Krievija

Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация) ir valsts Eiropas austrumos un Āzijas ziemeļos. Tās platība ir 17 075 400 km², un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Gandrīz divreiz lielāka par Kanādu, kura ir otra lielākā valsts. Pēc iedzīvotāju skaita Krievija ir devītā lielākā valsts pasaulē. Krievija robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Mongoliju, Ziemeļkoreju un Ķīnu. Tā atrodas ļoti tuvu arī Amerikas Savienotajām Valstīm, Zviedrijai un Japānai. No šīm valstīm Krieviju atšķir relatīvi mazas ūdens teritorijas, attiecīgi no ASV atšķir Beringa šaurums, no Zviedrijas - Baltijas jūra un no Japānas - Laperūza jūras šaurums.

Krievija kļuva par Krievija Federāciju 1991.gada decembrī, kad izjuka Padomju Savienība. PSRS sastāvā Krievija bija Krievijas PFSR. Pēc Padomju Savienības pašlikvidēšanās ("Belovežas gāršas līgums") Krievijas federācija ir sevi definējusi kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju (ANO DP u.c. starptautiskajās organizācijās).

Satura rādītājs

1 Ģeogrāfija
- 1.1 Topogrāfija
- 1.2 Klimats
2 Vēsture
- 2.1 Krievijas valsts vadītāji XX gs.
3 Administratīvais iedalījums
4 Skatīt arī
5 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Galvenais raksts: Krievijas ģeogrāfija

Krievijas Federācijas karte

Krievija atrodas Eirāzijas kontinenta ziemeļos. Krievijā ir krasi atšķirīgas ģeogrāfiskās zonās. Krievijas rietumos (Austrumeiropā) ir plašas aramzemes platības, savukārt ziemeļos - tundra. Tuvojoties no Eiropas puses Sibīrijai, parādās taiga, kā arī dienvidos pustuksneši (blakus Kaspijas jūrai).

[izmainīt šo sadaļu] Topogrāfija

Krievijas topogrāfiskā karte

Lielākais attālums starp diviem punktiem Krievijas teritorijā ir apmēram 8 000 km. Šie punkti atrodas Kaļinigradas apgabalā pie Gdaņskas līča Kuršu kāpā un Kuriļu salās, dažus kilometrus no Hokaido salas (Japāna). Savukārt galējais austrumu punkts atrodas Diomida salās. Krievijas Federācija atrodas 11 laika joslās.

Krievijā atrodas pasaulē plašākās ar mežu klātās teritorijas. Šie meži ir ļoti svarīgi ne tikai Krievijā, bet arī visai pasaulei, jo tie kopā ar Amazones mūžamežiem samazina ogļskābā gāzes koncentrāciju atmosfērā.

Krievijas teritoriju apskalo trīs no četriem okeāniem - Ziemeļu, Atlantijas un Klusais okeāns. Tās teritorijā atrodas lielākais ezers pasaulē pēc platības - Kaspijas jūra.

Tās teritorijā atrodas arī lieli kalnu masīvi - Kaukāzs, Altajs un Urāli. Urālu kalni atdala Eiropu no Āzijas.

Krievijas krasta līnija gar Ziemeļu un Kluso okeānu ir aptuveni 37 000 km gara. Tās krastus apskalo arī Baltijas un Melnā jūra. Ziemeļus apskalo vēl dažas jūras (Barenca, Baltā, Karas, Laptevu un Austrumsibīrijas jūra), kuras skaitās Krievijas teritoriālie ūdeņi. Arī austrumos Krievijai pieder lieli teritoriālie ūdeņi (Beringa, Ohotskas un Japānas jūra).

Lielākās Krievijas salas un arhipelāgi ir Novaja Zemļa, Franča Jozefa Zeme, Jaunsibīrijas salas, Vrangela sala, Kuriļu salas un Sahalīna. Vienu no Diomeda salām Beringa šaurumā kontrolē krievi, otru - amerikāņi.

Krievijā ir tūkstošiem ezeru. Viens no nozīmīgākajiem ir Baikāla ezers. Tas ir dziļākais ezers pasaulē un tajā atrodas gandrīz piektā daļa no visas pasaules saldūdens krājumiem. Vēl no lielākajiem ezeriem, kuri atrodas Krievijā, var minēt Ladogas un Oņegas ezeru. Krievijā ir vairāk nekā 100 000 upju. Nozīmīgākā no tām ir Volga. Tā ir garākā upe Eiropā. Volgas nozīme ir bijusi ļoti svarīga arī Krievijas vēsturē.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Krievijas klimatu ietekmē vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir plašu teritoriju atrašanās tālu no jūrām, kas izraisa kontinetālo klimatu. Siltās gaisa masas no Āzijas dienvidiem nenonāk Krievijā, jo Himalaji to atšķir no Indijas okeāna klimata.

Temparatūra samazinās virzienā no Krievijas dienvidiem uz ziemeļiem un no rietumiem uz austrumiem, tādēļ visaukstāk ir Sibīrijā, bet vasaras mēnešos arī tur var būt ļoti krasti.

Savukārt dažas Krievijas teritorijās, piemēram Sočos, var būt pat subtropiskās zonas klimats.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Valsts ģenēzē klasivicējami tiek vairāki posmi:

Maskavijas valsts - Maskavas lielkņaziste.
Krievijas cariste
Krievijas impērija - 1721.-1917.
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (skat. arī PSRS)
Krievijas federācija

[izmainīt šo sadaļu] Krievijas valsts vadītāji XX gs.

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins) — 1917.—1923. g.
Josifs Džugašvilli (Staļins) — 1929.—1953. g.
Ņikita Hruščovs — 1953.—1964. g.
Leonīds Brežņevs 1964.—1982. g.
Boriss Jeļcins 1991.—1999. g.
Vladimirs Putins no 1999. g.

Krievija bija dominantā PSRS republika, taču 1991. gada beigās, PSRS beidzot pastāvēt, kļuva par neatkarīgu valsti, PSRS vietā kopā ar Ukrainu un Baltkrieviju izveidojot NVS (Neatkarīgo Valstu Sadraudzību), kurā tomēr ir ievērojama Krievijas ietekme.

1990. gadu sākumā sākās kustība par patstāvību arī dažās Krievijas sastāvā esošajās republikās. 1991. gadā neatkarību pasludināja Čečenija un reāli pastāvēja kā neatkarīga valsts līdz 1995. gadam, bet vēlāk 1996.—1999. g., līdz 2. Čečenijas kara gaitā Krievijai izdevās atjaunot varu pār šo republiku. Čečenijas kalnu rajonos tomēr turpinās partizānu karš.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Krievijas administratīvais iedalījums (angļu valodā).

Krievija ir federatīva republika. Tās sastāvā ir 85 dažāda statusa federācijas subjekti, bet ar laiku to skaits var sarukt, jo notiek federāciju subjektu apvienošana. Galvaspilsēta kopš 1918. g. ir Maskava.

Krievijas administratīvais iedalījums:

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Eiropas valstis
Albānija \| Andora \| Apvienotā Karaliste \| Austrija \| Baltkrievija \| Beļģija \| Bosnija un Hercegovina \| Bulgārija \| Čehija \| Dānija \| Francija \| Grieķija \| Horvātija \| Igaunija \| Īrija \| Īslande \| Itālija \| Krievija \| Latvija \| Lietuva \| Lihtenšteina \| Luksemburga \| Maķedonijas Republika \| Malta \| Melnkalne \| Moldova \| Monako \| Nīderlande \| Norvēģija \| Polija \| Portugāle \| Rumānija \| Sanmarīno \| Serbija \| Slovākija \| Slovēnija \| Somija \| Spānija \| Šveice \| Turcija \| Ukraina \| Ungārija \| Vācija \| Vatikāns \| Zviedrija
Teritorijas: Fēru Salas \| Gibraltārs \| Gērnsija \| Menas sala \| Džersija

Eiropas valstis

Teritorijas: Fēru Salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija

Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS)
Armēnija \| Azerbaidžāna \| Baltkrievija \| Gruzija \| Kazahstāna \| Kirgizstāna \| Krievija \| Moldova \| Tadžikistāna \| Ukraina \| Uzbekistāna