Grodna
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2006) | 320 164 | ||
Citi nosaukumi | Гродно - krievu Grodno - poļu Gardinas - lietuviešu |
||
Rakstos | 1127.g | ||
Pilsētas tiesības | 1441.g | ||
Apgabals (вобласць) | Grodnas apgabals | ||
Mājaslapa | http://www.grodno.by/ |
Grodna, arī Grodņa (baltkrievu - Гродна) - pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs. Atrodas netālu no robežas ar Poliju un Lietuvu. Rūpniecības un transporta centrs.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Grodna radās kā Senās Krievzemes neliels cietoksnis pie jātvingu apdzīvotajām teritorijām.
Rakstos pirmoreiz pieminēta 1127. gadā Pagājušo laiku vēsturē kā Gorodeņa. XII gadsimtā Grodna bija vājas, tomēr patstāvīgas kņazistes centrs un tā kopā ar Navagrudaku bija viena no svarīgākajām Melnās Krievzemes pilsētām.
Ap 1250. gadu Grodnu ieņēma lietuvieši un iekļāva Lietuvas Dižkunigaitijā. 1389. gadā lielkņazs atļāva pilsētā izveidot ebreju kopienu, bet 1441. gadā tā ieguva Magdeburgas tiesības. 1569. gadā Grodna iekļāvās apvienotajā Rečā Pospoļitā.
Kā svarīga Rečas Pospoļitas pilsēta šeit vairākkārt notika valsts Seimi, bet 1793. gadā - pēdējais Seims valsts vēsturē. Trešās Polijas dalīšanas rezultātā Grodna nonāca Krievijas sastāvā, bet 25. novembrī pēdējais Rečas Pospoļitas monarhs Staņislavs Poņatovskis Grodnas Jaunajā pilī atteicās no troņa. Grodna kļuva par Krievijas impērijas guberņas centru.
1.pasaules kara laikā Grodnu ieņēma vācu karaspēks, bet pēc Brestļitovskas miera to paturēja vācieši. Īsu laiku Grodna bija Baltkrievijas Tautas republikas valdības rezidence.
Poļu-boļševiku kara laikā pilsētas apkārtnē notika Nemunas kauja, bet pēc Rīgas miera līguma, tā tika iekļauta Polijā.
Polijas sastāvā Grodna bija liels Polijas armijas militārais centrs, bet 42% no iedzīvotājiem bija ebreji. Tika slēgtas visas baltkrievu skolas.
2.pasaules kara laikā 1939. gadā Grodna bija viena no nedaudzajām vietām, kur Polijas armija pretojās iebrūkošajam PSRS karaspēkam Grodnas kaujā.
Kopš 1945. gada Grodna bija Balkrievijas PSR apgabala centrs, bet kopš 1991. gada - neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.
Mūsdienās Grodna ir Baltkrievijas katoļu un valsts poļu minoritātes centrs.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Grodnā dzimuši:
- Leons Baksts (Леон Николаевич Бакст) (1866-1924) - mākslinieks
- Olga Korbuta (Вольга Валянцінаўна Корбут) (1955-) - vingrotāja
- Meirs Lanskis (Meyer Lansky) (1902-1983) - gangsteris
- Aļaksandrs Milinkevičs (Аляксандр Уладзімеравіч Мілінкевіч) (1947-) - politiķis
- Vilfraids Maikls Voiničs (Wilfrid Michael Voynich) (1865-1930) - bibliofils