Ūdens
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums | ūdens |
| Ķīmiskā formula | H2O |
| Molmasa | 18,01528 g/mol |
| Blīvums | 1000 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 273,15 K (0°C) |
| Viršanas temperatūra | 373,15 K (100°C) |
Ūdens (H2O) ir plaši sastopama viela, kas ir visas dzīvības pamatā. Visām mums zināmajām dzīvības formām ir vajadzīgs ūdens.
Uz Zemes ūdens ir sastopams daudz veidos - debesīs mākoņu veidā, jūrās sālsūdens un aisbergu veidā, ezeros un upēs, utml. Iztvaikošanas un lietus veidā ūdens cirkulē pa visu planētu.
Ūdens klāj apmēram 3/4 Zemes virsmas. No kopējā ūdens daudzuma 95% atrodas saistītā veidā iežos un tādēļ nav pieejams lietošanai. Tātad tikai 5% no kopējā Zemes ūdens daudzuma piedalās ūdens apritē. No šī pieejamā ūdens daudzuma 2,1% veido sniegi un ledāji, bet 97,3% - pasaules jūras un okeāni. Pārējais ir atmosfēras tvaiku, pazemes ūdeņu, ezeru un upju saldūdens krājumi.
Lai uzturētu dzīvību, cilvēkam dienā jāizdzer apmēram 1-2 l ūdens, neskaitot to, ko viņš uzņem ar ēdienu. Cilvēkiem, kuri cieš badu, ir nepieciešams krietni lielāks ūdens daudzums.
Saldūdens trūkums ir pati nopietnākā problēma, ar kuru saduras cilvēce. Vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo neapmierinošos sanitāros apstākļos, kur viņiem nav pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens. Nekvalitatīvs ūdens ir cēlonis daudzām epidēmijām.
Nesalīdzināmi vairāk ūdens ir vajadzīgs pārtikas produktu audzēšanai un pārstrādei. Pasaulē uz vienu iedzīvotāju, kopumā ņemot, tiek izlietots ap 900 l ūdens dienā. Lielā pasaules daļā tik daudz ūdens nemaz nav pieejams, un tā trūkums ir nopietns šķērslis attīstībai.
Pasaulē kopumā mājsaimniecības, mājdzīvnieku, rekreācijas un ražošanas vajadzībām patērē 565 km³ ūdens gadā. Ar pārtikas ražošanu saistītā apūdeņošana prasa vēl 3300 km³. Kopā ņemot, tas ir apmēram 4000 km³ ūdens gadā, kas atbilst 44 % no aktīvajā apritē esošā ūdens daudzuma.
Kategorijas: Ūdens | Dabas resursi | Dzērieni | Ķīmija | Šķīdinātāji
