2007

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 2007. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 2007 nozīmēm.

Gadsimti:	20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts
Dekādes:	1990-1999 2000-2009 2010-2019
Gadi:	2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

2007. gada citi notikumi:

Latvija

Sports

2007. (MMVII) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā.

Šis gads ir:

• pēc ķīniešu kalendāra suņa gads līdz 17. februārim, ko 18. februārī nomaina cūkas gads;
• Starptautiskais polārais gads (01.03.2007.-01.03.2009.);
• Starptautiskais heliofizikas gads;
• Delfīna gads;
• Kodoldzinēja gads.

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

• 1. janvāris:
  • Bulgārija un Rumānija iestājās Eiropas Savienībā.
  • Bans Ki-mūns kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, amatā nomainot Kofi Annanu.
• 7. janvāris – Staņislavs Velguss, jaunieceltais Varšavas arhibīskaps, atkāpās no amata pēc tam, kad tika atklāta viņa sadarbība ar slepenajiem dienestiem komunistiskā režīma laikā.
• 11. janvāris – futbola superzvaigzne Deivids Bekhems paziņoja ka atstās "Real Madrid", lai pievienotos ASV komandai "Los Angeles Galaxy".
• 13. janvāris – grieķu kuģis "Server" avarēja pie Norvēģijas krastiem, jūrā nopludinot vairāk nekā 200 tonnas naftas.
• 17. janvāris – Orkāna stipruma vētra Kirils nogalināja vismaz 40 cilvēkus Rietumeiropā.
• 18. janvāris – Maknota komēta, spožākā komēta, kas parādījusies pēdējo 40 gadu laikā, bija redzama dienvidu puslodē.
• 24. janvāris – Izraēlas tieslietu ministrija paziņoja, ka Valsts prezidents Moše Kacavs tiks tiesāts par izvarošanu un spēka izmantošanu; nākamajā dienā viņš atkāpās no amata.
• 31. janvāris – Venecuēlas parlaments izdeva dekrētu par varas piešķiršanu uz vēl 18 mēnešiem prezidentam Hugo Čavesam.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

• 3. februāris – automašīnas sprādzienā pārpildītā Bagdādes tirgū bojā gāja vismaz 135 cilvēki, bet savainoti tika 339.
• 19. februāris – Ziemeļkoreja piekrita pārtraukt savu kodolprogrammu apmaiņā pret naftu.
• 26. februāris – Starptautiskā tiesa atzina Serbiju par vainīgu nespējā novērst genocīdu Srebreņicā.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

• 1. marts – spēcīgas vētras laikā ASV dienvidaustrumu štatos 31 tornado prasīja 20 cilvēku dzīvības. Tostarp 10 – Alabamas, 9 – Džordžijas un septiņus gadus vecas meitenītes dzīvību Misūri štatā, kā arī daļēji izpostot Enterpraisas pilsētiņu Alabamas štatā.
• 4. marts – Igaunijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi pasaulē iedzīvotājiem bija iespēja balsot arī elektroniskā veidā.
• 19. marts – ogļu raktuvēs Kemerovas apgabalā, Krievijā, metāna eksplozijā bojā gāja 108 cilvēki.
• 26. marts – zemestrīcē Japānā, Išikavas provincē, kuras stiprums sasniedza 6,9 balles pēc Rihtera skalas dzīvību zaudēja 1, bet ievainoti vismaz 193 cilvēki.
• 27. marts – Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjers Mihails Fradkovs Maskavā Krievijas valdības ēkā parakstīja 1997.gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
• 31. marts – Sidnejā, Austrālijā uz stundu tika izslēgta elektrība. Tas tika darīts, lai pievērstu uzmanību globālajām klimata pārmaiņām.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

• 2. aprīlis – Zālamanu salās notika 8,1 balles spēcīga zemestrīce, un pēc tam salas skāra arī cunami.
• 3. aprīlis – Ukrainas prezidents Viktors Juščenko atlaida prokrieviski noskaņoto parlamentu.
• 5. aprīlis – grieķu kruīza kuģis M/S Diamond uztriecās uz rifa netālu no Santorīnī salas.
• 11. aprīlis – teroristiskais grupējums Al Qaeda uzņēmās atbildību par diviem sprādzieniem Alžīrā, kuros bojā gāja 33 cilvēki, vairāk kā 200 ievainoti.
• 14. aprīlis – nepierasts temperatūras paaugstinājums visā Eiropā, netālu no Frankfurtes, Vācijā, sasniedzot pat gandrīz 30°C.
• 16. aprīlis – studentu pilsētiņā Virdžīnijā, ASV, notika apšaude, kurā dzīvību zaudēja 32 cilvēki, un pēc incidenta vainīgais pats nošāvās.
• 18. aprīlis – Polija un Ukraina tika izvēlētas par Euro 2012 mājvietu.
• 22. aprīlis – Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 26. aprīlis – Tallinā, Igaunijā notika "Bronzas kareivja" statujas demontāža un padomju karavīru apbedījumu ekshumācija. Krieviski runājošie iedzīvotāji vairākas dienas rīkoja plašas protesta akcijas, kas pārauga masu nekārtībās. Šo notikumu dēļ Krievija ieviesa neoficiālas ekonomiskas sankcijas pret Igauniju.
• 27. aprīlis – Turcijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kuras rezultātus anulēja Konstitucionālā tiesa.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

• 4. maijs – tornado izpostīja Grīnsberijas pilsētu Kanzasas štatā, ASV, nogalinot vismaz 12 cilvēkus.
• 5. maijs – Kamerūnā nogāzās Kenijas Aviolīniju lidmašīna. Bojā gāja 114 cilvēki.
• 6. maijs – Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ar 53% balsu tika ievēlēts Nikolā Sarkozī.
• 8. maijs – Ziemeļīrijā tika atjaunota vietējā pašpārvalde ar protestantu pārstāvi Ianu Peisliju (Ian Paisley) kā pirmo ministru un katoļu partijas Sinn Fein pārstāvi Martinu Makginesu (Martin McGuinness) kā viņa vietnieku.
• 10. maijs – par atkāpšanos no Lielbritānijas premjerministra amata 27. jūnijā paziņoja Tonijs Blērs.
• 12. maijs – 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas notika Somijas galvaspilsētā Helsinkos uzvarēja Serbijas pārstāvētās Marijas Šerifovičas dziesma "Molitva" (Lūgšana).
• 13. maijs – 2007. gada Pasaules čempionātā hokejā uzvarēja Kanādas valstsvienība.
• 16. maijs – sākās 60. Kannu kinofestivāls.
• 17. maijs – Latvijas Saeima ratificēja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
• 23. maijs – ogļraktuvē Krievijas pilsētā Novokuzņeckā bojā gāja 38 cilvēki.
• 24. maijs – Īrijā parlamenta vēlēšanas.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

• 5. jūnijs – vilciena avārija netālu no Kerangas Viktorijā, Austrālijā, 12 cilvēki gāja bojā un 23 ievainoti .
• 6. jūnijs-8. jūnijs – 33. Lielā astotnieka samits Hailigendamā, Vācijā.
• 8. jūnijs – Space Shuttle Atlantis ekspedīcijaa STS-117 starts.
• 27. jūnijs – Tonijs Blērs atstāja Lielbritānijas premjerministra posteni, viņa vietā par premjerministru kļuva Gordons Brauns.
• 28. jūnijs – Grieķijas gadsimta lielākais karstuma vilnis izraisīja vairāk kā 200 mežu ugunsgrēku, dzīvību zaudēja vismaz 11 cilvēki.
• 29. jūnijs – Lielbritānijas policija atrada un neitralizēja Londonas centrā paslēptu bumbu.
• 29. jūnijs – Apple pārdošanā ASV izlaida mobilo telefonu iPhone.
• 30. jūnijs – Glāzgovas Starptautiskās Lidostas galvenā termināļa ieejā ietriecās terorista vadīts džips, izraisot ugunsgrēku.

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

• 1. jūlijs:
  • Anglijā un daļā Austrālijas stājās spēkā aizliegums smēķēt publiskās vietās.
  • Austrijā tika mainīts balsstiesīgo iedzīvotāju vecums no 18 uz 16 gadiem.
• 4. jūlijs – Soči tika izraudzīti par 2014. gada Ziemas Olimpisko spēļu mājvietu.
• 7. jūlijs – Live Earth akcijas ietvaros visā pasaulē notika 9 koncerti, lai pievērstu cilvēku uzmanību globālajai sasilšanai.
• 16. jūlijs – Zemestrīces laikā Japānā bojā gāja 7 cilvēki.
• 19. jūlijs – 72 gadus vecā Pratibha Patila kļuva par pirmo Indijas prezidenti sievieti.
• 29. jūlijs – par pirmajiem Āzijas kausa čempioniem futbolā kļuva Irākas valstsvienība, ar rezultātu 1:0 uzvarot Saūda Arābijas komandu.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

• 4. augusts:
  • Slovēnijā stājās spēkā aizliegums smēķēt publiskās vietās.
  • uz Marsu tika palaista starpplanētu zonde Phoenix.
• 6. augusts – Sabrūkot raktuvēm Jūtas štatā, ASV tika iesprostoti 6 cilvēki, kurus neizdevās izglābt.
• 8. augusts – palaists daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis Endeavour misijā STS-118.
• 14. augusts – vairākos teroristu pašnāvnieku izraisītajos sprādzienos Irākas ziemeļos bojā gāja 572 cilvēki.
• 15. augusts – Peru skāra 8 balles stipra zemestrīce, nogalinot 512 cilvēkus un ievainojot vairāk nekā pusotru tūkstoti.
• 21. augusts – viesuļvētra Dīns kā 5. kategorijas viesuļvētra sasniedza Jukatanas pussalu Meksikā.
• 25. augusts – divu bumbu sprādzienos Haidarabadas pilsētā Indijā dzīvību zaudēja 44 cilvēki.
• 28. augusts – Abdullahs Gils (Abdullah Gül) tika ievēlēts par 11. Turcijas prezidentu.

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

• 1. septembris – Somijā visa analogā televīzija tika pārcelta uz digitālo apraidi.
• 4. septembris – Nikaragvas ziemeļaustrumu krastus sasniedza 5. kategorijas viesuļvētra Fēlikss.
• 11. septembris – Krievijā tika izmēģināta pasaulē jaudīgākā vakuuma bumba
• 12. septembris:
  • atkāpās Japānas premjerministrs Šinzo Abe, atkāpšanās stājas spēkā 19. septembrī.
  • atkāpās Krievijas premjerministrs Mihails Fratkovs un viņa vadītais ministru
  • aviokompānijas SAS lidmašīna Bombardier Q300 reisā no Kopenhāgenas uz Klaipēdu veica avārijas nosēšanos Viļņas lidostā.
• 12.–13. septembris – Indonēzijas Sumatras salas piekrasti satricināja spēcīgu zemestrīču sērija (6,1–8,2 balles).
• 13. septembris – par pasaules augstāko celtni kļuva Burj Dubai.
• 14. septembris – par Krievijas premjerministru kļuva Viktors Zubkovs pēc Domes balsojuma.
• 15. septembris – helikoptera avārijā Skotijā gāja bojā rallija pilots Kolins Makrejs un viņa piecgadīgais dēls.
• 16. septembris:
  • parlamenta vēlēšanas Grieķijā.
  • Taizemē avarēja pasažietu lidmašīna, 89 cilvēki gāja bojā.

• 22. septembris – Mjanmā sākās budistu mūku demonstrācijas pret militāro valdību, kas pēc dažām dienām pārauga vairāku desmitu tūkstošu iedzīvotāju protestos.
• 26. septembris – Japānas imperators Akihito formāli apstiprināja Jasuo Fukudu par 91. Japānas premjerministru.
• 30. septembris – Ukrainā norisinājās parlamenta ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad prezidents Viktors Juščenko atlaida parlamentu.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

• 1. oktobris – Anglijā un Velsā minimālais vecums, lai varētu iegādāties tabakas izstrādājumus tika pacelts no 16 uz 18.
• 2. oktobris – sākās otrais Korejas samits. Dienvidkorejas prezidents Ro Mu Hjuns un Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čen Irs tikās Phenjanā.
• 3. oktobris – Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja Latvijas Saeimas un Krievijas Domes ratificēto robežlīgumu.
• 6. oktobris – prezidenta vēlēšanas Pakistānā.
• 8. oktobris – vieglatlēte Meriona Džonsa atteicās no savām olimpiskajām medaļām dažas dienas pēc tam, kad viņa atzinās dopinga lietošanā.
• 11. oktobris – Klīvlendā, Ohaio štatā, skolas apšaudē tika nogalināts viens cilvēks, ievainoti pieci.
• 15. oktobris – pirmais Airbus A380 tika piegādāts Singapore Airlines.
• 18. oktobris – pēc astoņiem trimdā pavadītiem gadiem, bijusī Pakistānas premjerministre Benazira Bhuto atgriezās dzimtenē. Vēlāk, tajā pašā dienā, sprāga vairākas bumbas netālu no Bhuto konvoja; gāja bojā vairāk nekā 130 cilvēku.

• 20. oktobris:
  • Pasaules Kausā regbijā zelta medaļas izcīnīja Dienvidāfrika;
  • Kalifornijā, ASV meža ugunsgrēku rezultatā tika evakuāti vairak nekā 1 miljons cilvēku, iznīcinātas vairāk nekā 1600 ēku.
• 21. oktobris:
  • parlamenta vēlēšanas Polijā, Donalda Tuska vadītā liberālā partija Pilsoniskā platforma ieguva visvairak balsu;
  • parlamenta vēlēšanas Šveicē;
  • prezidenta vēlēšanu pirmā kārta Slovēnijā;
  • 2007. gada F1 sezona noslēdzās Interlagosas trasē, uzvaru gan sacīkstē, gan čempionātā izcīnīja Kimi Raikonens.
• 25. oktobris – pirmais Airbus A380 lidojums ar pasažieriem, ko veica Singapore Airlines.
• 28. oktobris – Argentīnas prezidenta un parlamenta vēlēšanas; par Argentīnas pirmo prezidenti sievieti kļuva Kristina Fernandesa Kirhnere (Cristina Fernández de Kirchner).
• 31. oktobris - bumba autobusā Toljati, Krievijā nogalina astoņus un ievaino vairāk nekā piecdesmit cilvēkus.

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

• 3. novembris – Pakistānas prezidents Pervezs Mušarafs izsludināja ārkārtas stāvokli valstī.
• 7. novembris:
  • Latvijas ministru prezidents Aigars Kalvītis paziņoja par to, ka 5. decembrī atkāpsies no amata.
  • Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili izsludināja ārkārtas stāvokli valstī.
  • Somijā, Jokelas skolas apšaudē tika nogalināti astoņi cilvēki, viens ievainots, un pats šāvējs izdarīja pašnāvību.
• 9. novembris – par Polijas premjerministru kļuva Donalds Tusks.
• 11. novembris – ekoloģiskā katastrofa: spēcīgā vētrā Melnajā un Azovas jūrā Kerčas šauruma rajonā avarēja vismaz 15 kuģi, 4 no tiem nogrima, 6 izmesti uz sēkļa, jūrā ieplūda liels daudzums mazuta un tehniskā sēra; 20 cilvēki pazuduši bez vēsts^[1].
• 13. novembris – Dānijā parlamenta vēlēšanās premjerministra Andersa Foga Rasmusena vadītā koalīcija ieguva vairākumu.
• 14. novembris - Čīli satricināja 7.7 balles stipra zemestrīce.
• 17. novembris - Kosovā notika parlamenta vēlēšanas, uzvarēja Hašims Tači.
• 18. novembris - Ukrainā gāja bojā 89 ogļrači, 11 bez vēsts pazuda.
• 24. novembris - Austrālijā parlamenta vēlēšanās uzvarēja leiborists Kevins Rads, pārspējot vairāk nekā desmit gadus pie varas esošo premjeru Džonu Hovardu.
• 25. novembris - Gruzijas parlaments pieņēma prezidenta Mihaila Saakašvilli demisiju.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

• 2. decembris:
  • Krievijas Domes vēlēšanas: uzvarēja prezidenta Vladimira Putina vadītā partija "Vienota Krievija";
  • Venecuēlā referendumā tauta neatbalstīja Ugo Čavesa ierosinātos grozījumus konstitūcijā, kas atceltu prezidenta termiņu ierobežošanu uz diviem periodiem.
• 3. decembris – par Austrālijas premjerministru kļuva Kevins Rads.
• 5. decembris - demisionē Aigara Kalvīša vadītā valdība.
• 6. decembris - bumbas sprādzienā kādā tieslietu birojā Parīzē gāja bojā 1 cilvēks.
• 10. decembris - britu rokgrupa Led Zeppelin sniedza atkalapvienošanās koncertu O2 Arēnā, Londonā, pulcējot ap 20 000 cilvēku.
• 13. decembris - Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji parakstīja Lisabonas līgumu.
• 15. decembris - Pakistānas prezidents Pervezs Mušarafs atcēla ārkārtas stāvokli.
• 16. decembris - parlamenta vēlēšanās Kirgizstānā uzvarēja Ak Žol partija.
• 18. decembris - Ukrainas parlaments ieceļ Jūliju Timošenko par jauno premjerministri.
• 20. decembris - Latvijas prezidents Valdis Zatlers apstiprina jauno Ivara Godmaņa vadīto valdību.
• 21. decembris - Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija pievienojās Šengenas bezrobežu zonai.
• 24. decembris - tika paziņots, ka Nepālas 240 gadus ilgusī monarhija tiks likvidēta 2008. gadā un tiks ieviesta republika.
• 27. decembris - terorista-pašnāvnieka uzbrukumā Pakistānā mira bijusī premjerministre Benazira Bhuto.

2007. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2007 MMVII
Ab urbe condita	2760
Armēņu kalendārs	1456 ԹՎ ՌՆԾԶ
Ķīniešu kalendārs	4703 – 4704 丙戌 – 丁亥
Etiopu kalendārs	1999 – 2000
Ebreju kalendārs	5767 – 5768
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2062 – 2063
- Shaka Samvat	1929 – 1930
- Kali Yuga	5108 – 5109
Irānas kalendārs	1385 – 1386
Islāma kalendārs	1428 – 1429
Japāņu kalendārs	nezināms

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

• 14. janvāris – Darlīna Konlija, amerikāņu aktrise (dz. 1934.),
• 30. janvāris – Sidnijs Šeldons, amerikāņu rakstnieks (dz. 1917.),
• 8. februāris – Anna Nikola Smita, amerikāņu modele un aktrise (dz. 1967.),
• 17. februāris – Jurga Ivanauskaite, lietuviešu rakstniece (dz. 1961.),
• 6. marts – Žans Bodrijārs, franču filozofs (dz. 1929.),
• 17. marts – Džons Bekuss (John Backus), amerikāņu datorzinātnieks (dz. 1924.),
• 11. aprīlis – Kurts Vonnegūts (Kurt Vonnegut), amerikāņu rakstnieks (dz. 1922.),
• 23. aprīlis – Boriss Jeļcins, Krievijas eksprezidents (dz. 1931.),
• 27. aprīlis – Mstislavs Rostropovičs, krievu čellists un diriģents (dz. 1927.)
• 3. maijs – Volters Širra (Walter Marty Schirra), amerikāņu astronauts (dz. 1923.)
• 8. jūnijs - Ričards Rortijs (Richard Rorty), amerikāņu filozofs (dz. 1931)
• 28. augusts – Antonio Puerta, spāņu futbolists (dz. 1984.)
• 6. septembris – Lučāno Pavaroti, itāļu operdziedonis (dz. 1935.)
• 15. septembris – Kolins Makrejs, britu rallija pilots (dz. 1968.)
• 23. septembris – Marsels Marso (Marcel Marceau), franču mīms (dz. 1923.)
• 30. septembris – Milans Jeličs (Milan Jelić), bosniešu politiķis (dz. 1956.)
• 7. oktobris – Noriks Abe (Norick Abe), japāņu motociklists (dz. 1975.)
• 26. oktobris – Arturs Kronbergs (Arthur Kornberg), ASV bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1918.)
• 30. novembris - Īvls Knīvls (Evel Knievel), amerikāņu kaskadieris (dzimis 1938.)
• 12. decembris - Aiks Tērners (Ike Turner), amerikāņu mūziķis (dzimis 1931.)
• 27. decembris - Benazira Bhuto (Benazir Bhutto), pakistāniešu politiķie (dzimusi 1953.)

[izmainīt šo sadaļu] Nobela prēmijas

• Ekonomikā – Leonīds Hurvičs (Leonid Hurwicz), Ēriks Maskins (Eric Maskin) un Rodžers Maijersons (Roger Myerson)
• Fizikā – Albērs Fērs (Albert Fert) un Peters Grīnbergs (Peter Grünberg)
• Fizioloģijā vai medicīnā – Mario Kapeči (Mario Capecchi), Olivers Smitiss (Oliver Smithies) un Martins Evanss (Martin Evans)
• Ķīmijā – Gerhards Ertls (Gerhard Ertl)
• Literatūrā – Dorisa Lesinga (Doris Lessing)
• Miera prēmija – Als Gors (Albert Gore) un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome