Bjalistoka
Vikipēdijas raksts
| Białystok | |||
|---|---|---|---|
|
|||
| Valsts |  Polija |
||
| Vojevodiste | Podļases vojevodiste | ||
| Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
| Citi nosaukumi | Беласток (baltkrievu) Balstogė (lietuviešu) Белосток (krievu) |
||
| Iedzīvotāji | |||
| - Kopā (2007) | 292 741 | ||
| Pilsētas tiesības | 1692. g | ||
| Koordinātes | |||
| Mājaslapa | http://www.bialystok.pl/ | ||
Bjalistoka, arī Belostoka (Białystok) - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podļases vojevodistes centrs Bjalas krastos. Sens tekstilrūpniecības centrs. Jelgavas sadraudzības pilsēta.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pilsētas rašanās saistāma ar magnāta Jana Klemensa Braņicka vārdu. Viņš pārvērta neievērojamo miestu par savu galveno rezidenci, uzceļot pili, ataicinot māksliniekus un zinātniekus, un piešķirot Bjalistokai pilsētas tiesības.
Pēc Polijas Trešās dalīšanas Bjalistoka nokļuva Prūsijas teritorijā, bet, pēc Tilzītes miera tā tika atdota Krievijai.
19. gadsimtā Bjalistoka kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru. Pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās no 13 787 (1857.gadā) līdz 56 659 (1889.gadā). Vairākums iedzīvotāju tajā laikā bija ebreji.
Pirmā Pasaules kara laikā Bjalistoka bija vācu okupācijā no 1915.gada 20.aprīļa līdz 1919.gada 19.februārim, kad to ieņēma poļu karaspēks. Tomēr 1920. gadā, poļu-padomju kara laikā, Bjalistoku ieņema sarkanā armija. Pilsētā tika nodibināta "Polijas pagaidu revolucionārā komiteja", kurai bija plānots kļūt par Padomju Polijas jauno valdību, tomēr poļu karaspēka panākumi izjauca šo plānu.
1939.gadā pilsētā ienāca vācu karaspēks, bet tā kā pēc Molotova-Ribentropa pakta nosacījumiem tā bija PSRS ietekmes zona, Bjalistoka tika atdota PSRS. 1941.gada 27.jūnijā Bjalistokā atkal ienāca vācu karaspēks.
Pamatojoties uz PSRS un Polijas līgumu Bjalistoka 1945.gada 16.augustā tika atdota atpakaļ Polijai.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Bjalistokā dzimuši:
- Tomašs Frankovskis (Tomasz Frankowski, 1974 - ) - futbolists
- Kaja (Kayah, 1967 - ) - dziedātaja
- Boriss Kaufmans (Boris Kaufman, 1897 - 1980) - ASV kinooperators
- Maksims Ļitvinovs (Максим Максимович Литвинов, 1897 - 1951) - padomju diplomāts
- Alberts Seibins (Albert Sabin, 1906 - 1993) - ārsts
- Izabella Skorupko (Izabella Scorupco, 1970 - ) - aktrise
- Radoslavs Soboļevskis (Radosław Sobolewski, 1976 - ) - futbolists
- Dziga Vertovs (Дзига Вертов, Dziga Vertov, 1896 - 1954) - dokumentālā kino klasiķis
- Ludviks Zamenhofs (L. L. Zamenhof, 1859 - 1917) - esperanto radītājs
