Nobela prēmija fizikā
Vikipēdijas raksts
Nobela prēmiju fizikā (zviedru: Nobelpriset i fysik) vienreiz gadā pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija. Tā ir viena no piecām Alfrēda Nobela 1895.gadā dibinātajām Nobela prēmijām, kura tiek pasniegta piecās dažādās jomās. Kopš 1901.gada Nobela prēmija tiek pasniegta fizikā, ķīmijā, literatūrā, miera veicināšanā un fizioloģijā vai medicīnā. Pirmo Nobela prēmiju fizikā saņēma vācu zinātnieks Vilhelms Rentgens par savu ieguldījumu rentgenstaru atklāšanā. Šī balva, kura ir augstākā balva, kāda iespējama iegūt fizikā, ir Nobela fonda uzraudzībā. Tā tiek pasniegta svinīgā ceremonijā, kura notiek Stokholmā, katru gadu 10.decembrī (Alfrēda Nobela nāves dienā). 2007.gadā Nobela prēmiju fizikā saņēma Albērs Fērs no Francijas un Peters Grīnbergs no Vācijas par gigantiskās magnētiskās pretestības atklāšanu. Viņi saņēma un sadalīja savā starpā 10 miljonus zviedru kronas (aptuveni 1 miljons lati).