Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Web Analytics
Cookie Policy Terms and Conditions Andaluzía - Biquipedia, a enziclopedia libre

Andaluzía

De Biquipedia

Comunidad Autónoma de Andalucía
Bandera d'Andaluzía Escudo d'Andaluzía
(En detalle) (En detalle)
Imachen:Localización de Andalucía.png
Capital Sebilla
Aria
 - total
 - % d'España
Posizión nº 2
87.268 km²
17,2%
Poblazión
 - Total (2003)
 - % de España
 - Densidá
Posizión nº 1
7 849 799
17,8%
89,71 ab./km²
Chentilizio  andaluz/a
Establimiento d'autonomía 11 de chinero de 1982
ISO 3166-2 ES-AN
Representazión parlamentaria
 - Congreso
 - Senau
 

61 zagüeños
40 zagüeños
Presidén Manuel Chaves González (PSOE)
Chunta d'Andaluzía

Andaluzía (en español: Andalucía) ye una comunidá autonoma que ye localizata en a parti meridional d'España, e que muga, prinzipiando ta l'Ueste, en direzión ta l'Este, con Portugal, dán Estremadura, con a comunidá de Castiella-La Mancha e, á la fin, con a Rexión de Murzia. Ta o Sur a muga ye o mar, l'Ozián Atlantico e o Mar Mediterranio, con una costa d'uns 910 km.

O suyo nome probién d'Al-Andalus, nome que os musulmans daban ta la Peninsula Iberica en o sieglo VIII.

Ye a segunda comunidá autonoma española més gran e ocupa o primer puesto en a lista de as rexions per populazión e se fizo comunidá autonoma en 1982.

Contenius

[Editar] Clima

A rexión ye influyita per un clima templato mediterranio cuyas carauteristicas camian seguntes o relieu. En a Costa de o Sol ye mediterranio subtropical, con temperaturas moderatas en ibierno e no asabelo elebatas en estiu. L'aria d'Almería ye a més arida de tota Europa y en as montañas a temperatura ye muito baxa en ibierno, estando acompañata de precipitazión abundán en traza de nieu.

[Editar] Istoria

O suyo orixen remonta ta a Preistoria cuan se bi establión dibersos pueblos que la colonizón. Fenizios, griecos, cartaxineses, romans e atros esnabesón ista rexión, dixando-bi o lur testimonio. D'entre totas, a ocupazión musulmana fue aquera que bi'n dixó de més marcas en a populazión y en a cultura andaluzas. A ocupazión arabe duró güeito sieglos, dende que se bi establió un emirato dependién de Damasco en a zidá de Cordoba, que se'n independizó en o año 929. O periodo fue de gran prosperidá soziocultural. L'agricultura se desembolicó asabelo, tanto como a industria nabal, de paper, e de o bidrio, de os texitos e de a zeramica. Mientres o sieglo XI, o califato s'enfebló en guerras zibils estando a rexión conquistata per os reis castellans. En o sieglo XIX as ideoloxías anarquistas dominón sopre tot á la populazión rural més pobre, orixinando-bi-ne d'asabelos motins. Con o triunfo de o Cheneral Francisco Franco, dimpuesas de a Guerra Zibil española, a reforma agraria no bi abió de puesto.

[Editar] Politica

Andaluzía ye una comunidá autonoma española. O suyo Estatuto d'Autonomía estable que gubierna a rexión a Chunta d'Andaluzía (en español Junta de Andalucía). L'orgán executibo ye o Consello de Gubierno d'Andaluzía e o Parlamento tría 100 deputatos.

[Editar] Populazión

Andaluzía ye a primera comunidá autonoma española en cuanto á populazión, que en 2003 yera de 7.606.848 abitans. Ísta se conzentra sopre tot en as capitals probinzials y en a costa, per o que o ran d'urbanizazión en Andaluzía ye pro alto; a mitá de a populazión andaluza se conzentra en as 26 zidaz dán més de 50.000 abitans.

En termins de populazión ye importán demarcar as siguiens arias:

Aria de Sebilla (1,2 millón d'abitans)
Aria de Malaga (900 mil abitans)
Baía de Cádiz (620 mil abitans)
Aria de Granata (460 mil abitans)

[Editar] Economía

Andaluzía ye rica en recursos minerals como carbón, plomo, cobre, fierro, cuarzo, plata, mármol e tamién esporta sal de Cádiz e Uelba. Os recursos pesquers son cuasi acotolatos e a industria ye poquet desembolicata, fueras de o turismo, que ye a més rentable. Ye sopre tot zereña a produzión d'azeite (70% de o total español), roz, fruitas, trigo, plandas industrials y en a produzión de ganato. Os bins de Cherez son asabelo famosos e de gran cualidá. O comerzio ye muito desembolicato e ocupa més de o 50% de a populazión autiba.

[Editar] Transportes

O comerzio con o esterior se fa per bía maritima atrabiés de os puertos de Cádiz, Malaca, Alcheziras, Uelba e Sebilla. As autobías securan a suya aczesibilidá ta la resta de o país. Atrabiés se a linia ferrobiaria d'alta belozidá -AVE-, Andaluzía estable conecsión dreita con o zentro de o territorio y en un esdebenidero breu lo ferá dán tota Europa. Os aeropuertos de Malaga e Sebilla conzentran o 70% de o trafico aerio. En Sebilla e Malaga o metro estará una realidá en 2008, y en Granata ye encara un proxeuto.

[Editar] Dibisión administratiba

Probinzias d'Andaluzía
Probinzias d'Andaluzía

Andaluzía de trestalla en güeito probinzias, seguntes o Decreto de 1833 de Dibisión Probinzial, planiata per Javier de Burgos. Istas probinzias, á la lur begata, se trestallan en 770 munizipios. As probinzias son as siguiens:


Comunidaz y ziudaz autonomas d'España Bandera d'España
Comunidades autónomas: Andaluzía - Aragón - Prenzipau d'Asturias - Islas Balears - Canarias - Cantabria - Castiella-La Mancha - Castiella y Lión - Cataluña - Comunidá Balenziana - Estremadura - Galizia - Comunidá de Madrid - Rechión de Murzia - Nabarra - País Basco - A Rioxa
Ziudaz autonomas: Zeuta - Melilla
Plazas de soberanía: Chafarinas - Peñón de Bélez d'a Gomera - Peñón d'Alhucemas - Perejil
Static Wikipedia 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu