Skaņa
Vikipēdijas raksts
Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās vielā. Skaņu apraksta dažādi fizikāli lielumi, kā piemēram, frekvence, viļņa garums, amplitūda, periods, skaņas ātrums utt. Skaņa neizplatas vakuumā.
Cilvēki skaņu uztver ar ausīm. Mehāniskā enerģija iesvārsta ausīs bungādiņu, kura šīs svārstības atkal pārvērš impulsos un tie tiek aizvadīti pa nerviem uz smadzenēm.
[izmainīt šo sadaļu] Troksnis
Troksnis veidojas tad, ja tiek iesvārstīta viela no dažādiem skaņas avotiem ar dažādas frekvences viļņiem. Bieži šāda skaņu apkopojums cilvēkiem nepatīk. Nepatika pret spalgām skaņām mēdz būt gan fizioloģiskas, gan psiholoģiskas dabas.
[izmainīt šo sadaļu] Fizioloģiskā nepatika
Skaņa kļūst fizioloģiski nepatīkama, ja tā atrodas uz augšējā dzirdamības sliekšņa. Kad tāds troksnis pēkšņi un spēcīgi iedarbojas uz mūsu dzirdes šūnām, kas reti tiek aktivizētas, tas attiecīgi arī noslogo smadzenes.
[izmainīt šo sadaļu] Psiholoģiskā nepatika
Psiholoģiski nepatika ir izskaidrojama ar to, ka mēs kopš dzimšanas esam jūtīgi pret skaņām, kuras signalizē par cilvēka vajadzībām. Griezīgo skaņu, kuras rodas novelkot nazi gar porcelāna trauku, smadzenes var iztulkot kā kliedzienu pēc palīdzības. Līdzīgi arī citas skaņas var mums atgādināt ciešanas. Piemēram, daudzi uzskata, ka krīta čirkstoņa pret tāfeli ir līdzīga lūstošu kaulu troksnim.
