Spāņu valoda
Vikipēdijas raksts
| Spāņu valoda Español, Castellano |
||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: /espaˈɲol/, /kasteˈʎano/ vai /kasteˈʝano/ | |
| Valodu lieto: | Argentīna, Bolīvija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Dominikāna, Ekvadora, Ekvatoriālā Gvineja, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Puertoriko, Spānija, Urugvaja, Venecuēla; Nozīmiga iedzīvotāju daļa: Andora, Beliza, Gibraltārs, Trinidāda un Tobāgo, ASV. |
|
| Runātāju skaits: | Dzimtā valoda: 322– 400 milj. Kopā: 400–500 milj. |
|
| Reitings: | 2-4 (dzimtā val.) Kopā: 3 |
|
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāliskās Romāņu Rietumitāliešu Gallu-ibēriešu Ibēriešu-romāņu Rietumibēriešu Spāņu valoda |
|
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (spāņu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | 21 valsts un teritorija | |
| Regulators: | Spāņu valodas Akadēmiju asociācija | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | es | |
| ISO 639-2: | spa | |
| ISO 639-3: | spa | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
[izmainīt šo sadaļu] Skaņu izruna spāņu valodā
- a - a
- b - vārda sākumā vai pēc m un n - b, citur - v
- c - k izņemot pirms e un i, kad izrunā kā Ө(šļupstošs s)
- ch - č
- d - d
- e - e
- f - f
- g - g, izņemot pirms e un i, kad izrunā kā h
- gu - pirms e un i - g
- h - neizrunā
- i - i
- j - h
- k - k (tikai aizgūtos vārdos)
- l - l
- ll - ļj (var variēt, piem., lj, ļ, j atkarībā no reģiona)
- m - m
- n - n
- ñ - ņj
- o - o
- p - p
- qu - k
- r - r
- s - s
- t - t
- u - u
- v - vārda sākumā vai pēc m un n - b, citur - v
- w - w (tikai aizgūtos vārdos)
- x - ks
- y - pirms patskaņiem - j,atsevišķi - i
- z - Ө(šļupstošs s)
[izmainīt šo sadaļu] Uzsvars
Uzsvērta:
- priekšpēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar patskani vai n, vai s (flores);
- pēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar līdzskani, kas nav n vai s (trabajar);
- pārējos gadījumos uzsvars tiek atzīmēts virs attiecīgā burta (corazón).
[izmainīt šo sadaļu] Artikuls (El artículo)
Spāņu valodā ir:
- noteiktais artikuls
|
|
vienskaitlī |
daudzskaitlī |
|
vīr. dz. siev. dz. |
el la |
los las |
- nenoteiktais artikuls
|
|
vienskaitlī |
daudzskaitlī |
|
vīr. dz. siev. dz. |
un una |
unos unas |
 Eiropas Savienības oficiālās valodas |
|---|
