KarbonÄti
Vikipēdijas raksts
KarbonÄti ir ogļskÄbes (H2CO3) sÄļi. LielÄkÄ daļa karbonÄtu slikti Å¡Ä·Ä«st Å«denÄ«, Å¡Ä·Ä«stoÅ¡i ir tikai nÄtrija, kÄlija un amonija karbonÄti. SÄrmzemju metÄlu karbonÄti ir sastopami dabÄ karbonÄtiežu sastÄvÄ. Par karbonÄtiem dažreiz sauc arÄ« ogļskÄbes esterus (R1R2CO3). KarbonÄtjons (CO32-) ir ogļskÄbes anjons. OgļskÄbe ir vÄja divvÄ“rtÄ«ga skÄbe. HidrogÄ“nkarbonÄti ir ogļskÄbes skÄbie sÄļi. HidrogÄ“nkarbonÄtjons - HCO3-.
Ūdens Å¡Ä·Ä«dumos karbonÄtjoni, hidrogÄ“nkarbonÄtjoni, oglekļa dioksÄ«ds un ogļskÄbe atrodas dinamiskÄ lÄ«dzsvarÄ. BÄziskÄ vidÄ“ pÄrsvarÄ eksistÄ“ karbonÄtjoni, vÄji bÄziskÄ vidÄ“ pÄrsvarÄ ir hidrogÄ“nkarbonÄtjoni, skÄbÄkos apstÄkļos pastÄv lÄ«dzsvars starp oglekļa dioksÄ«du un ogļskÄbi, kas parasti ir stipri nobÄ«dÄ«ts uz molekulÄrÄ CO2 pusi.
Daudzi dabÄ sastopamie karbonÄti ir nozÄ«mÄ«gi derÄ«gie izrakteņi. IzplatÄ«tÄkais ir kalcija karbonÄts (kalcÄ«ts), kaļķakmens galvenais komponents. Dažu metÄlu rÅ«das (purva dzelzsrÅ«da) ir sastopamas karbonÄtu veidÄ, lai arÄ« tiem ir tendence sadalÄ«ties par oksÄ«diem.
