Viesuļvētra
Vikipēdijas raksts
ViesuļvÄ“tra, virpuļvÄ“tra, viesulis, virpulis, virpuļviesulis - Å¡Ädas ekstrÄ“mas dabas parÄdÄ«bas meteroloÄ£ija skaidro, balstoties uz pamatterminu - tropiskais ciklons. TaÄu pasaulÄ“ tieÅ¡i tÄpat - par cikloniem - tÄs sauc galvenokÄrt saistÄ«bÄ ar Indijas okeÄnu, savukÄrt DienvidaustrumÄzijÄ tos sauc par taifÅ«niem. PlaÅ¡Äk lietots apzÄ«mÄ“jums ir orkÄns, jo Å¡Ädi sauc spÄ“cÄ«gÄko vÄ“tru pÄ“c starptautiskÄs Boforta skalas, taÄu AmerikÄ Ä¼oti spÄ“cÄ«gus tropiskos ciklonus vai orkÄnus sauc par harikeniem (huriccane). Protams, dabas stihija bÅ«tÄ«bÄ ir tÄ pati.
[izmainÄ«t Å¡o sadaļu] ViesuļvÄ“tru veidoÅ¡anÄs
OrkÄns atgÄdina milzÄ«gu riņķojoÅ¡u skaņu plati, kuras diametrs var sasniegt lÄ«dz 500, 600, bet retos gadÄ«jumos - lÄ«dz 1000 kilometriem vai pat vairÄk. OrkÄni nekad neveidojas virs sauszemes, bet parasti jÅ«rÄ, ar noteikumu, ka temperatÅ«ra jÅ«ras virsÄ“jos slÄņos ir vismaz 27 grÄdus pÄ“c Celsija. LÄ«dz ar to viesuļvÄ“tras var rasties tikai tropos, kur saule sasilda jÅ«ras augÅ¡Ä“jos slÄņus. TÄpÄ“c tos arÄ« sauc par tropiskajiem cikloniem, lai gan bieži vien tie plosÄs Ärpus tropu zonÄm. KarstÄs tropiskÄs saules ietekmÄ“ iztvaiko liels daudzums Å«dens. 1 000 000 km² jÅ«ras zonas dienÄ iztvaiko no pieciem lÄ«dz septiņiem miljardiem kubikmetru Å«dens. Å Ädi tiek patÄ“rÄ“ts seÅ¡as reizes vairÄk enerÄ£ijas nekÄ tÄda paÅ¡a Å«dens daudzuma sakarsÄ“Å¡anai no 0 lÄ«dz 100 grÄdiem. Virs siltÄ Å«dens sasilst arÄ« gaiss. Tas sasilst un paceļas virspusÄ“, tajÄ paÅ¡Ä laikÄ no augÅ¡as nolaižas atdzisuÅ¡ais gaiss. TÄ tiek izveidota milzÄ«ga transportsistÄ“ma, kas spiež enerÄ£iju uz augÅ¡u. Saule sakarsÄ“ arvien jaunas gaisa masas, kuras ceļoties uz augÅ¡Ä“jiem slÄņiem sajaucas ar Å«dens tvaikiem. Tur tie veido gubu mÄkoņus, kas pazÄ«stami kÄ laba laika mÄkoņi. Å ie mÄkoni izveidojas tropu joslÄ 500 - 700 metru augstumÄ un izaug par milzÄ«giem negaisa mÄkoņiem. Kad iztvaikojuÅ¡ais Å«dens uzkrÄjas, atbrÄ«vojas tÄds pat enerÄ£ijas daudzums kÄds bija pirms Å«dens iztvaikoÅ¡anas. Ar enerÄ£ijas daudzumu, kas atbrÄ«vo vienu gramu tvaika, pietiek, lai sasildÄ«tu 1000 gramus gaisa par 2,5 grÄdiem, un tas vÄ“l vairÄk pastiprina gaisa masu pÄrvietoÅ¡anos uz augÅ¡Ä“jiem slÄņiem. AugÅ¡Ä“jos mÄkoņu slÄņos tvaiki kondensÄ“jas tÄdÄ daudzumÄ, ka tie spÄ“cÄ«gu lietu veidÄ nolÄ«st zemÄ“. TÄ virs milzÄ«gas teritorijas siltÄ gaisa masa, mitrais un siltais gaiss paceļas kÄ pa skursteni 12-15 kilometru augstumÄ. Å ajÄ "skurstenÄ«" valda zemÄks gaisa spiediens nekÄ apkÄrtnÄ“. Arvien jaunas un jaunas gaisa masas ieplÅ«st Å¡ajÄ vietÄ un virzas uz augÅ¡u, tas izraisa spÄ“cÄ«gu turbulentu plÅ«smu. Bet Å¡o faktoru ietekmÄ“ vÄ“l neveidojas viesuļvÄ“tra, talkÄ jÄnÄk vÄ“l Zemes grieÅ¡anÄs spÄ“kam. Zemeslode griežas no rietumiem uz austrumiem. GrieÅ¡anÄs Ätrums vislielÄkais ir uz ekvatora - 463 metri sekundÄ“ (apmÄ“ram 1670 kilometri stundÄ), bet polos - nulle. 30. platuma grÄdos grieÅ¡anÄs Ätrums sasniedz 398 metrus sekundÄ“ - par 65 metriem sekundÄ“ mazÄk nekÄ uz ekvatora. Gaisa masu, kas virzÄs uz zema spiediena joslu, lai to piepildÄ«tu, ietekmÄ“ tie paÅ¡i faktori tikai lielÄkos apjomos.
No ekvatora uz polu pusi gaisa masas parasti pÄrvietojas Zemes grieÅ¡anÄs virzienÄ uz austrumiem. No poliem uz ekvatoru virzoÅ¡Äs gaisa masa pÄrvietojas uz rietumiem. LÄ«dz ar to Å¡Ä«s gaisa masas cenÅ¡as novirzÄ«ties viena no otras, tÄ radot zema gaisa spiediena zonu. Lai gan ekvators termiskajÄ ziÅ†Ä ir izdevÄ«gs, ciklons nekad nesasniedz Zemes maksimÄlo grieÅ¡anÄs Ätruma lÄ«niju. CÄ“lonis Å¡ai parÄdÄ«bai ir tÄds, ka kustÄ«bas spÄ“ks, kas rada gaisa masas rotÄciju, uz ekvatora pÄrvÄ“rÅ¡as par nulli. Bet, ja kÄda iemesla dēļ kÄdam ciklonam ar pÅ«lÄ“m izdotos nokļūt lÄ«dz ekvatoram, tad, ar pÅ«lÄ“m nonÄkot puslodes otrÄ pusÄ“, tas uzsÄktu ceļu atpakaļ un beigtu pastÄvÄ“t iekÅ¡ienÄ“ raduÅ¡os spÄ“ku iedarbÄ«bas dēļ, jo tie vÄ“rsti pretÄ“ji ciklona mehÄnismam. Zemes grieÅ¡anÄs radÄ«tais spÄ“ks rada apbrÄ«nojamu efektu: viesuļvÄ“tras atseviÅ¡Ä·Äs daļÄs Ätrums ir atÅ¡Ä·irÄ«gs. Ziemeļos no ekvatora orkÄna vÄ“ju Ätrumi ir atÅ¡Ä·irÄ«gi.Ziemeļos no ekvatora orkÄna vÄ“ja Ätrumi uz dienvidiem no acs ir par 100 kilometriem lielÄks nekÄ uz ziemeļiem, jo dienvidos vÄ“jiem papildus paÄtrinÄjumu pieÅ¡Ä·ir Zemes rotÄcijas spÄ“ks.OrkÄna augÅ¡Ä“jÄ daÄ¼Ä 12-15 kilometru augstumÄ vÄ“ji virzÄs pretÄ“jÄ virzienÄ. Bez Å¡Ä pretÄ“jÄ virpuļa augÅ¡up virzoÅ¡Äs gaisa masas apstÄtotos acs robežÄs, zema spiediena josla lÄ“ni piepildÄ«tos, un viesuļvÄ“tra rimtos. TropiskÄ ciklona raÅ¡anÄs priekÅ¡noteikumi ir traucÄ“kļi atmosfÄ“rÄ. Par Å¡Ädu traucÄ“kli var bÅ«t zema spiediena posms, kurÄ bÄriskÄs depresijas sarindojas pa platuma grÄdiem no ziemeļiem uz ekvatoru. TÄs nes uz priekÅ¡u atmosfÄ“ras viļņi, kas tiek dÄ“vÄ“ti par austrumpuses viļņiem un kas virzÄs pÄ“c iepriekÅ¡ aprakstÄ«tajiem noteikumiem apkÄrt augsta spiediena zonai: Ä€zijÄ apkÄrt KlusÄ okeÄna lielajam anticiklonam, kas veido gandrÄ«z pastÄvÄ«gu augsta spiediena zonu, un tropiskajiem cikloniem pretÄ“jÄ pusÄ“ - ZiemeļatlantijÄ apkÄrt Azoru lielajam anticiklonam. Å Äda situÄcija DienvidatlantijÄ neveidojas,ar to arÄ« ir izskaidrojams tropisko ciklonu pilnÄ«gs iztrÅ«kums Å¡ajÄ plaÅ¡ajÄ okeÄna daļÄ, kur citÄdi to raÅ¡anÄs priekÅ¡noteikumi ir diezgan reÄli.
[izmainÄ«t Å¡o sadaļu] ViesuļvÄ“tras raÅ¡anÄs
Tikai tad, kad vÄ“ju Ätrums ir sasniedzis 120 kilometrus stundÄ, varam teikt, ka ir radies taifÅ«ns, orkÄns vai ciklons. Ir konstatÄ“ts Ätrums pat lÄ«dz 300 km stundÄ. Dažreiz mÄ“rinstrumenti neiztur un sabojÄjas, un lÄ«dz ar to pÄ“tniekiem nekas cits neatliek kÄ noteikt Ätrumu tikai aptuveni. VÄ“l simtiem kilometru no orkÄna centra pÅ«Å¡ 12 balles stipri vÄ“ji. SÄkuma gaisa virpulis virzÄs uz rietumiem ar kÄjÄmgÄjÄ“ja Ätrumu, pamazÄm kustÄ«bas Ätrumam pieaugot lÄ«dz 25 kilometriem stundÄ. Tad viesuļvÄ“tra novirzÄs sÄņus- ziemeļos no ekvatora ziemeļaustrumiem un dienvidos no ekvatora uz dienvidaustrumiem. NonÄkusi tropos, viesuļvÄ“tra vÄ“lreiz maina virzienu. Ziemeļu puslodÄ“ tÄ virzÄs uz ziemeļrietumiem, dienvidu puslodÄ“ dienvidaustrumu virzienÄ. TÄs pÄrvietoÅ¡anÄs Ätrums palielinÄs lÄ«dz 45 kilometriem stundÄ. OrkÄns okeÄnÄ rada milzÄ«gus viļņus- Atlantijas okeÄnÄ lÄ«dz 15 metrus augstus, KlusajÄ - 25 metrus augstus. Bet viesuļvÄ“tra sevÄ« uzsÅ«c Å«dens tvaikus un tÄ orkÄns iegÅ«st papildus enerÄ£iju. Vienlaikus lietus gÄž kÄ ar spaiņiem. OrkÄna laikÄ vienÄ diennaktÄ« nolÄ«st vidÄ“ji 500 milimetri nokrišņu. ViesuļvÄ“tras centrÄ bieži valda neparasti zems gaisa spiediens. Ar zemu gaisa spiedienu un augstu temperatÅ«ru orkÄna centrÄ izskaidrojams viesuļvÄ“tras milzÄ«gais spÄ“ks. Meterologiem pamatÄ zinÄms viesuļvÄ“tras darbÄ«bas mehÄnisms, bet tomÄ“r vÄ“l lÄ«dz galam nav skaidrs, kÄdÄ veidÄ viesuļvÄ“tras enerÄ£ija koncentrÄ“jas. OrkÄna pavadoņi ir augstie viļņi, kas nonÄkot cietzemes krastÄ, spÄ“j appludinÄt lielu teritoriju. Ūdens lÄ«meni savukÄrt vÄ“l paaugstina viesuļvÄ“trai sekojoÅ¡Äs lietusgÄzes. TropiskÄs viesuļvÄ“tras galvenokÄrt jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s prasa lielus cilvÄ“ku upurus.
[izmainÄ«t Å¡o sadaļu] BrÄ«dinÄÅ¡ana
Lai laikus brÄ«dinÄtu cilvekus par tuvojoÅ¡os vÄ“tru, nepiecieÅ¡ams tÄs pÄ“c iespÄ“jas agrÄk tÄs konstatÄ“t, sekot to ceļam un paredzÄ“t turpmÄkos marÅ¡rutu. Bet viesuļvÄ“tras ceļu iepriekÅ¡ paredzÄ“t ir ļoti grÅ«ti. DažkÄrt viesuļvÄ“tra kÄdu laiku uzturas uz vienas vietas, virzÄs atpakaļ vai veic negaidÄ«tu ÄÄ·veidÄ«gu kustÄ«bu. ASV meteroloÄ£iskÄs stacijas ir iemÄcÄ«juÅ¡Äs jau laikus brÄ«dinÄt no orkÄniem, jo Å¡ie milzÄ«gie gaisa virpuļi nÄk pÄri okeÄnam tÄlu ceļu.
