Indoeiropieši
Vikipēdijas raksts
Indoeiropieši ir tautu kopums, kas runā indoeiropiešu valodās.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
19. gadsimtā, kad sāka padziļināti pētīt sanskrita valodu, radās uzskats, ka visas indoeiropiešu valodas cēlušas no sanskrita, un par indoeiropiešu pirmdzimteni pieņēma Indiju. Vēl tagad sastopams uzskats, ka, piemēram, latviešu dainu “saules meitas” radušās Indijā, bet tas nav pareizi, Indija nav mūsu pirmdzimtene. Vēdas stāsta, ka paši indieši dzīvojuši tikai Indijas ziemeļos. No ziemeļiem tie spiedušies arvien tālāk Indijā iekšā, tātad pašu indiešu dzimtene nav Indijā, bet tie tur ieceļojuši no ziemeļiem. Bez tam, indoeiropiešu cilts vairums vienmēr dzīvojuši Eiropā, ne Āzijā. Mazākums ir atdalījies no vairākuma, nevis otrādi. 20. gadsimtā lielākā daļa zinātnieku turējās pie ieskata, ka mūsu pirmdzimtene atradusies Eiropā, un ne Āzijā. Daži domā, ka Krievijas dienvidu stepēs, citi - Pinskas purvos, vēl citi - Vācijas ziemeļu daļā. Pēc pēdējā ieskata baltu tautas nekad nav mainījušas savas dzīves vietas, nav daudz sajaukušās ar citām tautām, ar ko izskaidrojams, ka tās visrūpīgāk uzglabājušas iedomājamās indoeiropiešu pirmatnējās valodas skaņas, sevišķi lietuviešu valoda.
Arheologi un antropologi arī piekrīt domām, ka indoeiropiešu pirmdzimtene bijusi Eiropā. Arheologi pie tam atbalstās uz izrakumiem Vācijas ziemeļos un Dānijā. Dānijas kāpās vairākās vietās atrastas kaudzes no jūras gliemežu vākiem, pirmatnējiem traukiem un darba rīkiem. Šie izrakumi rāda, ka to radītāju cilvēku kultūrā nekad nav bijis pārtraukuma, bet tā vienmērīgi turpinājusies no senatnes līdz jaunākiem vēsturiskiem laikiem. Ja tur senāk būtu dzīvojusi cita cilts, kuru ienācēji- indoeiropieši- būtu izdzinuši, tad vajadzētu būt bijušam kādam kultūras gaitas pārtraukumam; ja tāda nav, tad iedzīvotāji nav mainījušies. Tādēļ arheologi ir pārliecināti, ka indoeiropiešu pirmdzimtene bijusi Vācijas ziemeļos un Dānijā. Antropologi pēc galvaskausu mērījumiem secinājuši, ka Ziemeļvācijā atrastie senlaiku galvaskausi ir tādi paši kā tagadējiem ģermāņiem.
Pret arheologu pierādījumu var iebilst, ka kultūras vienmērīga attīstība nekā nepierāda, jo visām pirmatnējām tautām bijis apmēram vienāds kultūras stāvoklis. Antropologi paši nevar noteikt, kāds īsti ir indoeiropiešu galvaskauss: ziemeļniekiem tas citāds nekā dienvidniekiem. Kāds bijis pirmatnējais tips, tas nav noteicams, tādēļ arī galvaskausi nevar dot noteiktas atbildes. Tātad stiprākie pierādījumi šinī lietā gaidāmi no valodniecības. Visās indoeiropiešu valodās vārdam ziema ir viena sakne. Tātad pirmtauta dzīvojusi tādā zemē, kur ir ziema un sniegs. Bet tāds izplatījums ir skaitliski liels. Daži koku vārdi atkārtojas šīs cilmes valodās. Piemēram, Buche, бук, fāgus, phēgos.
Šis koks Latvijā agrāk audzis tikai Kurzemes dienvidu mežos (skābardis). Tas sastopams vēl Dānijā un Zviedrijas dienvidos, uz austrumiem līdz līnijai no Karalaučiem uz Odesu. Tiek domāts, ka pirmdzimtene bijusi tur, kur savvaļā aug šis koks. Bet klimats var būt mainījies. Vārds phēgos grieķiem apzīmē kādu ozolu sugu. Varbūt senāk ar šo vārdu apzīmēts kāds cits koks, jo bieži novērots, ka vārdi maina savus jēdzienus. Tāpat nedrošs ir arī tas aizrādījums, ka indoeiropiešu pirmdzimtene ir tur, kur aug bērzs, tas ir, Eiropas vidienē, jo arī šī koka vārds ir vienāds dažādajās indoeiropiešu valodās: bērzs, береза (krievu valodā), beržas (lietuviešu valodā), bärzä (osetīnu valodā), bhūrjas (sanskritā). Tā kā indoeiropiešu valodām ir līdzība ar somugru valodām,tad senatnē šīs tautas dzīvojušas kaimiņos. Somugru pirmdzimtene ir bijusi ap Kārnas upi, no tā domājams, ka indoeiropiešu pirmdzimtene būs bijusi Krievijas dienvidos. Pie šāda uzskata turas Šrāders.
19. gadsimta pirmajā pusē valdīja uzskats, ka indoeiropiešu pirmtautai bijusi augsta kultūra ar mājlopiem, darba rīkiem, radniecības sakariem, karaļiem un dieviem, jo to nosaukumiem mūsdienu valodās atrastas kopējas saknes. Tas esot bijis zelta laikmets ar gandrīz pārcilvēkiem, kuri radījuši pasaules kultūru.
Pretējs uzskats, kuru paudis, piemēram, baltvācietis Hēns, apgalvo, ka kultūru indoeiropieši nav radījuši paši, bet pārņēmuši no semītiem un hamītiem, pie kuriem meklējamas kultūras saknes. Indoeiropiešu tautas Eiropas ziemeļos vēl viduslaikos atradušās ļoti primitīvā attīstības stadijā. Indoeiropiešu pirmtauta piekopusi vairāk nomadu nekā zemkopju dzīvi, mitinājusies ziemu alās, vasaru teltīs, pārtikusi no gaļas un piena. Sievas tikušas laupītas vai pirktas (precēt, prece, pirkt), nespējnieki nogalināti. Tēviem bijusi tiesība nogalināt jaunpiedzimušos bērnus. Tā laika reliģija bijusi neattīstīta; nav bijis sevišķi attīstīta dieva jēdziena, bet tikai burvji, māņi, vilkači.
