Vudro Vilsons
Vikipēdijas raksts
Tomass Vudro Vilsons bija ASV 28 prezidents. Dzimis 1856. gada 28. decembrī Stauntonā. Miris 1924. gada 3. februārī Vašingtonā.
Bijis Prinstonas universitātes prezidents. 1910. gadā kļuva par Ņūdžersijas štata gubenatoru. Tā kā Teodors Rūzvelts un Viljams Hovards Tafts sašķēla Republikāņu vēlētāju balsis, Vilsons 1912. gadā tika ievēlēts par prezidentu no Demokrātiskās partijas. 1916. gadā pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu, kas gandrīz pilnībā koncentrējās uz Pirmo pasaules karu.
Iekšpolitikā Vudro Vilsons uzlabojis valsts ekonomisko stāvokli. Vilsons sākotnēji centās panākt miera noslēgšanu Eiropā, bet pēc tam kad Vācija uzsāka neierobežotu zemūdeņu karu pret amerikāņu kuģiem, Vilsons panāca ka ASV Kongress pasludina karu. Vilsons maz iesaistījās kara militārajā vadībā, vairāk koncentrējoties uz diplomātiju un finansēm. 1917. gadā tika īstenots pirmais militārais iesaukums, ieviesti jauni nodokļi un valsts obligācijas.
1919. gadā, kā pirmais ASV prezidents, apmeklēja Eiropu, un sešus mēnešus pavadīja Parīzē lai piedalītos Versaļas miera līguma izveidē un ratifikācijā, kā arī veicinātu jaunās Nāciju līgas izveidošanu. ASV iekšpolitisko konfliktu dēļ Kongress neparakstīja Versaļas līgumu un ASV nekad neiestājās Nāciju līgā. Vēsturnieki uzskata, ka Vilsona nespēja panākt ASV iestāšanos Nāciju līgā ir viena no lielākajām kļūdām ASV vēsturē.
Vudro Vilsons ilgi atbalstīja Krievijas impērijas vienotību , neatzīdams jaunizveidotās valstis, tai skaitā arī Latviju. Tikai pēc jauna prezidenta - Vorena Dž. Hardinga - ievēlēšanas ASV mainīja savu politiku un 1922. gada 28. jūlijā atzina Latviju.
Ieviesis svarīgas izmaiņas ASV iekšpolitikā koncentrējot uzmanību uz finansēm. Vudro Vilsons centies izveidot arī alkohola aizliegumu ASV, bet tas nav devis vajadzīgos rezultātus.
[izmainīt šo sadaļu] Četrpadsmit punkti
Uzstājoties Kongresā 1918. gada 8. janvārī Vilsons publiskoja Četrpadsmit Punktus, vēlāk tie kļuva par pamatu Versaļas miera līgumam.
- Slepenu līgumu aizliegšana.
- Brīva kuģošana pa jūrām.
- Brīva tirdzniecība.
- Atbruņošanās.
- Koloniālo prasību pārskatīšana (dekolonizācija un pašnoteikšanās).
- Neatkarīgas attīstības garantijas Krievijai un svešu valstu karaspēka izvešana no okupētās Krievijas teritorijas.
- Beļģijas pirmskara stāvokļa atjaunošana.
- Vācijai jāatdod Elzasa-Lotringa atpakaļ Francijai.
- Itālijas robežas jānosaka pēc nacionalitāšu principa.
- Autonoma Austroungārijas nāciju attīstība sabrūkot Austroungārijas impērijai.
- Rumānijai, Serbijai, Melnkalnei un citām Balkānu valstīm jānodrošina integritāte, teritoriju de-okupācija un Serbijai jādod tieša pieeja Adrijas jūrai.
- Turku suverenitāte sabrūkot Otomaņu impērijai, autonoma attīstība citām bijušās impērijas nacionalitātēm.
- Neatkarīgas Polijas izveidošana ar pieeju jūrai.
- Vispārēja nāciju asociācija - starptautiska asociācija ar mērķi nodrošināt mieru.
