu ir arī olbaltumvielas, kuras izdala fermentus, tiem iedarbojoties uz šūnu tā maina savu aktivitāti.