Skābeklis
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums, simbols, numurs | Skābeklis, O, 8 |
| Atommasa | 15,9994 g/mol |
| Blīvums | 1,429 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 50,35 K (-218,79°C) |
| Vārīšanās temperatūra | 90,18 K (-182,95°C) |
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8. Skābeklis ir pieskaitāms pie halkogēniem, tomēr šo grupu bieži vien neizdala atsevišķi. Skābeklis ir tipisks nemetāls. Dabā tas ir viens no visizplatītākajiem elementiem. Brīvā veidā skābeklis ir sastopams gaisa sastāvā (O2 molekulu veidā). Dabā skābeklis ir sastopams kā visu skābekļa savienojumu komponents (lielākajā daļā sāļu un visos oksīdos - ūdenī, silīcija dioksīdā (kvarca smiltīs), karbonātos). Bināros skābekļa savienojumus ar citiem elementiem sauc par oksīdiem. Savienojumos skābeklim parasti ir vērtība -2, savienojumos ar fluoru ir iespējama vērtība +2 un +4.
Var uzskatīt, ka skābeklim ir trīs alotropiskie veidi - skābeklis O2, ozons O3 un atomārais skābeklis O, ko arī dažkārt uzskata par alotropisko veidu. Dabā sastopams skābeklis O2 un ozons O3. Ozons veidojas negaisa laikā zibens iedarbības rezultātā. Tam ir neatsverama nozīme Zemes atmosfēras ārējo apvalku funkcijās. Atmosfēras gaisa sastāvā pēc tilpuma ir aptuveni 20,95% skābekļa.
[izmainīt šo sadaļu] Skābekļa ķīmiskās īpašības
Augstās temperatūrās skābeklis ir ļoti aktīvs nemetāls. Tas tieši savienojas ar visām vienkāršām vielām izņemot halogēnus, cēlmetālus un cēlgāzes. Daudzas vielas gaisā un tīrā skābeklī lēnām oksidējas. Oksidēšanās notiek arī dzīvajos organismos - to ir vienkārši pierādīt, jo, piem., izelpotajā gaisā vienmēr ir mazāk skābekļa nekā ieelpojamā.
