Posmkāji
Vikipēdijas raksts
Posmkāji (Arthropoda) (no grieķ. ἀρθρον — locītava un πούς/ποδός — kāja) – pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus. Tas ir sugām visbagātākais un izplatītākais dzīvnieku tips. Šī tipa pārstāvjus raksturojošā pamatīpašība ir tos klājošais ārējais hitīna skelets. Posmkāji ir izplatīti praktiski pa visu zemeslodi un tiem ir liela bioloģiska un ekoloģiska nozīme. Kukaiņi, līdzās ar zīdītājiem un putniem ir dominējošā sauszemes dzīvnieku grupa. Uz Zemes ir vairāk, kā 1 000 000 kukaiņu sugu. Zirnekļveidīgie un daudzkāji, kaut arī nav sasnieguši tādu daudzveidību, tomēr arī ir ļoti izplatīti. Un, beidzot, vēžveidīgie apdzīvo praktiski visus pasaules okeāna platuma grādus un dziļumus. Dažos reģionos vēžveidīgie ir dominējošā planktona sastāvdaļa.
[izmainīt šo sadaļu] Posmkāju klasifikācija
Posmkāju taksonomiskā hierarhija nav viennozīmīga. No vienas puses, tika izlemts, ka daži posmkāju apakštipi nav radniecīgi ar daudzsaru tārpiem (Annelida). Konkrēti, skaitās, ka traheātu (Uniramia) apakštips ir tuvāks onihoforām (Onychophora), nekā citiem posmkājiem, taču lielākā zinātnieku daļa tam nepiekrīt, kā arī tas neiet kopā ar ģenētiskajiem pētījumiem. Cits viedoklis ir tradicionāli apgalvot, ka daudzsaru tārpi ir tuvākie radinieki kā posmkājiem, tā arī onihoforām, pamatojoties uz segmentu vienādo skaitu, tomēr vēlāk sāka runāt par konverģentu evolūciju, jo posmkāji ir tuvāki nematodēm (Nematoda), jo abiem ir spēja uz ārējā apvalka maiņu. Divi iespējamie ģeneoloģiskie atzari arī nosaka divus augstākos taksonus, pie kuriem varētu pieskaitīt posmkājus: posmainie (Articulata) un apvalku metošie (Ecdysozoa).
Apakštaksonu klasifikācija posmkāju grupas iešpusē arī ir neviennozīmīga. Piecas galvenās apakšgrupas tiek piedēvētas vai nu apakštipiem vai klasēm. Bez šīm apakšgrupām ir virkne fosīlo organismu, lielākoties no apakškembrija, kurus ir grūti pieskaitīt kādai, no šīm grupām, gan tāpēc, ka tie būtiski atšķiras no jau zināmajiem organismiem, gan arī aiz neskaidrām savstarpējām radniecīgajām saitēm. Agrāk daudzkājus un kukaiņus bieži vien apvienoja traheātos (Tracheata), bet beidzamie pētījumi rāda, ka daudzkāji, nav tuvāki kukaiņiem, kā vēžveidīgajiem.
Tips Posmkāji (Arthropoda)
- Apakštips † Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha)
- Klase † Trilobīti (Trilobita)
- Apakštips Helicerāti (Chelicerata)
- Klase Merostomāti (Merostomata)
- Klase Zirnekļveidīgie (Arachnida)
- Klase Jūraszirnekļi (Pycnogonida)
- Apakštips Daudzkāji (Myriapoda)
- Klase Simtkāji (Chilopoda)
- Klase Tūkstoškāji (Diplopoda)
- Klase Pauropodi (Pauropoda)
- Klase Simfilas (Symphyla)
- Apakštips Vēžveidīgie (Crustacea)
- Klase Remipēdijas (Remipedia)
- Klase Cefalokarīdas (Cephalocarida)
- Klase Žaunkājvēži (Branchiopoda)
- Apakšklase Lapkājvēži (Phyllopoda)
- Apakšklase (Sarsostraca)
- Klase Gliemeņvēži (Ostracoda)
- Apakšklase (Myodocopa)
- Apakšklase (Podocopa)
- Klase Žokļkājvēži (Maxillopoda)
- Apakšklase Tekostraki (Thecostraca)
- Apakšklase Pentastomīdas (Pentastomida)
- Apakšklase Mistakokarīdi (Mystacocarida)
- Apakšklase Airkājvēži (Copepoda)
- Apakšklase Karputis (Branchiura)
- Apakšklase Tantulokarīdas (Tantulocarida)
- Klase Augstākie vēži (Malacostraca)
- Apakšklase Fillokarīdas (Phyllocarida)
- Apakšklase Hoplokarīdas (Hoplocarida)
- Apakšklase (Eumalacostraca)
(†) - izmirušu organismu grupa.
