Trilobītveidīgie
Vikipēdijas raksts
Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) ir izmirušu posmkāju apakštips ar vienīgo klasi trilobītiem (Trilobita), kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem. Tie uzplaukumu sasniedza silūra periodā, bet sastopami jau no kembrija perioda. Visi tie bez izņēmuma bijuši jūras posmkāji.
[izmainīt šo sadaļu] Trilobītu morfoloģija
Kā redzams no nosaukuma «trilobīti» (tas nozīmē «trīsdaivu»), ķermeņa dorsalā puse (mugurpuse) tiem gareniski iedalās vidējā — izliektajā daļā (rhachis) un plakanākās sānu daļas pleirās (pleura). Šķērsām ķermenis iedalās trīs secīgos nodalījumos (sk attēlu). Tas sastāv no pusmēnesveida galvas vairoga (cephalon), krūtīm (thorax), un vēdera (abdomen, pygidium), kam ir dažāds skaits cits ar citu saaugušu segmentu. Vēdera segmenti ir savstarpēji kustīgi, un tādēļ trilobīts spēj saritināties kamolā. Visiem krūšu un vēdera posmiem ir divzarainas pāra ekstremitātes. Horizontāli saplacinātā ķermeņa apakšējā siena sastāv no mīksta hitīna, augšējā – no cieta. Galvas nodalījums sastāv no akrona, t. i., no priekšējā, posmaino tārpu prostomijam atbilstoša nodalījuma, uz kura atrodas acis un pirmais taustekļu pāris, un no četriem pāriem ekstremitāšu, kas atrodas aiz taustekļiem un mutes segmentiem. Galvas katrā pusē ir pa saliktai acij, varēja būt arī vienkāršas acis.
[izmainīt šo sadaļu] Trilobītu attīstība
Trilobīti attīstījās ar metamorfozi, t. i., postembrionālā attīstība ar kāpuru fāzēm. Pirmajai kāpuru stadijai – protaspis, bija pilnīgs galvas vairogs, tieši no pakaļpuses tam piekļāvās anālais segments – pirmais pigīdija aizmetnis. Tālākajā kāpura attīstībā parādās segmenti starp galvas vairogu un pigīdija aizmetni, segmentu skaits pakāpeniski pieaug; šādu attīstību, kurā palielinās segmentu skaits, sauc par anamorfozi.
[izmainīt šo sadaļu] Trilobītveidīgo klasifikācija
Trilobīti dzīvoja no kembrija līdz perma periodam. Trilobītveidīgo apakšklasē (Trilobitomorpha) ir tikai viena klase – trilobīti Trilobita ar vairāk, kā 150 dzimtām un virs 15000 sugām. Kārtu skaits dažādiem autoriem ir atšķirīgs (8 – 10 kārtas). Latvijā trilobīti ir sastopami kembrija, ordovika un silūra nogulumos. Trilobītiem ir ļoti liela nozīme posmkāju filoģenēzes izpratnē.
- apakštips Trilobitomorpha
- klase Trilobita
- kārta Agnostida
- kārta Redlichiida
- kārta Corynexochida
- kārta Lichida
- kārta Phacopida
- kārta Proetida
- kārta Asaphida
- kārta Harpetida
- kārta Ptychopariida
- kārta Nektaspida
- klase Trilobita
