Latviešu valoda
Vikipēdijas raksts
| Latviešu valoda | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Latvija | |
| Reģions: | Baltija | |
| Runātāju skaits: | >2 milj. | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu Austrumbaltu Latviešu valoda |
|
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (latviešu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Latvija Eiropas Savienība |
|
| Regulators: | Valsts Valodas centrs | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | lv | |
| ISO 639-2: | lav | |
| ISO 639-3: | lav | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kurā tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārzemēs ir Īrijā, Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Krievijā. Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Dialekti
Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti, kas var tikt sīkāk iedalīti atsevišķās izloksnēs. Lībiskais (tāmnieku) dialekts iedalās Kurzemes un Vidzemes izloksnēs. Vidusdialekts iedalās kursiskās, zemgaliskās un Vidzemes izloksnēs. Augšzemnieku dialekts iedalās sēliskās un latgaliskās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidusdialekts.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Tiek uzskatīts, ka latviešu valoda sākusi veidoties ap 7.-9.gs., kad izveidojās latviešu ciltis - kurši, latgaļi, zemgaļi, sēļi. Vienotas valodas attīstību veicināja atsevišķo cilšu konsolidācija, to apdzīvotajām teritorijām nokļūstot Livonijas ordeņa pakļautībā. Latviešu valodas veidošanās noslēdzās 16.gs. gadsimtā, liela nozīme latviešu valodas izveidē ir latgaļu un zemgaļu valodām, tāpat arī lībiešu valodai. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā - baznīcas dziesmu tulkojumi - ir no 1530. gada. Sākotnēji latviešu valoda tika pierakstīta gotiskajā ortogrāfijā, kas tajā laikā tika lietota vācu rakstībā. Tā nebija piemērota latviešu valodai, tāpēc jau 19.gs. gadsimta vidū Juris Alunāns ierosināja veikt rakstības reformu [1]. Jaunās ortogrāfijas principus vēlāk izstrādāja Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns. Tā tika pieņemta 1908. gadā un to oficiāli apstiprināja jaunā Latvijas valsts 1919. gadā. Tomēr pilnīga pāreja uz latīņu alfabētu ar diakritiskajām zīmēm notika pēc tam vairāku gadu laikā.
[izmainīt šo sadaļu] Valodas politika
Lai gan latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, pastāv uzskats, ka to apdraud lielais krievu valodas runātāju skaits Latvijā, kas pārsvarā ir Latvijas PSR īstenotās industrializācijas un migrācijas politikas sekas. Liela daļa imigrantu, kas ieradās no citām PSRS republikām, neapguva latviešu valodu. Pēc 2000. g. tautas skaitīšanas datiem 79% iedzīvotāju uzskatīja sevi par latviešu valodas pratējiem, kas bija mazāk nekā krievu valodas pratēju skaits [2]; pēc 2005. g. datiem [3], latviski spēja sazināties jau 91% iedzīvotāju (krieviski 94%). Salīdzinājumam, pēc 1989. g. tautaskaites datiem latviešu valodu prata 62,3 % iedzīvotāju[4]
Latvijā 1999. gadā tika pieņemts Valsts valodas likums [5] latviešu valodas aizsardzībai un ietekmes palielināšanai (sk. 1. pantu). Jau iepriekš deviņdesmitajos gados šajā virzienā, kas atspoguļots pašā jaunā likuma nosaukumā, bija izdarīti ievērojamie grozījumi 1989. gada Valodu likumā.
Īpašu vietu latviešu valodā ieņem latgaliešu izloksne, kurā runā Latvijas austrumdaļā. Kā noteikts Valodas likumā, valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Daži latgalieši iestājas par atsevišķas valodas statusa piešķiršanu šai izloksnei.
Latviešu valodā ir vērojamas pūrisma tendences. Tas visvairāk ir vērojams jaunu terminu darināšanā, kas bieži izsauc arī negatīvu reakciju. Piemēram, nesenās domstarpības par Eiropas Savienības kopējās valūtas oficiālo nosaukumu: eiro vai eira.
[izmainīt šo sadaļu] Alfabēts
Alfabēts sastāv no 33 burtiem:
| A a | Ā ā | B b | C c | Č č | D d | E e | Ē ē |
| F f | G g | Ģ ģ | H h | I i | Ī ī | J j | K k |
| Ķ ķ | L l | Ļ ļ | M m | N n | Ņ ņ | O o | P p |
| R r | S s | Š š | T t | U u | Ū ū | V v | Z z |
| Ž ž |
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ I. Druviete Vienotai rakstībai un izrunai, no darba "Kārlis Mīlenbahs"
- ↑ I. Mežs Latviešu valoda krustcelēs
- ↑ LETAKrieviski spēj sazināties 94% iedzīvotāju, latviski – 91%
- ↑ >Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits 54. lpp.
- ↑ Valsts valodas likums
[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī
- Latviešu valodas gramatika
- V.Rūķe, Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca, Latvju Grāmata, 1944.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija
- Latviešu-angļu vārdnīca
- IT terminu vārdnīca
- Spēku zaudējušie tiesību akti par latviešu valodas statusu
- Tulkošanas un terminoloģijas centrs
- 1999. g. Valsts valodas likums
- Vikipēdija latviešu valodā
- Latgalīšu volūdys gramatika
| Eiropas Savienības oficiālās valodas |
|---|
