Hellēnisms
Vikipēdijas raksts
Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336. g. p.m.ē., Aleksandra Lielā valdīšanas sākuma, līdz aptuveni 30. g. p.m.ē., kad Romas impērija pilnībā pakļāva grieķus. Terminu "hellēnisms" 19. gs. vidū ieviesa vācu vēsturnieks Johans Gustavs Droizens. Hellēnisma perioda laikā Aleksandra Lielā karagājienu rezultātā notika izteikta grieķu kultūras ekspansija un nostiprināšanās ārpus Grieķijas. Par nozīmīgākajiem kultūras centriem kļuva pilsētas ārpus Grieķijas - Pergama, Roda, Antiohija, Aleksandrija.
Hellēnisma kultūra uzplauka ap 280. g. p.m.ē., kad īpaši attīstīta bija matemātika, filozofija, māksla, it īpaši Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā.