Neolīts
Vikipēdijas raksts
Neolīts (no grieķu neos=jauns, lithos=stone, jeb "Jaunais Akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai velīno Akmens laikmetu, ir Akmens laikmeta pēdējais periods. Neolīts sekoja Paleolītam un Mezolītam, un tā sākums saistās ar lauksaimniecības sākumu. Neolīts beidzās ar plašu metāla darbarīku ieviešanos Vara, Bronzas un Dzelzs laikmetos, atkarībā no reģiona. Neolīta kultūras artefakti konstatēti Spānijā, Francijā, Anglijā, Īrijā, Šveicē, Itālijā u.c.
Vēlīnā Akmens laikmetā cilvēki sāka veidot apmetnes, kuras nepieciešamības gadījumā varēja viegli savākt, piemēram, lai pārceltos uz citu vietu. Plaši tika apdzīvotas arī alas un dabīgi patvērumi klintīs. Neolītam raksturīgas arī citas pazīmes. Tajā skaitā dolmeni, galdam līdzīgas akmens kapenes, tuneļkapenes (kupolkapenes) u.c.
Ievērojamas cilvēku darinātas Neolīta liecības skatāmas Anglijā un Francijā. Tā, Stounhendžā, Viltšīras grāfistē Anglijas dienvidos, apskatāms izcils megalītisks veidojums no vertikāli nostatītu, garenu akmens bluķu rindas. Tiek pieļauts, ka lielos, vara vitriolu bagātīgi saturošie akmeņi, tikuši izcirsti no Dienvidvelsas klintīm. Līdz Stounhendžai tie tikuši vesti pa jūru, bet tad pa abām Eivonas upēm. Tiek uzskatīts, ka šis megalītu piemineklis bijusi sava veida observatorija, kas kalpojusi astronomiskiem novērojumiem un būtisku notikumu pareģošanai.
Arī Francijā pie Lemenekas (fr. Le Ménec) ciemata Karnakas pilsētas apkaimē Bretaņā saglabājies neparasts megalītisks Neolīta piemineklis, kuru veido apmēram 3000 vertikālu, rindās izkārtotu akmens bluķu.
Akmens laikmets Eiropā beidzās līdz ar pēdējo Ledus laikmetu. Līdz ar to svarīgākā Akmens laikmeta iezīme bija cilvēka pielāgošanās mainīgajiem apkārtējiem dzīves apstākļiem, ārējiem faktoriem. Pakāpeniski zināšanas, dažādi darbarīku un citi uzlabojumi sāka spēlēt arvien nozīmīgāku lomu. Civilizācijas tehniskais līmenis kādā brīdī jau bija sasniedzis tādu pakāpi, ka kļuva iespējama pastāvīgas zemes apstrādes uzsākšana un pastāvīgu apmetņu un ciematu ierīkošana. Tas nozīmē, ka kaut kādā mērā senās ciltis sāka atgriezties pie augu valsts barības ieguves un lietošanas, bet jau pavisam citā apjomā un līmenī. Izmaiņas cilvēku dzīvē līdz ar to bija tik radikālas, ka tās tiešām pelna revolūcijas apzīmējumu, neskatoties uz to, ka šīs izmaiņas noritēja ļoti lēnām un bija saistītas ar ilgstošu vēstures periodu – Bronzas laikmetu.
