Grieķi
Vikipēdijas raksts
| Έλληνες | |
|---|---|
 |
|
| Skaits: | ~14 500 000 |
| Dzīvo: | Grieķija: 11 000 883 (2003. g. dati) Kipra: Vācija: Kanāda: Lielbritānija: Krievija: Ukraina: Uzbekistāna: 9 500 Dienvidāfrika 50 000 (2002. g. dati) |
| Valoda: | grieķu valoda |
| Reliģija: | pareizticība, ir arī katoļi un protestanti, musulmaņi, ateisti |
| Etnogrāfiskās grupas: | ??? |
| Radniecīgās tautas: | grieķi ir indoeiropieši |
Grieķi (pašnos. Έλληνες) irGrieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji. Pieder pie Lielās eiropeīdās rases Vidusjūras apakšrases. Runā jaungrieķu valodā, kura veido atsevišķu apakšgrupu Indoeiropiešu valodu saimē. Raksības pamatā ir grieķu alfabēts. Literārā valoda izveidojušies 19. gs. vidū. Pēc reliģiskās piederībs pieskaitāmi pareizticīgajiem.
Grieķu nācijas etnisko pamatu ir veidojusi sengrieķu tautība, kura sāka veidoties 2. g.t. p.m.ē. pēc joniešu, ahaju, eoliešu un doriešu cilšu pārcelšanās uz Balkānu pussalas dienvidiem, Egejas jūras salām un Mazāzijas pussalas rietumu piekrasti, asimilējot vietējās tautas(pelasgus u.c.).
Vienota grieķu kultūra izveidojās laikā, kad notika Melnās un Vidusjūras kolonizācija (8.-6. gs. p.m.ē.). Nosaukums "helēņi", ar kuru sākumā tika identificēta cilts kas apdzīvoja Hellādu (Tesālijas apgabalu), izplatījās uz visiem grieķiski runājošiem iedzīvotājiem (šajā nozīmē pirmoreiz lietots tika 7. gs. p.m.ē.). Acīmredzot iesākumā etnonīms 'grieķi' tika attiecināts uz vienu no Ziemeļgrieķijas ciltīm, atvasinot Boijotijas pilsētas Graijas nosaukuma. Vēlāk to piesavinājās romieši, domājams pēc kontaktiem ar Ziemeļgrieķijas piekrastes iedzīvotājiem un attiecināja to uz visiem helēņiem. Hellēnisma periodā, ap 3. gs. p.m.ē., izveidojās un izplatījās, izspiežot vietējos dialektus, vienota grieķu valoda - koinē.
Senie grieķi radīja augsti attīstītu antīko civilizāciju, kurai bija liela loma Eiropas un Tuvo austrumu attīstībā. Viduslaikos grieķi veidoja Bizantijas impērijas kodolu un oficiāli saucās romeiji(romieši). Pakāpeniski viņi asimilēja no ziemeļiem migrējošos trāķiešus, ilīriešus, ķeltus, valahus, slāvus un albāņus.
Osmaņu impērijas valdīšanas laiks Balkānos (15. gs. - 19. gs. pirmā puse) atstāja lielu ietekmi uz grieķu materiālo kultūru un valodu. 18. gs. beigās Grieķijā sākās nacionālās atbrīvošanas kustība, kurai bija liela nozīme dažādu grieķijas apgabalu atšķirību izzušanā un vienotas grieķu nācijas izveidē.
Nacionālās atbrīvošanas kara laikā (1821.-29. g.) tika izveidota Grieķijas valsts.
