Janis Rozentāls
Vikipēdijas raksts
Janis Rozentāls (* 1866.g. 18. martā Saldus pag. "Bebros", † 1916.g. 8. janvārī Somijā) bija viens no nozīmīgākajiem latviešu gleznotājiem XIX-XX gs. mijā.
Rozentāls dzimis Saldus pagastā. Pie daiļkrāsotāja J. Celēviča viņš apguva krāsotāja amatu, vēlāk mācījās Rīgas vācu amatnieku biedrības amatniecības skolā. Rozentāls studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur 1888. gadā uzsāka studijas kā brīvklausītājs. Akadēmiju viņš beidza 1894. gadā (diplomu gan viņš saņēma tikai 1896. gadā, kad bija nokārtojis eksāmenus teorētiskajos priekšmetos). Viņa diplomdarbs "No baznīcas" (1894) bija pirmais diplomdarbs akadēmijā ar nacionālu sižetu; Latvijā to gleznot Rozentāls nolēma kādā no pulciņa "Rūķis" sanāksmēm. Par darbu Rozentāls ieguva pirmās pakāpes mākslinieka nosaukumu.
Rozentāls apprecēja somu dziedātāju Elliju Forseli un apmetās Rīgā. Konstantīns Pēkšēns īpaši viņam savā mājā Alberta ielā 12 izbūvēja darbnīcu (tagad tur atrodas Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs). Rozentāls strādāja par pasniedzēju V.Blūma mākslas skolā un Rīgas Pilsētas mākslas skolā, bijis arī mēnešraksta "Vērotājs" un žurnāla "Druva" mākslinieciskais redaktors.
Rozentāls bija viens no pirmajiem, kas XIX gs. beigās glezniecībā precīzi un tieši sāka atainot tautas dzīvi. Nozīmīgu vietu gleznotāja darbībā ieņēma portrets, tomēr viņš gleznojis arī sadzīves žanra ainas, simboliskas un fantastiskas kompozīcijas ar mitoloģiskiem, bībeliskiem vai latviešu folkloras sižetiem, ainavas, altārgleznas, darbojies monumentālajā mākslā, lietišķajā un stājgrafikā. Individuālajā stilā atspoguļojas gadsimtu mijai raksturīgas stilistiskās pārvērtības - atbrīvošanās no akadēmiskās skolas, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, postimpresionisma iespaidi.
Sižetiski 1890. gados Rozentāla daiļradē dominēja tautas dzīves tēlojums ("Uz lieveņa", "Veļas mazgātājas" utt.), sadzīviskais žanrs. Šī žanra darbiem ir līdzība ar Blaumaņa lauku dzīves tēlojumiem, ar to daļēji izskaidrojama viņu abu draudzība. Rozentāls gleznojis arī akvareļus par sadzīves tēmām ("Tirgus", "Krogā" utt.); tiešs dzīves vērojums šeit apvienots ar ironisku sadzīves norišu vērtējumu. Rozentāla žanra kompozīcijās vērojams liels ainavu īpatsvars. Rozentāls daudz gleznoja portretus, arī daudzu ievērojamu savu laikabiedru portretus (piemēram, Vilhelma Purvīša, Rūdolfa Blaumaņa).
Rozentāla daiļradē nozīmīgu vietu ieņem jūgendstila un simbolisma darbi, kuriem raksturīgs teiksmains sižets un jūgendisks kolorīts. Par sevišķi izcilu jūgendstila paraugu Rozentāla mākslā uzskata darbu "Princese un pērtiķis" (1913).
