Jūra
Vikipēdijas raksts
Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpne, kura saistīta ar okeānu vai liels, parasti sāļš, ezers, kuram trūkst dabīgas izejas, piemēram, Kaspijas jūra un Nāves jūra.
Piemēram, Galilejas jūra (Tibērija ezers) ir mazs saldūdens ezers bez dabīgas izejas, bet uz to tiek attiecināts termins "jūra". Sarunvalodā šis termins ir lietots kā okeāna sinonīms, piemēram, tropiskā jūra vai jūras krastā vai pat jūras ūdens, attiecinot to uz okeāna ūdeni.
Jūras dalās atklātās un noslēgtās jūrās.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Okeānu jūru saraksts
[izmainīt šo sadaļu] Klusais okeāns
- Beringa jūra
- Aļaskas līcis
- Kalifornijas līcis
- Ohotskas jūra
- Japāņu jūra
- Japānas iekšējā jūra
- Austrumķīnas jūra
- Dienvidķīnas jūra
- Sulu jūra
- Sulavesi jūra
- Boholas jūra
- Filipīnu jūra
- Floresas jūra
- Bandas jūra
- Arafuru jūra
- Timoras jūra
- Tasmāna jūra
- Dzeltenā jūra
- Koraļļu jūra
- Karpentārija līcis
- Rosa jūra
[izmainīt šo sadaļu] Atlantijas okeāns
- Hudzona līcis
- Džeimsa līcis
- Bafina jūra
- Sentlorensa līcis
- Karību jūra
- Meksikas līcis
- Sargasu jūra
- Ziemeļjūra
- Baltijas jūra
- Botnijas līcis
- Baltijas jūra
- Īrijas jūra
- Ķeltu jūra
- Vidusjūra
- Biskajas līcis
- Gvinejas līcis
- Vedela jūra
[izmainīt šo sadaļu] Indijas okeāns
- Sarkanā jūra
- Adenas līcis
- Persijas līcis
- Omānas līcis
- Arābijas jūra
- Bengālijas līcis
- Siāmas līcis
- Javas jūra
- Lielais Austrālijas līcis
- Sentvinsenta līcis
- Spensera līcis
[izmainīt šo sadaļu] Ziemeļu ledus okeāns
- Barenca jūra
- Karas jūra
- Boforta jūra
- Amundsena līcis
- Grenlandes jūra
- Čukču jūra
- Laptevu jūra
- Austrumsibīrijas jūra
- Baltā jūra
[izmainīt šo sadaļu] Ieslēgtās jūras
- Arāla jūra
- Kaspijas jūra
- Nāves jūra
- Galilejas jūra
- Saltona jūra
- Lielais Sālsezers
[izmainīt šo sadaļu] Ārpuszemes jūras
Mēness jūras (Lunar maria) ir plaši bazalta laukumi uz Mēness. Agrāk astronomi uzskatīja, ka tās ir ūdens jūras. Šķidrs ūdens tālā pagātnē ir bijis uz Marsa virsmas, un daži Marsa baseini tiek uzskatīti par izžuvušām jūras gultnēm. Lielākais ir Vastitas Borealis; citi ietver Hellas Planitia un Argyre Planitia. Domā, ka šķidrs ūdens ir zem dažu pavadoņu virsmas, visdrīzāk uz Eiropas. Uz Titāna virsmas, domājams, ir šķidri ogļūdeņraži, taču tos būtu precīzāk apzīmēt par ezeriem nevis jūrām.
