The Beatles

Vikipēdijas raksts


Grupas dalībnieki 1964. gadā, Eda Salivana šovā.
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta	Liverpūle, Lielbritānija
Žanrs	roks/rokenrols, pops, psihodēliskais roks, klasiskais roks
Darbības gadi	1960-1970 1994-1996
Izdevējkompānija	Parlophone, Capitol, Apple, Odeon, Vee-Jay, United Artists, Atco, Swan
Mājas lapa	www.beatles.com
Bijušie dalībnieki
Džons Lenons (1960-1970) Pols Makartnijs (1960-1970, 1994-1996) Džordžs Harisons (1960-1970, 1994-1996) Ringo Stārs (1962-1970, 1994-1996) Pīts Bests (1960-1962) Stjuarts Satklifs (1960-1961) Džimijs Nikols (1964, aizvietoja saslimušo Ringo Stāru)

The Beatles jeb bītli bija britu rokgrupa no Liverpūles 1960. - 1970. gados, kuras dalībnieki bija Džons Lenons, Pols Makartnijs, Džordžs Harisons un Ringo Stārs. Tā bija viena no komerciāli visveiksmīgākājām un kritizētakājām grupām populārās mūzikas vēsturē. ^[1] Tās inovatīvajai mūzikai bija liela ietekme uz 1960. gadu kultūras veidošanos.

[izmainīt šo sadaļu] Grupas nosaukums

Sākumā, kad no viņu galējā sastāva grupā spēlēja tikai Lenons, viņu nosaukums bija "The Black Jacks". Nedaudz vēlāk viņi kļuva par "The Quarrymen", un 1959. gada oktobrī viņi kļuva par "Johnny and the Moondogs". No 1960. gada maija līdz augustam grupas nosaukums bija "The Silver Beetles". Augustā grupa ieguva tagadējo nosaukumu. Polu grupā ieveda Džons, bet Džordžu grupā ieveda Pols. Ringo, savukārt, viņi ieraudzīja kādas citas grupas koncertā.

[izmainīt šo sadaļu] Sastāvs

No 1960. gada augusta līdz 1961. gada augustam grupā bija pieci cilvēki - Džons Lenons (ritma ģitāra, klavieres, vokāli), Pols Makartnijs (ritma ģitāra, vokāli), Džordžs Harisons (vadošā ģitāra), Stjuarts Satklifs (basģitāra) un Pīts Bests (bungas). 1961. gadā no grupas aizgāja Satklifs. Pēc viņa aiziešanas Makartnijs sāka spēlēt basģitāru. 1962. gadā tika nomainīts bundzinieks. Tādā sastāvā viņi spēlēja līdz pat grupas izjukšanai 1970. gadā. No 1994. līdz 1996. gadam Pols, Džordžs un Ringo apvienojās, lai varētu pabeigt "Bītlu Antoloģijas" projektu, kā arī lai pabeigtu divas dziesmas, kuras Džons nepaguva pabeigt savas negaidītās nāves dēļ 14 gadus pirms šī projekta sākuma.

[izmainīt šo sadaļu] Stils un ietekme uz moderno kultūru

Bītli ar bītlenēm un "Mop-top" frizūrām

Vēl piecdesmito gadu beigās, kad "The Quarrymen" vēl nebija sava menedžmenta, viņi staigāja ādas drēbēs. Sešdesmito gadu sākumā, kad bītli kļuva slaveni, viņiem bija tā saucamās "Mop-top" frizūras, kuras Džordžs Harisons vismaz vienu reizi nosauca par "Artūru". Šīs frizūras līdz ar bītlomāniju kļuva populāras. Jau 1967. gadā katram bija sava frizūra, taču uz Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band vāka visiem bija ūsas, kas padarīja viņu izskatu daudz vecāku. Bītli bija tie, kas izdomāja plānus džemperus ar augstām apkaklēm, un par godu tam šo apģērba gabalu sauc par bītleni.

[izmainīt šo sadaļu] Mūzikas stils

Mūsdienās bītli visbiežāk tiek pieminēta kā popgrupa, taču šis apgalvojums ir apšaubāms. Ja par popu uzskata visu populāro mūziku, tad tas, ka viņi spēlēja popu ir pilnīga taisnība un tas nav apšaubāms. Ja pops tiek uzskatīts par mūzikas stilu, kurā popularitāte nav tik svarīga, bet ir citi kritēriji, tad tas, vai viņus var uzskatīt par popgrupu ir atkarīgs tieši no šiem kritērijiem. Grupa ir spēlējusi daudzus dažādus mūzikas stilus, kā piemēram, rokenrolu, parasto roku, psihodēlisko roku, to paveidus un dažus nesaistītus stilus retos gadījumos.

[izmainīt šo sadaļu] The Beatles (1960 - 1970)

[izmainīt šo sadaļu] Hamburga

Bītli uzaicināja Pītu Bestu par jauno bundzinieku. Viņa mātei Monai Bestai piederēja Kazbas Klubs, kurā grupa bieži spēlēja. 1960. gada 16. augustā grupa devās uz Hamburgu. 4. oktobrī viņi sāka spēlēt Kaizerkelera klubā. Viņiem nācās spēlēt sešas līdz septiņas stundas dienā, septiņas dienas nedēļā. 21. novembrī Džordžs Harisons tika deportēts sakarā ar melošanu par savu vecumu. Nedēļu vēlāk deportēja arī Bestu un Makartniju, jo viņi izraisīja nelielu ugunsgrēku. Decembra vidū prom devās arī Džons Lenons, tomēr Stjuarts Satklifs palika kopā ar savu līgavu Astrīdu Kirheri. 1961. gada aprīlī grupa atgriezās Hamburgā. Kamēr viņi spēlēja, Tonijs Šeridans sarunāja ar bītliem par to, ka viņi spēlēs mūziku Šeridana dziesmās. Slavenākā bija My Bonnie, kura bija augstu dažādos dziesmu topos. Viņi atgriezās trešo reizi no 1962. gada 13. aprīļa līdz 31. maijam. Tad viņi uzzināja par Stjuarta Satklifa nāvi.

[izmainīt šo sadaļu] Bītlomānija un britu invāzijas sākums

1964. gada 7. februārī tūkstošiem fanu Hītrovas lidostā māja grupas dalībniekiem, kuri kāpa lidmašīnā, kas veda viņus uz ASV. Tas bija grupas pirmais ceļojums pāri Atlantijas okeānam. Neskaitot pašus mūziķus, līdzi ceļā devās fotogrāfi, žurnālisti un Fils Spektors. Kad lidmašīna bija gatava nolaisties, pilots paziņoja pasažieriem: "Paziņojiet zēniem, ka viņus gaida liels pūlis." Tik liels cilvēku pieplūdums nebija gaidīts; grupas ierašanos Savienotajās Valstīs noskatīties atnāca trīs tūkstoši fanu.

Pēc preses konferences viņi tika iesēdināti limuzīnos un aizvesti uz Ņujorku. Sasniedzot "Plaza Hotel" viņus ielenca vēl viens fanu pūlis. Nākamajā dienā Džordžam Harisonam bija temperatūra, tādēļ mēģinājumā viņu aizvietoja Nīls Espinols. Grupas pirmā uzstāšanās notika 9. februārī, Eda Salivana šovā. Nākamajā rītā gandrīz katrs laikraksts ziņoja, ka "bītli bija tikai modes kliedziens". Pēc grupas panākumiem 1964. gadā Vee-Jay Records un Swan Records izmantoja savas iepriekš garantētās tiesības uz viņu dziesmām un vēlreiz tās izdeva ASV. Tās visas otro reizi sasniedza pārdotāko desmitnieku. 1964. gada vidū notika pirmie koncerti ārpus Ziemeļamerikas un Eiropas. Viņi devās koncerttūrē pa Austrāliju bez Ringo Stāra. Viņam bija nepieciešama mandalu izgriešana, tāpēc viņa vietā bungoja Džimijs Nikols. Adelaidē viņus vēroja 300 tūkstoši cilvēku. Stārs atgriezās grupā 21. jūnijā, tad kad viņi sāka spēlēt Jaunzēlandē.

[izmainīt šo sadaļu] "Mēs esam populārāki par Jēzu"

1966. gada 4. martā Džons Lenons izteica sekojošo paziņojumu:

"Kristietība dosies prom. Tā izzudīs un samazināsies.... Es nezinu, kas pirmais aizies - rokenrols vai Kristietība. Šobrīd esam populārāki par Jēzu. Jēzum nebija ne vainas, bet viņa mācekļi bija biezi un prasti. Tā ir viņu locīšanās, kas man to sabojā."

Raksts tika izdrukāts un neviens uz to nereaģēja. Tikai piecus mēnešus vēlāk, kad amerikāņu pusaudžu žurnāls "Datebook" uzrakstīja daļu no ši teksta uz sava vāka^[2] ASV sākās reliģisko protesti, konservatīvās grupas paziņoja, ka dedzinās grupas ierakstus un citas lietas. Sākumā bītli paziņoja, ka "viņiem sākumā tie ir jānopērk, pirms dedzināt". Daudzas raidstacijas vairs neraidīja bītlu mūziku, daži koncerti pat tika atcelti. Vatikāns paziņoja par publisku Lenona komentāru atmaskošanu. 1966. gada 11. augustā bītli rīkoja preses konferenci Čikāgā, lai pārtrauktu nemierus. Vatikāns akceptēja viņa atvainošanos, bet Dienvidu Baptistu Konvencija to nedarīja.^[3] Lenons vēlāk publiski pateicās Jēzum.

[izmainīt šo sadaļu] Studijas gadi un grupas izjukšana

1966. gada aprīlī grupa sāka ierakstīt jauno albumu Revolver. Grupa izpildīja savu pēdējo koncertu 1966. gada 29. augustā. Pols Makartnijs lūdza Tonijam Berovam ierakstīt koncertu, tomēr 30 minūšu garais ieraksts izbeidzās pēdējās dziesmas vidū. Koncerta kopgarums bija nedaudz zem 35 minūtēm. Kopš tā laika grupa koncentrējās uz dziesmu rakstīšanu. Mazāk nekā septiņus mēnešus pēc Revolver ierakstīšanas viņi atgriezās Abbey Road Studios, lai ierakstītu Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band, kurš tika izdots 1967. gada 1. jūnijā un ierakstīts 128 dienas.

1967. gada 25. jūnijā bītlus translēja televīzija visā pasaulē, raidījumu skatījās apmēram 400 miljoni cilvēku. Pārraides nosaukums bija "Our World". Viņus raidīja dzīvajā no studijas un viņu jaunā dziesma "All You Need Is Love" tika ierakstīta dzīvajā šova laikā, lai gan pavadījuma radīšana ilga piecas dienas. Grupas biznesa afēras sāka atklāties, kad grupas menedžeris Braiens Epšteins nomira no narkotiku pārdozēšanas. 1967. gada beigās britu prese pirmo reizi smagi kritizēja bītlus par viņu filmu Magical Mystery Tour. Daļa no kritizēšanas bija fakts, ka filmā bija nozīmīgas krāsas, bet tolaik krāsu televīzija Lielbritānijā bija retums. Filmas skaņu celiņš Lielbritānijā tika izdots kā dubultā EP plate, bet ASV kā LP plate.

1968. gada sākumu bītli pavadīja Rišikešā, Indijā, mācoties meditāciju pie Mahariši Maheša Jogi. Vēlāk Lenons un Makartnijs devās uz Ņujorku, lai paziņotu par Apple Corps izveidošanu. Tā paša gada vidū grupa bija ļoti aizņemta ar albuma The Beatles, ierakstīšanu. Tas vēlāk kļuva pazīstams fanu aprindās kā "Baltais albums", jo tā vāks bija pilnīgi balts. Grupas dalībnieki sāka strīdēties un Ringo Stārs pat uz laiku pameta grupu. Atlikušo trijnieku tas neapstādināja, jo Makartnijs spēlēja bungas dziesmās "Martha My Dear", "Wild Honey Pie", "Dear Prudence" un "Back in the USSR". Viens no strīdu iemesliem bija tas, ka Lenona jaunā draudzene Joko Ono bija blakus mūziķim gandrīz visās sesijās, kā arī tas, ka citi uzskatīja Makartniju par pārāk dominējošu. Turklāt, Harisonam bija grūti savas dziesmas ielikt albumos.

Grupas dalībnieki sāka paši savus projektus, piemēram, Plastic Ono Band un The Dirty Mac. Slavenā Vudstokas koncerta organizētāji pat centās pierunāt Džonu Lenonu savākt grupu kopā un uzspēlēt šajā festivālā, taču viņš atbildēja, ka pārējie nepiekrīt. Tad viņš piedāvāja uzspēlēt kopā ar Plastic Ono Band, taču organizatori nepiekrita.

Pēc ilgajām albuma "Get Back", kurš vēlāk tika pārsaukts par Let It Be, sesijām, kuru laikā viņi arī sniedza savu pēdējo koncertu - slaveno jumta koncertu, kurš pirms tam netika izziņots, grupa ierakstīja savu pēdējo albumu - "kā vecajos, labajos laikos". Albums tika izdots ātrāk nekā Let It Be, bet pabeigts tas tika vēlāk. Arī albuma vāks bija simbolisks - grupas dalībnieki dodas prom no studijas un turpmāk ies katrs savu ceļu.

Biznesa jomā Makartnijs vēlējās, lai Lī Īstmens, viņa tobrīdējās draudzenes Lindas Īstmenas tēvs, kļūtu par jauno menedžeri, tomēr citi vēlējās ņujorkieti Alenu Kleinu. Visi iepriekšējie grupas lēmumi bija vienbalsīgi, tomēr šoreiz kvartets nespēja vienoties. Lenons, Harisons un Stārs uzskatīja, ka Īstmeni nostādīs Makartnija intereses augstāk par pārējās grupas. 1971. gadā noskaidrojās, ka Kleins bija nozadzis 5 miljonus sterliņa mārciņu no grupas īpašumiem. 1973. gadā Lenons atzinās Makartnijam, ka viņiem vajadzēja strādāt ar Īstmena menedžmentu. Tas palīdzēja izbeigt viņu domstarpības, taču ne pilnībā. Viņi vairs nekad neko neierakstīja kopā. Lenons tika nošauts 1980. gada 8. decembrī. Daudzus gadus vēlāk, projekta "Bītlu Antoloģija" ietvaros Makartnijs atzina: "Atskatoties atpakaļ, es saprotu, kāpēc pārējie domāja, ka viņš [Lī Īstmens] bija par mani un pret viņiem."

[izmainīt šo sadaļu] Pēc izjukšanas (1970 - tagad)

Pēc grupas izjukšanas, visi dalībnieki izdeva soloalbumus septiņdesmito gadu sākumā, ieskaitot Lenona John Lennon/Plastic Ono Band (1970), Makartnija Ram (1971) un Harisona All Things Must Pass (1970). Dažu albumu radīšanā sadarbojās vairāki bītli; Stāra albums Ringo (1973) bija vienīgais, kura radīšanā piedalījās visi četri, lai gan dažādās dziesmās.

BBC pieder liela bītlu ierakstu kolekcija, kuras lielāko daļu sastāda studijas ieraksti no 1963. gada līdz 1968. gadam. Liela daļa šī materiāla tika ņemta par pamatu dokumentālo ierakstu (radio) sērijai "Bība Pazaudētie Bītlu Ieraksti". Vēlāk, 1994. gadā labākie ieraksti tika iedoti oficālam, EMI izdotam albumam "Live at the BBC".

[izmainīt šo sadaļu] Atkalapvienošanās

1994. gada februārī, trīs izdzīvojušie bītli apvienojās lai pabeigtu Lenona nepabeigtos ierakstus. "Free As A Bird" bija pirmā dziesma "Bītlu Antoloģijas" albumā, kā arī tika izdots kā singls 1995. gada decembrī. "Real Love" sekoja 1996. gada martā. Arī "Real Love" bija iekļauta "Bītlu Antoloģijas" sērijā. Klauss Vormans, kurš pazina bītlus jau kopš viņu dienām Hamburgā, un pat izdomāja albuma "Revolver" dizainu, izdomāja arī Bītlu Antoloģijas vāku konceptu.

Viņi joprojām ir neticami populāri. 450 000 albuma "Anthology 1" kopijas bija pārdotas jau pirmajā pārdošanas dienā, sasniedzot vislielāko pārdoto eksemplāru skaitu pirmajā dienā kādam albuam. 2000. gadā kompilācijas albuma "1" 3.6 miljoni kopiju tika pārdoti pirmajā nedēļā, kamēr pirmajās trijās nedēļās tika pārdoti 12 miljoni eksemplāru, padarot to par albumu, kurš tika pārdots visātrākajos tempos, kā arī par pārdotāko 2000. gada albumu. Kolekcija arī ieguva pirmo vietu ASV un vēl 33 citās valstīs.

[izmainīt šo sadaļu] Jaunākie albumi

Kopš 2003. gada sākuma tika izdoti četri albumi vai albumu kolekcijas, no kuriem divi nav tik pazīstami, un ir bītlu amerikāņu albumu apvienojumi.

[izmainīt šo sadaļu] Let It Be... Naked

2003. gadā tika izdots diezgan slavenais "Let It Be... Naked", kurā ir iekļautas dziesmas no "Get Back/Let It Be" sesijām bez Fila Spektora orķestra uzlabojumiem. Tajā var dzirdēt arī "Long and Winding Road" tā kā to bija iecerējis Pols Makartnijs. Viņaprāt, orķestra pievienošana sabojāja dziesmu. Albumā arī ir iekļauts otrais disks, kurā var dzirdēt 21 minūtes garu nepublicētu dziesmu un bītlu sarunu savienojumu. "Dziesmā" ir iekļauti arī tādi skaņdarbi kā "Child of Nature" ("Jealous Guy" oriģinālvariants), "Taking a Trip To Carolina" un klavieru solo, uz kā pamata tika izveidota dziesma "Imagine".

[izmainīt šo sadaļu] Love

Otrs albums, "Love" tika izdots 2006. gada nogalē. Tajā ir iekļautas 26 bītlu dziesmas, kuras ir rediģējis Džordžs un Džailzs Mārtini speciāli "Cirque du Soleil" šovam, kurš pirmizrādi piedzīvoja vasarā, Lasvegasā, bijušajā Zigfrīda un Roja stadionā. Albumā tika apvienotas vairākas dziesmas, kā arī tika izmantoti fragmenti no citām dziesmām vai arī citām dziesmu versijām. Viena dziesma pat tika palaista atpakaļgaitā. ASV albums līdz gada beigām jau paspēja iegūt platīna statusu, kas ir diezgan ātri, ņemot vērā to, ka albums tika izdots tikai nedaudz vairāk kā mēnesi pirms gada beigām.

[izmainīt šo sadaļu] Filmas

Bītli savas salīdzinoši īsās karjeras laikā paspēja uzfilmēt veselas sešas filmas, no kurām lielākā daļa bija komēdijas. Visu filmu nosaukumi bija identiski ar filmu saistītajam albuam.

[izmainīt šo sadaļu] A Hard Day's Night

Bītliem bija veiksmīga filmēšanās karjera, kas sākās ar A Hard Day's Night (1964), komisku farsu, kurš bija tikai daļēji bāzēts uz scenārija. Filmas stils dažreiz tiek salīdzināts ar Marksa brāļu stilu. Tā bija fokusēta uz bītlomāniju un viņu drudžainajām koncertturnejām. Filma bija it kā dokumentālā stilā, melnbalta, režisors bija Ričards Lesters, kurš vēlāk kļuva slavens ar citām filmām un seriāliem.

[izmainīt šo sadaļu] Help!

1965. gadā tika uzfilmēta filma Help!, kuru arī filmēja Lesters, daži kadri bija filmēti eksotiskās vietās (Selisberijas līdzenumā, ar Stounhendžu redzamu fonā, Bahamu salās, un Zalcburgā, un Tiroles reģionā Austrijā) Džeimsa Bonda parodijas stilā, kā arī ar vēl lielāku Marksa brāļu humora devu - piemēram, filma ir veltīta "Eliasam Hauam, kurš 1846. gadā izgudroja šūšanas mašīnu". Paši grupas dalībnieki vēlāk atzinās, ka eksotiskās vietas tajā tika iepītas tikai ar vienu mērķi - lai viņi varētu tajās pabūt. Salīdzinoši ar "A Hard Day's Night" šī filma izpelnījās daudz negatīvāku kritikas attieksmi.

1966. gadā Lenons piedalījās filmas "How I Won the War" filmēšanā kā otrā plāna aktieris, filmu atkal filmēja Lesters. Tā bija 2. pasaules kara filmu parodija, un tās sausais, ironiskais britu humors netika augsti novērtēts ASV.

[izmainīt šo sadaļu] Magical Mystery Tour

Magical Mystery Tour bija pilnībā Makartnija ideja, kuru viņš iedomājās atpakaļceļā no ASV, vēlā 1967. gada pavasarī, un filmas scenāriju nedaudz iespaidoja grāmata, ko viņš lasīja par Kena Kesija Priecīgo Jokotāju LSD darbinātā amerikāņu autobusa odiseju. Atšķirībā no pirmajām divām Bītlu filmām, Magical Mystery Tour projektu vadīja grupas dalībnieki paši; tā arī kļuva par pirmo diezgan izteikto neveiksmi grupas karjerā. Filma tika pilnībā izsvilpta, kad to parādīja BBC galvenajā kanālā, BBC 1, boksa dienā, dienā, kas domāta ģimenes atpūtai. Filmas izgāšanos skatītāju acīs veicināja tas, ka filma bija uzņemta krāsās, bet to pārraiīja melnbaltu. Filmu atkārtoja pēc dažām dienām kanālā BBC 2 krāsainu, un tā ieguva vairāk vai mazāk lielāku atsaucību, nekā sākumā.

[izmainīt šo sadaļu] Yellow Submarine

Animētā filma Yellow Submarine tika izdota 1968. gadā, bet tās veidošanā bītli iesaistījās salīdzinoši maz, pārsvarā piedaloties nofilmētajā epilogā, kurā viņi dziedāja četras dziesmas (ieskaitot "Only a Northern Song", neizdota dziesma no "Seržanta Pipara" sesijām). Bītliem patika galaiznākums, un viņi pat ieradās uz pirmizrādi Londonā. Katrs grupas dalībnieks uzskatīja, ka viņa balss nebija tik labi atveidota, kamēr pārējo trīs balsis bija ideālas.

1969. gadā Stārs piedalījās satīriskajā komēdijā "The Magic Christian", kurā daļa bija sarakstīta īpaši viņam. Stārs astoņdesmitajos gados piedalījās vairākās komēdijās, un viņa interese padarīja viņu par aktīvāko aktieri no četrotnes, lai gan Harisons ieguva vairāk lauru kā producents.

[izmainīt šo sadaļu] Let It Be

Let It Be bija dokumentālā filma par bītliem, kuru uzņēma četrās nedēļās 1969. gada janvārī. Dokumentālā filma, kura sākumā bija domāta tikai kā viņu albuma evolūcijas hronika notvēra daudzas nesaskaņas starp grupas dalībniekiem, un tādēļ tā kļuva par viņu izjukšanas simbolu. Sākumā grupa atteicās gan no albuma, gan no filmas, tā vietā ierakstot un pārdodot Abbey Road albumu. Taču ņemot vērā, ka projektam viņi iztērēja daudz naudas, viņi nolēma to pabeigt, un filmaun albums tika izdoti 1970. gada pavasarī. Kad filma tika izdota, viņi paziņoja par savu izjukšanu. Atšķirībā no pārējām filmām, Let It Be nav pieejama DVD vai jebkurā citā formātā.

[izmainīt šo sadaļu] Anthology

Apmēram vienā laikā ar "Free as a Bird" singla izdošanu un Anthology 1 albuma izdošanu (pirmais no trim albumiem), Bītlu Antoloģiju varēja redzēt televīzijā 1995. gadā. Filmas, kuras tika ierakstītas pēc pieciem gadiem plānošanas un producēšanas (1760 minūtes), savāca kopā neskaitāmus video klipus un intervijas, lai prezentētu bītlu vēsturi un personīgās perspektīvas. Filmas vēlāk tika izdotas VHS formātā, lāzerdiskā un piecu DVD komplektā.

[izmainīt šo sadaļu] Diskogrāfija (L-brit.)

1. Please Please Me (1963. gada 22. marts)	2. With The Beatles (1963. gada 22. novembris)	3. A Hard Day's Night (1964. gada 10. jūlijs)	4. Beatles for Sale (1964. gada 4. decembris)
5. Help! (1965. gada 6. augusts)	6. Rubber Soul (1965. gada 3. decembris)	7. Revolver (1966. gada 5. augusts)	8. Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band (1967. gada 1. jūnijs)
9. The Beatles (The White Album) (1968. gada 22. novembris)	10. Yellow Submarine (1969. gada 17. janvāris)	11. Abbey Road (1969. gada 22. septembris)	12. Let It Be (1970. gada 8. maijs)

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

↑ The Beatles: Biography. Rolling Stone. rollingstone.com. Atjaunināts 2007-03-29.
↑ John Lennon Proclaims Beatles "More Popular Than Jesus" (March 4, 1966). News of the Odd. newsoftheodd.com. Atjaunināts 1966-03-04.
↑ "We're more popular than Jesus.". AOL. music.aol.com.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

The Beatles
Džons Lenons · Pols Makartnijs · Džordžs Harisons · Ringo Stārs
Menedžments	Alans Viljamss · Braiens Epšteins · Alens Klains · Lī Īstmens · Nīls Espinols · Pīters Brauns · Mals Evanss · Alisters Teilors · Apple Records
Producēšana	Džordžs Mārtins · Džeofs Emeriks · Normans Smits · Kens Skots · Fils Spektors · Džefs Lains · Abbey Road Studios
Albumi	Please Please Me (1963) · With The Beatles (1963) · A Hard Day's Night (1964) · Beatles for Sale (1964) · Help! (1965) · Rubber Soul (1965) · Revolver (1966) · Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band (1967) · The Beatles (1968) · Yellow Submarine (1969) · Abbey Road (1969) · Let It Be (1970)
Filmas	A Hard Day's Night (1964) · Help! (1965) · Magical Mystery Tour (1967) · Yellow Submarine (1968) · Let It Be (1970)
Saistītie raksti	Pīts Bests · Stjuarts Satkilfs · Klauss Vormans · Sintija Lenone · Joko Ono · Linda Makartnija · Paetija Boida · Džeina Ešere · Morīna Stāra · Bilijs Prestons · Britu invāzija · Pols Ir Miris