Amīni

Vikipēdijas raksts

Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu. Tos var definēt arī kā amonjaka atvasinājumus, kuru molekulās viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar ogļūdeņraža atlikumu.

Amīnu vispārīgā formula ir R-NH₂.

Satura rādītājs 1 Amīnu iedalījums 2 Amīnu izomērija 3 Nosaukumi 4 Amīnu iegūšana 5 Amīnu īpašības 6 Nozīmīgākie amīni

[izmainīt šo sadaļu] Amīnu iedalījums

Amīnus var iedalīt:

• pēc ogļūdeņraža atlikuma veida:

piesātinātie (etilamīns),

nepiesātinātie,

aromātiskie (anilīns);

• pēc aminogrupu skaita molekulā:

amīni (monoamīni) (satur vienu aminogrupu) (anilīns),

diamīni (satur divas aminogrupas) (heksāndiamīns),

poliamīni (satur daudz aminogrupu);

• pēc tā, cik H atomu NH₃ molekulā aizvietoti ar ogļūdeņražu atlikumiem:

pirmējie amīni (aizvietots viens H atoms) (anilīns),

otrējie amīni (aizvietoti divi H atomi) (dimetilamīns),

trešējie amīni (aizvietoti visi 3 H atomi) (N,N-dimetilanilīns).

[izmainīt šo sadaļu] Amīnu izomērija

Vienai un tajai pašai molekulformulai var būt izomēri oglekļa atomu virknē un ar atšķirīgu amonogrupas atrašanās vietu molekulā (tāpat kā spirtiem). Iespējama arī izomērija starp pirmējiem, otrējiem un trešējiem amīniem (dimetilamīns un etilamīns). Nepiesātinātajiem amīniem varētu būt arī izomērija uz nitriliem.

[izmainīt šo sadaļu] Nosaukumi

Nosaukumus parasti veido, pievienojot garākā ogļūdeņraža atlikuma nosaukumam izskaņu -amīns. Amīnus, kuros ir vairākas aminogrupas, sauc par diamīniem, triamīniem, utt., nosaukuma beigās norādot aminogrupas atrašanās vietas. Otrējos un trešējos amīnus nosauc, lietojot burtu N, īsākos aizvietotājus nosauc kā garākā aizvietotāja aizvietotājus (piem. N,N-dimetiletilamīns).

[izmainīt šo sadaļu] Amīnu iegūšana

• Reducējot nitrosavienojumus (reducē nitrogrupu ar atomāru H);
• halogēnogļūdeņražu reakcijā ar amonjaku (veidojas arī amonija halīds).

[izmainīt šo sadaļu] Amīnu īpašības

Viršanas un kušanas temperatūrai palielinoties, palielinās molekulmasa (tāpat kā visām organiskajām vielām). Šīs temperatūras tomēr ir ievērojami augstākas nekā ogļūdeņražiem un ēteriem ar līdzīgu molekulmasu, bet zemākas nekā spirtiem un karbonskābēm. Starp aminogrupā amīnu molekulās var izveidoties ūdeņraža saite, tā palielina kušanas un viršanas temperatūras, kā arī šķīdību ūdenī, jo ūdeņraža saite var veidoties arī starp amīna aminogrupu un ūdens molekulu). Amīni parasti ir ar nepatīkamu aromātu.

Amīni ir organiskās bāzes, un reaģē ar skābēm, veidojot amīnija sāļus. Tie ir amonija sāļu analogi. Amīnija sāļu šķīdība ūdenī parasti ir labāka nekā pašu amīnu šķīdība ūdenī. Amīnu bāziskums ir atkarīgs no aizvietotāju elektrofilitātes un nukleofilitātes.

[izmainīt šo sadaļu] Nozīmīgākie amīni

Nozīmīgākie amīni ir:

• anilīns (fenilamīns) C₆H₅NH₂,
• heksāndiamīns H₂N-C₆H₁₂NH₂,
• N,N-dimetilanilīns C₆H₅N(CH₃)₂,
• amfetamīns (1-fenilpropilamīns-2) C₆H₅CH₂CHNH₂CH₃.