Rosa jūra
Vikipēdijas raksts
| Rosa jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 960 000 km2 |
| Garums: | km |
| Platums: | km |
| Maks. dziļums: | 2 792 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Antarktīda |
| Lielākās pilsētas: | Nav |
Rosa jūra – Dienvidu okeānam piederīga jūra Antarktīdas piekrastē. Jūras dienvidu daļu klāj ap 520 000 km² lielais Rosa šelfa ledājs, zem kura ir vistālākais dienvidu punkts uz Zemes, kuru sasniedz jūra. Šajā punktā līdz Dienvidpolam ir tikai ap 340 kilometru.
[izmainīt šo sadaļu] Robežas
Rosa jūra aizņem dziļu Antarktīdas līci starp Viktorijas Zemi rietumos un Mērijas Bērdas Zemi austrumos. Dienvidos atrodas Rosa šelfa ledājs, kura vistālākā dienvidu daļa saucas Goulda Krasts.
Rosa jūra plešas no Adēra raga rietumos (170°A garums) līdz Kolbeka ragam (158°R garums) austrumos. Tuvākā sauszeme ziemeļu virzienā - Jaunzēlandes Dienvidu sala.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Piekraste stipri kalnaina, saposmota. Bez Rosa šelfa ledāja jūras platība - 439 000 km². Jūras atklātā daļa gandrīz visu gadu klāta ar dreifējošo ledu, kas daļēji izklīst tikai vasaras beigās. Daudz aisbergu, tai skaitā ļoti lieli.
Ūdens virsējā slāņa vidējā gada temperatūra zem -1 °С, vasarās nereti pieaug līdz 2 °С, sāļums 33,7-34,4 ‰. Vietējās straumes jūrā plūst pulksteņa rādītāja virzienā. Plūdmaiņas līdz 1 m augstas.
Rosa jūras krastos, no rietumiem uz austrumiem virzoties, atrodas šādi ģeogrāfiski objekti:
- Adēra rags
- Koulmena sala
- Makmerdo līcis - vasarās parasti brīvs no ledus
- Franklina sala
- Boforta sala
- Rosa sala (pussala), uz kuras atrodas aktīvs vulkāns - Erebuss
- Raita ieleja
- Rosa šelfa ledājs (aizņem lielu daļu Rosa jūras)
- Nimroda šļūdonis
- Bīrdmora šļūdonis
- Šekltona šļūdonis
- Ridi šļūdonis
- Rūzvelta sala
- Vaļu līcis
- Edvarda VII pussala
- Kolbeka rags
[izmainīt šo sadaļu] Izpēte
Rosa jūru 1841. gadā atklāja britu pētnieks Džeimss Ross.
1911. gadā Roalds Amundsens uzsāka savu gājienu uz Dienvidpolu no Vaļu līča pie Rūzvelta salas.
Makmerdo līcis jūras rietumu daļā vasarās parasti ir brīvs no ledus un līdz ar to kalpo par salīdzinoši ērtu vietu, no kurienes uzsākt ceļu uz Dienvidpolu.
Kopš 1956. gada Makmerdo līča krastā darbojas ASV lielākā Antarktīdas zinātniskā stacija - Makmerdo stacija, kas kalpo kā apgādes stacija Dienvidpolā izvietotajai Amundsena-Skota stacijai. 1957. gadā līdzās, nedaudz tālāk dienvidos tika izveidota Jaunzēlandei piederošā Skota stacija.
