Lauva
Vikipēdijas raksts
| Lauva Panthera leo |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Lauva (Panthera leo)
Lauvas patiesībā nav tropu dzīvnieki - alu lauvu kauli atrasti Anglijā, Vācijā, Francijā un Spānijā. Šie lauvas izskatā daudz nav atšķīrušies no mūsdienu lauvām. Savukārt Grieķijā lauvas iznīdēti tikai 2. gadsimtā pirms mūsu ēras, tie dzīvojuši arī Palestīnā, par ko Bībelē minēts 130 vietās. Lauva attēlots Anglijas, Skotijas, Norvēģijas un Dānijas karaļu ģērboņos, kā arī Cīrihes, Luksemburgas un Hesenes ģērboņos - tādās vietās, kurās lauvas nekad nav redzēti.
|
|
Šis raksts par bioloģiju ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
[izmainīt šo sadaļu] Dzīvesveids
Lauvas ir sabiedriskākas par citiem kaķiem. Šie dzīvnieki parasti uzturas baros, kuros ir 20 - 30 indivīdi. Dažos baros ir tikai viens pieaudzis tēviņš, citos var būt pat četri tēviņi. Ja barā dzīvo vairāki pieauguši tēviņi, tie vienmēr ir šajā bzrā dzimušie.
Savu teritoriju lauvas sargā ar savu dzīvību. Katrs sveša tēviņa tuvošanās mēģinājums nekavējoties tiek sodīts. Līdzīgi izturas lauvenes pret citām mātītēm. Cīņās par teritoriju bieži vien izraisās asiņainas sadursmes, kas var beigties ne tikei ar nopietniem savainojumiem, bet pat ar viena pretinieka nāvi.
Tēviņi ir samērā slinki un izmanto bara dzīves priekšrocības, paši par tām nerūpējoties. Pēc diviem vai trim pārošanās periodiem tēviņš pārstāj interesēties par savu baru un tad parasti zaudē sāncensībā ar citiem tēviņiem. Ja viņš zaudē šo cīņu, tad meklē jaunu baru. Uzvarētājs kļūst par jauno barvedi un pakļauj sev visas bara lauvenes. Tādējādi daudzas sugas novērš iespēju krustoties starp radniecīgiem indivīdiem.
