Heinrihs Bells
Vikipēdijas raksts
Heinrihs Bells (Heinrich Theodor Böll, * 1917.g. 21. decembrī, † 1985.g. 16. jūlijā) bija viens no nozīmīgākajiem rakstniekiem vācu literatūrā pēc Otrā pasaules kara, 1972.g. Nobela prēmijas literatūrā laureāts. Bella darbi tulkoti vairāk nekā 30 pasaules valodās, viņa pazīstamākie darbi ir romāni "Biljards pusdesmitos" (Billard um halb zehn, 1959), "Klauna acīm" (Ansichten eines Clowns, 1963), "Grupas portrets ar dāmu" (Gruppenbild mit Dame, 1971) - tie visi izdoti arī latviešu valodā - un citi.
Bells dzimis Ķelnē liberālā un pacifistiskā katoļu ģimenē. 1930. gados viņš veiksmīgi izvairījās no iesaistīšanās Hitlerjūgendā. Bells mācījies katoļu skolā, tad Ķeizara Vilhelma ģimnāzijā Ķelnē, pēc tam iesācis mācīties grāmatu tirgošanas pamatus Bonnā (1937.g.). 1938.g. uz gadu iesaukts darba dienestā. Pēc tam 1939.g. Bells iestājies Ķelnes universitātē, lai studētu ģermānistiku un klasisko filoloģiju, taču drīz vien iesaukts Vērmahtā. 1942.g. atvaļinājuma laikā viņš salaulājās ar Annemariju Čehu. Kara laikā Bells ticis četras reizes ievainots. 1945.g. aprīlī viņš nonāca ASV armijas gūstā, tika atbrīvots septembrī. Pēc diviem gadiem tika publicēti viņa pirmie literarārie darbi (stāsti) - ar to arī sākās viņa aktīvā literārā darbība. 1949.g. tika izdots viņa romāns "Vilciens pienāca laikā" (Der Zug war pünktlich).
1970. Bells kļuva par Vācijas PEN kluba prezidentu, viņš palika šajā amatā līdz 1972.g. No 1971. līdz 1974.g. viņš bija arī Starptautiskā PEN kluba prezidents.
| Priekštecis: Pablo Neruda |
Nobela prēmija literatūrā 1972 |
Pēctecis: Patriks Vaits |
 Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
