New Immissions/Updates:
boundless - educate - edutalab - empatico - es-ebooks - es16 - fr16 - fsfiles - hesperian - solidaria - wikipediaforschools
- wikipediaforschoolses - wikipediaforschoolsfr - wikipediaforschoolspt - worldmap -

See also: Liber Liber - Libro Parlato - Liber Musica  - Manuzio -  Liber Liber ISO Files - Alphabetical Order - Multivolume ZIP Complete Archive - PDF Files - OGG Music Files -

PROJECT GUTENBERG HTML: Volume I - Volume II - Volume III - Volume IV - Volume V - Volume VI - Volume VII - Volume VIII - Volume IX

Ascolta ""Volevo solo fare un audiolibro"" su Spreaker.
CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Peddi - Wikipedia

Peddi

Di Wikipedia, l'enciclopedìa lìbbira.

La peddi (o cuti) è n'òrganu di l'armali virtibbrati cumpostu d'un liveddu di tissutu ca pruteggi li mùsculi e l'òrgani suttastanti.

La peddi, supra criaturi riularmenti esposti a raji dû Suli, havi na picmintazzioni. La peddi umana varia assai tra li pupulazzioni. Chistu purtau a li voti macari ô razzismu.

La peddi dî Mammìfiri spissu cunteni pili, e si chisti sunnu nta na misura cunzidirèvuli vennu chiamati piddizza. Lu principali scopu dî pili è d'aumintari l'isulamentu dâ peddi. Supr'arcuni armali la peddi è assai dura e spissa, e si travagghiata pò addivintari coriu.

La peddi, si danniggiata, prova a guariri furmannu na cicatrici, spissu purtannu â sculurazzioni dâ peddi. Idda è canusciuta videmma comu "l'òrganu cchiù granni dû corpu umanu", e nfatti la sò supirficî è di circa 2 metra quatri.

'N midicina, la vranca ca studia la peddi si chiama dermatoluggìa.

Ìndici

[cancia] Strati

La peddi è cumposta di dui strati: l'epidèrmidi e lu derma.

[cancia] L'epidèrmidi

L'epidèrmidi è la zona cchiù sterna dâ peddi. È cumpostu di cèlluli nnuruti a càusa dâ chiratina. Â sò basi ci sunnu nummarusi strati di cèlluli ca si riprudùcinu cuntinuamenti, pi rinchiazzari chiddi ca mòrinu e càdinu (causannu, p'asempiu, la fòrfura).

[cancia] Lu derma

Lu derma è lu stratu nternu dâ peddi. 'N iddu sunnu prisenti li cèlluli suduriparî, li bulbi pilìfiri e li tirminazzioni nirvusi. mentri â sò basi c'è lu pannìculu adipusu, furmatu di grassu.

[cancia] Tipi di peddi

Ci sunnu tipi di peddi spissi e àutri, suttili. La peddi spissa s'attrova supra li chianti dî pedi e supra li parmi dî manu. Havi nu stratu di còrnia cchiù granni, ca cunteni un maiuri cuntinutu di chiratina. Supra stu tipu di peddi nun crìscinu li pili: lu sò scopu è nfatti chiddu di migghiurari la prisa. La peddi suttili, mmeci, è prisenti supra tuttu lu restu dû corpu, havi nu stratu di còrnia minuri, è cchiù elàstica. Noltri stu tipu di peddi pirmetti la criscita di pili.

[cancia] Funzioni

Li funzioni dâ peddi sunnu li siquenti:

  1. Prutizzioni: Custituisci na barrera anatòmica tra l'ammienti nternu e sternu ô corpu.
  2. Senzu: Garantisci lu senzu dû tattu.
  3. Dipòsitu: Funziona comu dipòsitu pî lipidi e l'acqua.
  4. Assurbimentu: Nichi quantitati d'ossìgginu, azzotu e anidridi carvònica ponnu diffunnìrisi, attravirsari l'epidirmidi.
  5. Sicrizzioni: Cuntribbuisci a riulari la timpiratura midianti la sicrizzioni dû suduri.
  6. Riulazzioni dû caluri: La peddi cunteni ghiànnuli sibbàcii e mùsculi lisci erittura dî pili.

[cancia] Iggieni

La peddi havi a èssiri puluta riularmenti, autrimenti putissi nciammàrisi o spaccàrisi. Noltri, la peddi nun puluta favurisci lu sviluppu d'elementi patòggini. Si lu lordu nun veni lavatu via abbastanza spissu, oltri a emanari un tintu uduri, la peddi pò ndibbulìrisi.

[cancia] Mmicchiamentu e malatii

La peddi mmecchia, addiventa sempri cchiù suttili e dèbbuli. La peddi pò ammalàrisi, p'asempiu di tumuri o di malatii micòtichi.


Midicina
Tutti l'artìculi di Midicina | Tutti li Malatìi | Spicialità Mèdichi | Spicialità Chirùrgichi

Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu