VEF

Vikipēdijas raksts

VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) - lielākā Latvijas rūpnīca padomju gados, vadošais komutācijas tehnikas ražotājs bijušajā Padomju Savienībā. VEF ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus un citu produkciju.

Rūpnīcas pamatkorpusi atradās Rīgā, Brīvības gatvē 214, tie aizņēma veselu kvartālu. Lielākā daļa rūpnīcas korpusu uzcelta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Līdz Pirmajam Pasaules karam šeit atradās elektromehāniskā rūpnīca Unions.

1928. gadā uz tukšajiem bijušā "Uniona" korpusiem pārcēlās 1919. gadā izveidotās Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas - šis tiek uzskatīts par VEF dibināšanas gadu.

1932. gadā šīs darbnīcas pārdēvēja par Valsts elektrotehnisko fabriku (VEF). Tolaik VEF ražoja visu, kam varēja rast noietu - remontēja sakaru aparatūru, izgatavoja telefona centrāles un elektriskās spuldzes, fotoaparātus un gludekļus, radioaparātus un kabatas lukturīšus, telefona aparātus un fotopapīru, elektroarmatūru, darbgaldus un pat sporta lidmašīnas (skat. VEF lidmašīnas). Pasaules tirgu bija iekarojis mini fotoaparāts Minox.

Otrā Pasaules kara laikā rūpnīca bija izlaupīta un izpostīta, katlu māja un vairāki korpusi bija uzspridzināti. Pēc kara rūpnīca tika atjaunota un strauji attīstījās. 20. gadsimta 60. gados VEF ik minūti saražoja septiņus radiouztvērējus un piecus telefona aparātus. Tolaik katri divi no trim telefona aparātiem Padomju Savienībā bija ražoti VEF. Populāri bija arī tranzistoru radioaparāti "Spīdola" un 70. gados - "VEF".

1999. gadā privatizācijas rezultātā rūpnīca tika reorganizēta.