New Immissions/Updates:
boundless - educate - edutalab - empatico - es-ebooks - es16 - fr16 - fsfiles - hesperian - solidaria - wikipediaforschools
- wikipediaforschoolses - wikipediaforschoolsfr - wikipediaforschoolspt - worldmap -

See also: Liber Liber - Libro Parlato - Liber Musica  - Manuzio -  Liber Liber ISO Files - Alphabetical Order - Multivolume ZIP Complete Archive - PDF Files - OGG Music Files -

PROJECT GUTENBERG HTML: Volume I - Volume II - Volume III - Volume IV - Volume V - Volume VI - Volume VII - Volume VIII - Volume IX

Ascolta ""Volevo solo fare un audiolibro"" su Spreaker.
CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Movimientu obreru - Uiquipedia

Movimientu obreru

De Uiquipedia

El movimientu obreru ye un movimientu social que busca un mayor bienestar pa los trabayadores. Ta mui relacionáu col movimientu sindical.

Primeru Mayu na ciudá de Mumbai, na Índia
Primeru Mayu na ciudá de Mumbai, na Índia

Tabla de conteníos

[editar] Entamos del movimientu obreru

El movimientu obreru xurde de la Revolución industrial como consecuencia de la falta de drechos que los trabayadores teníen nes fábriques. Entamó n'Inglaterra. Cuando xurgió la revolución industrial una de les primeres consecuencies foi la creación de fábriques nes que se buscaba rentabilizar al másimu la produición. Al nun esistir tovía nengún tipu de llexislación que regulase la actividad industrial, los trabayadores veíense espuestos a xornaes de trabayu de más de dolce hores, los neños trabayaban y yeren ún de los oxetivos más atractivos pa los empresarios porque los sos salarios yeren sustancialmente inferiores. Una de les primeras reacciones contra esti mercantilismu foi la destruición de máquines (lludismu), a las que se responsabilizaba de la perda de la capacidá alquisitiva del pequeñu artesanu. La reaición del gobiernu inglés foi prohibir cualisquier tipu d'asociación obrera. Bona parte de la hestoria del movimientu obreru tuvo marcada pola persecución y la clandestinidá.



Llucha de clases Quizá'l conceutu más significativu nel que se basó'l crecimientu del movimientu obreru organizáu foi la llucha de clases. Ésta supunxo la toma de concencia de los trabayadores de que pertenecen a una clase social distinta que los sos patronos y que pa meyorar la so situación la meyor vía ye la de la llucha. La Fuelga foi la principal arma obrera en tala llucha de clases, na que los trabayadores traten de convencer a la patronal de les sos esixencies al traviés d'una demostración de fuercia de los trabayadores, paralizando la produición de les fábriques.

[editar] La Primer Internacional

[editar] Discusiones ente Karl Marx y Mijaíl Bakunin

La consecuencia d'estes discusiones supunxo un factor clave na fractura de la Primer Internacional. División ente marxistes y anarquistes.

[editar] Métodos de llucha

  • Lludismu
  • Cartismu Movimientu n'Inglaterra que trató de presionar al parllamentu con recoyíes masives de firmes sofitando determinaes cartes onde se reivindicaben ciertos derechos.
  • Diálogu social
  • Negociación coleutiva
  • Sociedaes de correspondencia
  • Sindicalismu
    • Sindicalismu marxista
    • Sindicalismu socialdemócrata
    • Anarcosindicalismu
    • Sindicalismu revolucionariu
    • Sindicalismu corporativista
  • Paraos en lucha
  • Protesta
  • Fuelga

[editar] El Primeru Mayu

Conmemora'l día internacional de la clas trabayadora. Entamó en 1899 con una maniefstación en París pola xornada de 8 hores yen memoria de los trabajadores anarquistas asesinados en Haymarket, Chicago tras luchar en reivindicación de la jornada laboral de 40 horas semanales. La primer convocatoria rebasa fai que se repita y entama el primeru mayu como ritual. Da la coincidencia que'l primer 1 de mayu fuere xueves, daquella nun taba reconocíu'l derechu a la fuelga, los trabayadores dexaron de trabayar: esti ye'l másimu valor del primer 1 de mayu.

Esti día sindicatos y partidos obreros de tol mundo dende aquella cellebren mítines y manifestaciones.

El primeru mayu foi perseguíu años pero col tiempu esti día foi istitucionalizáu pasando a ser festivu.

[editar] Conciertu o paz social

Anguañu, les democracies occidentales traten de caltener el diálogu ente les organizaciones sindicales más representatives y les organizaciones empresariales. D'esta forma intenten orientar la economía en beneficiu de los empresarios evitando movilizaciones o fuelgues, a costa de la contención salarial, l'ampliación de la xornada llaboral o'l recorte de los derechos de los trabayadores.

[editar] Ver tamién

Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu