Amonjaks
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums | Amonjaks |
| Ķīmiskā formula | NH3 |
| Molmasa | 17,03 g/mol |
| Blīvums | 0,6813 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 195,42 K (-78,27°C) |
| Viršanas temperatūra | 240,74 K (-33,49°C) |
Amonjaks (NH3) ir asi smaržojoša, relatīvi viegli sašķidrināma gāze. Šķīdumā tas veido amonija jonu NH4+. Amonjaku iegūst tiešā reakcijā starp slāpekli un ūdeņradi. Amonjaks ir galvenā visu slāpekļa savienojumu rūpnieciskā izejviela. Reaģējot ar skābēm un skābajiem oksīdiem, amonjaks veido amonija sāļus. Nozīmīgākie amonija sāļi ir amonija sulfāts ((NH4)2SO4) un amonija nitrāts (NH4NO3), kurus lieto kā minerālmēslus (slāpekļa mēslojums). Katalītiski oksidējot amonjaku iegūst slāpekļskābi. Amonjakam vienkārši degot gaisā veidojas slāpeklis un ūdens. Amonjaks reaģē arī ar daudziem organiskajiem savienojumiem, veidojot slāpekļorganiskos savienojumus (ar halogēnogļūdeņražiem veido amīnus, ar halogēnkarbonskābēm veido aminoskābes, ar formaldehīdu veido urotropīnu (heksametilēntetramīnu)). Šķidru amonjaku analītiskajā ķīmijā dažreiz lieto par neūdens polāru šķīdinātāju. Tajā šķīst sārmu metāli.
