Vīne

Vikipēdijas raksts

Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas pie Donavas upes valsts austrumos. Gadsimtiem bijusi Hābsburgu impērijas galvaspilsēta. Devusi nepārvērtējamu ieguldījumu pasaules kultūrā, it sevišķi mūzikā.

Vīnē atrodas ANO Rūpnieciskās attīstības organizācijas (UNIDO), Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) galvenās mītnes.

Slavena ar klasicisma un jūgendstila arhitektūru un savām greznajām kafejnīcām.

Wien

Iedzīvotāji (2005)

1 569 316
ap 2 067 652 (aglom.)

Dibināta

I gs (romieši)

Citi nosaukumi

Vienna (angļu)
Vídeň (čehu)
Bécs (ungāru)

Federālā zeme (Bundesland)

Vīne

Mājaslapa

www.wien.gv.at

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Vienna, Austria

Šēnbrunnas pils Vīnē

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Rakstītā pilsētas vēsture sākas ar romiešu cietoksni (castrum), ko nodibina viens no leģioniem I gs. Ap cietoksni izaug apmetne - Vindobona (tulkojumā - labs vīns), tomēr līdz pat XI gs Vīne bija neliela pilsētiņa.

Kad Otons I 955.gadā sakāva ungārus Lehfeldas kaujā, tika nodibināta Austrijas markgrāfiste (daļa no mūsdienu Lejasaustrijas, kuru pārvaldīja Bābelbergu dinastija. 1155.gadā Austrijas markgrāfs Heinrihs II izvēlējās Vīni par Austrijas galvaspilsētu.

Trešā Krusta kara laikā Vīnes hercogs Leopolds V sagūstīja Anglijas karali Ričardu I (Ričardu Lauvassirdi), un Vīne ieguva milzīgu izpirkuma maksu sudrabā, kas palīdzēja nostiprināt pilsētas statusu.

1221.gadā Vīne ieguva pilsētas tiesības, un drīz kļuva turīga, jo atradās vairāku tirdzniecības ceļu krustojumā un kontrolēja gan Donavas tirdzniecību, gan tirdzniecību ar Venēciju.

1278.gadā Vīne nonāca toreizējā Svētās Romas impērijas imperatora Rūdolfa I no Hābsburgu dinastijas īpašumā. Hābsburgi saglabāja savu varu pār Vīni līdz pat 1918.gadam.

1365.gadā nodibina Vīnes universitāti.

XIV -XV gs., kad Svētās Romas impērijā dominēja Bohēmijas Luksemburgu dinastija, Vīne atradās Prāgas paēnā, tomēr 1438.gadā Hābsburgam Albertam II kļūstot par imperatoru, Vīne kļūst par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu.

1556.gadā Vīne kļūst par impērijas centru, jo Hābsburgi iegūst arī Ungārijas un Bohēmijas kroni.

1529.gadā pilsētu nesekmīgi aplenc turki, 1628.gadā to dara otreiz, un tikai ar poļu karaļa Jana III Sobeska palīdzību Vīnei izdodas izglābties. Šis notikums kļūst par pagrieziena punktu Eiropas valstu cīņā pret turkiem.

Napoleona karu laikā Vīni divreiz (1805. un 1809.g) ieņem Napoleona karaspēks. Pēc Napoleona sakāves 1814. - 1815.g Vīnē notiek Vīnes kongress, kurā uzvarētāji lemj par jaunajām Eiropas robežām.

1848.gada 13.martā Vīnē izceļas 1848.gada revolūcija, kura ir daļa no t.s. Tautu pavasara.

XIX. gs ir intensīvas industrializācijas laiks Vīnē.

XX.gs sākumā Vīne ir jūgendstila centrs. Politiskajā dzīvē viens no redzamākajiem pārstāvjiem ir pilsētas galva Karls Lugers, izteikts antisemīts un viens no Hitlera (pēc viņa paša vārdiem) iedvesmotājiem.

Pēc Austroungārijas sakāves 1.pasaules karā 1918.gada 12.novembrī Vīnē tika proklamēta Vācu-Austrijas (Deutsch-Österreich) republika. Līdz pat 1934.gadam pilsētas politikā dominēja sociāldemokrāti.

1934.gada Austrijā izcēlās pilsoņu karš starp sociāldemokrātisko Šucbundu (Schutzbund) un konservatīvo Heimvēru (Heimwehr). Vīnē notika ielu cīņas. Ar policijas un Heimvēra spēku palīdzību, konservatīvais Austrijas kanclers Engelberts Dreifuss ieguva autoritāru varu ,tomēr 1934.gada 25.jūlijā Dreifusu atentātā nogalināja nacisti, un par Austrijas vadītāju kļuva Kurts Šusnigs.

1938.gadā pēc Anšlusa Austrija iekļāvās Vācijas sastāvā.

1938.g un 1940.g Vīnē tika noslēgtas Vīnes arbitrāžas.

Pēc Vācijas sakāves 2.pasaules karā Austrija un arī tās galvaspilsēta Vīne, līdzīgi kā Vācija tika sadalīta četrās okupācijas zonās.

1955.gada 15.maijā starp bijušajiem sabiedrotajiem 2.pasaules karā un Austrijas valdību tika parakstīts Austrijas Valsts līgums (Österreichischer Staatsvertrag) par Austrijas suverenitātes atjaunošanu.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas

Gasometer Vīne

Grābena (Graben) - viena no ievērojamākajām ielām
Hofburga (Hofburg) - Austrijas imperatoru ziemas rezidence
Sv. Stefana katedrāle (Stephansdom) - Vīnes galvenā baznīca
Šēnbrunnas pils (Schloss Schönbrunn) - Austrijas imperatoru vasaras rezidence
Vīnes Pilsētas teātris (Burgtheater) - ievērojamākaias teātris
Vīnes Rings (Ringstraße) - viena no ievērojamākajām ielām
Vīnes Valsts opera (Wiener Staatsoper) - viens no ievērojamākajiem operteātriem pasaulē
Gasometer