Andaluzía
De Biquipedia
|
|||||
Capital | Sebilla | ||||
Aria - total - % d'España |
Posizión nº 2 87.268 km² 17,2% |
||||
Poblazión - Total (2003) - % de España - Densidá |
Posizión nº 1 7 849 799 17,8% 89,71 ab./km² |
||||
Chentilizio | andaluz/a | ||||
Establimiento d'autonomía | 11 de chinero de 1982 | ||||
ISO 3166-2 | ES-AN | ||||
Representazión parlamentaria - Congreso - Senau |
61 zagüeños 40 zagüeños |
||||
Presidén | Manuel Chaves González (PSOE) | ||||
Chunta d'Andaluzía |
Andaluzía (en español: Andalucía) ye una comunidá autonoma que ye localizata en a parti meridional d'España, e que muga, prinzipiando ta l'Ueste, en direzión ta l'Este, con Portugal, dán Estremadura, con a comunidá de Castiella-La Mancha e, á la fin, con a Rexión de Murzia. Ta o Sur a muga ye o mar, l'Ozián Atlantico e o Mar Mediterranio, con una costa d'uns 910 km.
O suyo nome probién d'Al-Andalus, nome que os musulmans daban ta la Peninsula Iberica en o sieglo VIII.
Ye a segunda comunidá autonoma española més gran e ocupa o primer puesto en a lista de as rexions per populazión e se fizo comunidá autonoma en 1982.
Contenius |
[Editar] Clima
A rexión ye influyita per un clima templato mediterranio cuyas carauteristicas camian seguntes o relieu. En a Costa de o Sol ye mediterranio subtropical, con temperaturas moderatas en ibierno e no asabelo elebatas en estiu. L'aria d'Almería ye a més arida de tota Europa y en as montañas a temperatura ye muito baxa en ibierno, estando acompañata de precipitazión abundán en traza de nieu.
[Editar] Istoria
O suyo orixen remonta ta a Preistoria cuan se bi establión dibersos pueblos que la colonizón. Fenizios, griecos, cartaxineses, romans e atros esnabesón ista rexión, dixando-bi o lur testimonio. D'entre totas, a ocupazión musulmana fue aquera que bi'n dixó de més marcas en a populazión y en a cultura andaluzas. A ocupazión arabe duró güeito sieglos, dende que se bi establió un emirato dependién de Damasco en a zidá de Cordoba, que se'n independizó en o año 929. O periodo fue de gran prosperidá soziocultural. L'agricultura se desembolicó asabelo, tanto como a industria nabal, de paper, e de o bidrio, de os texitos e de a zeramica. Mientres o sieglo XI, o califato s'enfebló en guerras zibils estando a rexión conquistata per os reis castellans. En o sieglo XIX as ideoloxías anarquistas dominón sopre tot á la populazión rural més pobre, orixinando-bi-ne d'asabelos motins. Con o triunfo de o Cheneral Francisco Franco, dimpuesas de a Guerra Zibil española, a reforma agraria no bi abió de puesto.
[Editar] Politica
Andaluzía ye una comunidá autonoma española. O suyo Estatuto d'Autonomía estable que gubierna a rexión a Chunta d'Andaluzía (en español Junta de Andalucía). L'orgán executibo ye o Consello de Gubierno d'Andaluzía e o Parlamento tría 100 deputatos.
[Editar] Populazión
Andaluzía ye a primera comunidá autonoma española en cuanto á populazión, que en 2003 yera de 7.606.848 abitans. Ísta se conzentra sopre tot en as capitals probinzials y en a costa, per o que o ran d'urbanizazión en Andaluzía ye pro alto; a mitá de a populazión andaluza se conzentra en as 26 zidaz dán més de 50.000 abitans.
En termins de populazión ye importán demarcar as siguiens arias:
- Aria de Sebilla (1,2 millón d'abitans)
- Aria de Malaga (900 mil abitans)
- Baía de Cádiz (620 mil abitans)
- Aria de Granata (460 mil abitans)
[Editar] Economía
Andaluzía ye rica en recursos minerals como carbón, plomo, cobre, fierro, cuarzo, plata, mármol e tamién esporta sal de Cádiz e Uelba. Os recursos pesquers son cuasi acotolatos e a industria ye poquet desembolicata, fueras de o turismo, que ye a més rentable. Ye sopre tot zereña a produzión d'azeite (70% de o total español), roz, fruitas, trigo, plandas industrials y en a produzión de ganato. Os bins de Cherez son asabelo famosos e de gran cualidá. O comerzio ye muito desembolicato e ocupa més de o 50% de a populazión autiba.
[Editar] Transportes
O comerzio con o esterior se fa per bía maritima atrabiés de os puertos de Cádiz, Malaca, Alcheziras, Uelba e Sebilla. As autobías securan a suya aczesibilidá ta la resta de o país. Atrabiés se a linia ferrobiaria d'alta belozidá -AVE-, Andaluzía estable conecsión dreita con o zentro de o territorio y en un esdebenidero breu lo ferá dán tota Europa. Os aeropuertos de Malaga e Sebilla conzentran o 70% de o trafico aerio. En Sebilla e Malaga o metro estará una realidá en 2008, y en Granata ye encara un proxeuto.
[Editar] Dibisión administratiba
Andaluzía de trestalla en güeito probinzias, seguntes o Decreto de 1833 de Dibisión Probinzial, planiata per Javier de Burgos. Istas probinzias, á la lur begata, se trestallan en 770 munizipios. As probinzias son as siguiens:
- Almería (565.311 abitans)
- Cádiz (1.155.724 abitans)
- Cordoba (775.944 abitans)
- Granata (828.107 abitans)
- Uelba (472.446 abitans)
- Chaén (651.565 abitans)
- Malaga (1.374.890 abitans)
- Sebilla (1.782.862 abitans)
Comunidaz y ziudaz autonomas d'España | ||||||
|