Anhidrīds
Vikipēdijas raksts
Anhidrīds ir savienojums, kas varētu būt iegūts atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni. Parasti ar jēdzienu anhidrīds, saprot skābes anhidrīdus. Skābes anhidrīds ir viela, kuru iegūst atšķeļot skābekli saturošai skābei ūdeni. Praktiski, gan neorganisko skābju ražošanā bieži vien vispirms tiek iegūts tieši anhidrīds, no kura tālāk iegūst pašu skābi. Anhidrīdi reaģē ar ūdeni, veidojot attiecīgo vielu (piem sērskābes anhidrīdam reaģējot ar ūdeni veidojas sērskābe). Neorganisko skābju anhidrīdus sauc arī par skābajiem oksīdiem.
Par anhidrīdiem sauc arī bezūdens sāļus (kalcija hlorīdu un sulfātu (minerāls anhidrīts)). Dažreiz par anhidrīdiem sauc arī bezūdens sārmus, bet tas ir reti.
[izmainīt šo sadaļu] Organisko skābju anhidrīdi
Tos iegūst atšķeļot karbonskābēm ūdeni. piem.
- 2 CH3COOH → (CH3CO)2O + H2O
Karbonskābju anhidrīdi dažās reakcijās ir aktīvāki nekā pašas karbonskābes, taču mazāk aktīvi kā attiecīgie halogēnanhidrīdi.
[izmainīt šo sadaļu] Anhidrīdu īpašības
Skābju anhidrīdi gandrīz vienmēr reaģē ar ūdeni, veidojot attiecīgās skābes. Stipru un stabilu skābju (sērskābe, fosforskābe) anhidrīdi darbojas kā ūdensatņēmējas vielas, un tos var lietot lai iegūtu vājāku skābju anhidrīdus. Vāju un nestabilu skābju anhidrīdi ar ūdeni reaģē lēni (oglekļa dioksīds), vai nereaģē nemaz (silīcija dioksīds). Skābju anhidrīdi reaģē ar sārmiem, normālos apstākļos vai paaugstinātā temperatūrā.
Bezūdens sāļi hidratējas ūdens klātienē.
