Neapole
Vikipēdijas raksts
Neapole (Napoli) - pilsēta Itālijas dienvidos pie Tirēnu jūras Neapoles līča. Trešā lielākā pilsēta Itālijā un lielākā Dienviditālijas pilsēta, Kampānijas un Neapoles provinces centrs. Slavena ar savu vēsturi, kultūru un gastronomiju - Neapole ir picas dzimtene.
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 983 614 ap 3 803 753 (aglom.) |
||
| Dibināta | senie grieķi ap VIII gs. p.m.ē. | ||
| Citi nosaukumi | Napule (vietējā dialektā) Naples (angļu, franču) Neapel (vācu) |
||
| reģions (regione) | Kampānija | ||
| province (province) | Neapoles province | ||
| Mājaslapa | www.comune.napoli.it | ||
Pazīstama ar saviem muzejiem - Museo Archeologico Nazionale Napoli (lieliski romiešu mākslas paraugi) un Museo di Capodimonte (Mikalandželo, Karavadžo, Ticiāns u.c.). Slavena arī ar pasaulē vecāko darbojošos operu - Teatro di San Carlo (1737).
Neapole ir viens no itāļu emigrācijas centriem, neapolieši ir liela daļa no itāļu emigrantiem visā pasaulē. Pazīstama arī kā organizētās noziedzības - Kamorras dzimtene.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Ap VIII gs. p.m.ē. Neapoli (grieķu - Jaunā pilsēta) nodibina sengrieķu kolonisti no Kūmām.
Kaut arī IV gs. p.m.ē. Neapoli iekaroja Roma, pilsētas grieķu raksturs saglabājās, un Neapole kļuva par vietu, kur mijiedarbojās romiešu un grieķu kultūras. Patīkamā klimata dēļ Neapoles piekraste kļuva par atpūtas vietu daudziem turīgiem romiešiem. Pilsēta ir sens kristietības centrs - leģenda vēsta, ka šeit sprediķojuši Sv.Pēteris un Sv.Pāvils. Pēdējais Romas imperators Romuls Augusts tika nometināts Neapolē, kad Odoakrs to gāza 476.gadā.
Kad langobardi iekaroja gandrīz visu Itālijas pussalu, Neapole palika uzticīga Bizantijai. No 638.gada līdz 1137.gadam Neapole bija neatkarīgas Neapoles grāfistes centrs.
1137.gadā Neapoli ieņem Sicīlijas karalistes karaspēks normāņu karaļa Rodžēro II (Rožē II) vadībā, bet 1266.gadā Neapole kļūst par Sicīlijas karalistes galvaspilsētu.
1442.gadā Neapoli ieņem Aragonas karalis Alfonso V un pats kļūst par Neapoles karali. Turpmākos gadsimtus Neapole un Dienviditālija politiski ir vairāk saistīta ar Spāniju, nekā Ziemeļitāliju.
1861.gada 6.septembrī pilsēta ienāk Garibaldi karaspēks un īsi pēc tam pilsēta un visa Dienviditālija kļūst par Itālijas sastāvdaļu.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Neapolē dzimuši:
- Džovanni Lorenco Bernīni (Gian Lorenzo Bernini) (1598-1680) - arhitekts
- Libero Bovio (Libero Bovio) (1883-1942) - dzejnieks
- Eduardo De Filipo (Eduardo De Filippo) (1900-1984) - aktieris
- Enriko De Nikola (Enrico De Nicola) (1877-1959) - politiķis
- Armando Diass (Armando Diaz) (1861–1928) - karavadonis
- Luka Džordano (Luca Giordano) (1632-1705) - gleznotājs
- Enriko Karuzo (Enrico Caruso) (1873–1921) - operdziedonis
- Benedeto Kroče (Benedetto Croce) (1866-1952) - filozofs
- Rudžero Leonkavallo (Ruggero Leoncavallo) (1857-1919) - komponists
- Džordžo Napulitano (Giorgio Napolitano) (1926-) - politiķis
- Džakopo Sanacaro (Jacopo Sannazaro) (1458-1530) - dzejnieks
- Domeniko Skarlati (Domenico Scarlatti) (1685–1757) - komponists
- Džambatista Viko (Giambattista Vico) (1668—1744) - filozofs
