Programmēšanas valoda

Vikipēdijas raksts

Programmēšanas valoda ir formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.

Šis ar informācijas tehnoloģijām un datoriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[izmainīt šo sadaļu] Programmēšanas valodu vēsture

Programmēšanas valodu attīstība ir cieši saistīta ar šodienas datoros izmantoto fizisko un elektronisko procesu attīstību.

Par pirmās datoriem līdzīgās mašīnas autoru tiek uzskatīts Čarlzs Beibidžs, kuram Ada Lavleisa sarakstīja vairākas programmas šīs mašīnas asamblervalodas analogā.

1940-tajos gados tika radīti pirmie mūsdienīgie, elektriskie datori. Sākotnēji datoru izstrādi virzīja nepieciešamība veikt sarežģītus aprēķinus, tādus, kā šifrēšana, atšifrēšana un trajektoriju aprēķināšana, militārām vajadzībām. Tajā laikā datori bija ļoti lieli, lēni un dārgi. Pēckara sasniegumi elektronikā vēlāk ļāva radīt daudz praktiskākus elektroniskos datorus. Tajā laikā tikai Konrāds Cūze iedomājās, ka tādas programmēšanas valodas, kādas tiek izmantotas mūsdienās, varētu atrisināt daudzas problēmas.

Sekojošie izrāvieni elektronikā (tranzistori, integrētās shēmas un mikroshēmas) noveda pie arvien labāku un lietojamāku datoru izstrādes. Pirmā plaši lietotā programmēšanas valoda bija Fortrans, kuru izstrādāja IBM no 1954. līdz 1957. gadam. Fortrans tiek plaši izmantots vēljoprojām, 2004. gadā tika pieņemts tā starptautiskais standarts.

1970. gadā Deniss Ričijs un Braiens Kērnigans DEC PDP-10 datoram izstrādāja programmēšanas valodu C. 1985. gadā tika izstrādāta valoda C++, kas bija ar C savietojama objektorientēta valoda. 1995. gadā Sun Microsystems izstrādāja valodu Java. 2001. gadā Microsoft radīja Java'i līdzīgu valodu C#. Plaši tiek lietotas arī daudzas cietas valodas, piemēram, Visual Basic, Delphi.